09.02.16

Lamiņu muižas baronu kapliča


                                                 (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Celta 1830.gadā. Kapliča esot valsts aizsargājamais objekts un vēl 80-os gados, lai gan padomju okupācijas varas papostīta un izsaimniekota, izskatījusies tīri pieņemama - ar visām kolonnām un apmetumu.

Mūs uz šo vietu aizveda pāri saviem laukiem un ganībām kāds vietējais saimnieks, savādāk te vairs gandrīz nekā nevar piekļūt. Daļa no vienas kolonnas vēl stāv, pārējās mētājās sadrupušas zemē, uz mūriem aug koki. 

Adrese: Tukuma novads, Pūres pagasts, Lamiņi


30.01.16

Kleistu baronu kapi


                                              (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)


20.gadsimta otrajā pusē uz Kleistu muižas zemes, starp muižas dzīvojamo ēku un baronu kapiem tika izbūvēts Kleistu jāšanas sporta centrs. Muižas ēku pārveidoja par dzīvokļiem tuvumā esošā Mikrobioloģijas iznstitūta darbiniekiem, bet kapus aizmirsa. Tagad tie ieauguši necaurbrienamos meža brikšņos, atrakti, izlaupīti, apgānīti. Kaut cik vēl turas kapu vārtu stabi. Teritorijā mētājas viena kapu plāksne. 

Adrese: Rīga, Kleisti


20.01.16

Piemineklis latviešu strēlniekiem un brāļu kapi Smārdē


                                         (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)


No 1915. – 1917. gadam frontes līnija atradās netālu no Smārdes. Kritušo bija daudz, tādēļ tie tika apbedīti turpat purvā. Tikai pēc kara tos pārapbedīja Smārdē, Kūdrā, Ķemeros un Slokā. 1936.gadā netālu no Smārdes dzelzceļa stacijas tika atklāts Kārļa Zāles piemineklis Pirmā pasaules kara laikā kritušajiem karavīriem. Brāļu kapu komitejas Smārdes nodaļa 1931.gadā no dažādām apkārtnes vietām savāca 38 kritušo karavīru trūdus, kurus 7.novembrī pārapbedīja jauniekārtotajos I pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku Brāļu kapos netālu no Smārdes stacijas. Smārdes sabiedriskā organizācija kopā ar Brāļu kapu komiteju savāca 5000 latus un pasūtīja tēlniekam Kārlim Zālem pieminekli, kura pamatakmens un dokumentu iemūrēšana notika 1935.gada 8.septembrī.
Piemineklis Smārdes Brāļu kapos veidots no Itālijas travertīna, materiāls līdzīgs šūnakmenim, kurš izmantots Rīgas Brāļu kapos un Brīvības piemineklī, atvests no Itālijas. To K.Zāle, ceļodams pa Eiropu, noskatīja siltajā dienvidu zemē. Dienvidu zemju arhitekti un mākslinieku daudz izmanojuši šo materiālu savu mākslas darbu radīšanā. K.Zālem daži travertīna gabali palika pāri pēc Brīvības pieminekļa izbūves un vienā no tiem tika veidots Smārdes piemineklis. Latvija ir vienīgā valsts tik tālu ziemeļos, kurā atrodami travertīnā veidotie darbi. Itālijas zinātnieki izsaka izbrīnu, ka šis akmens iztur mūsu klimatiskos apstākļus. Parasti travertīnu eksportē uz Ķīnu, Japānu, Arābu valstīm.
Piemineklis kopš uzcelšanas brīža nav bijis ne tīrīts, ne restaurēts un to klājusi bieza netīrumu uzslāņojuma kārta. 2005.gadā ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu tas tika notīrīts.

Teksts uz pieminekļa: “Kaut varon’s snauž, viņš dzīvs ir savā tautā,pēc lieliem dēliem tauta mūžam jautā.” Tie ir dzejnieka Roberta Bērziņa vārdi.

Adrese: Engures novads, Smārdes pagasts, Smārde


19.01.16

Salgales luterāņu baznīca


                                                      (Fotografēts 2012.gadā, Līgas Landsbergas foto)







                                              (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 Salgales luterāņu baznīca celta 1711.gadā par hercoga Ferdinanda līdzekļiem. 1712.gadā tika iebūvētas Ventspils ērģeļmeistara Karla Rāvemana darinātās ērģeles, bet 1722.gadā uzstādīja Ventspils kokgriezēja J.Mertensa darināto baznīcas iekārtu - baroka altāra retablu, kanceli un ērgļu prospektu. Greznie kokgriezumi Salgales baznīcu padarīja par vienu no krāšņākajām hercogistes lauku baznīcām.

1796.gadā ugunsgrēkā gāja bojā baznīcas tornis.
1808.gadā baznīcā tiek veikts lielāks remonts, bet 1866.gadā to pārbūvē un uzceļ jaunu torni.
1883.gadā altārī ievietoja divas J.Dēringa gleznas. 1891.gadā draudze pārdeva vecās ērģeles un ērģeļu prospektu. 1907.gadā piebūvē jaunu sakristeju.
1.pasaules kara laikā baznīca diezgan izpostīta, taču pēc kara draudze salaboja jumtu un ērģeļmeistars Herberts Kolbe iebūvēja jaunas ērģeles. Salgales baznīcu 1944. gadā sagrāva sarkanarmiešu artilērija, jo vācu armija pie baznīcas bija ierīkojusi ierakumus. Daļa baznīcas interjera tika saglābta un pārvesta uz Rundāles pils muzeju, bet daļu izlaupīja vietējie iedzīvotāji. Tagad baznīca ir drupās.

Ja 2012.gadā, kad tur biju, varēja iekļūt arī drupu iekšpusē, tad 2018.gadā drupām apkārt aplikta sēta ar uzrakstu, ka tās bīstamas. Apkārtne sakopta, jo abās pusēs baznīcai ir privātīpašumi. Apkārtnē izzāģēti daudz lieli koki, zāģēšanas darbi bija dzirdami arī tad, kad tur biju 2018.gada vasaras beigās.

Adrese: Ozolnieku novads, Salgales pagasts