(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
No 1915. – 1917.
gadam frontes līnija atradās netālu no Smārdes. Kritušo bija daudz, tādēļ tie
tika apbedīti turpat purvā. Tikai pēc kara tos pārapbedīja Smārdē, Kūdrā,
Ķemeros un Slokā. 1936.gadā netālu no Smārdes dzelzceļa stacijas tika atklāts
Kārļa Zāles piemineklis Pirmā pasaules kara laikā kritušajiem karavīriem. Brāļu
kapu komitejas Smārdes nodaļa 1931.gadā no dažādām apkārtnes vietām savāca 38
kritušo karavīru trūdus, kurus 7.novembrī pārapbedīja jauniekārtotajos I
pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku Brāļu kapos netālu no Smārdes
stacijas. Smārdes sabiedriskā organizācija kopā ar Brāļu kapu komiteju savāca
5000 latus un pasūtīja tēlniekam Kārlim Zālem pieminekli, kura pamatakmens un
dokumentu iemūrēšana notika 1935.gada 8.septembrī.
Piemineklis Smārdes Brāļu kapos veidots no Itālijas travertīna, materiāls
līdzīgs šūnakmenim, kurš izmantots Rīgas Brāļu kapos un Brīvības piemineklī,
atvests no Itālijas. To K.Zāle, ceļodams pa Eiropu, noskatīja siltajā dienvidu
zemē. Dienvidu zemju arhitekti un mākslinieku daudz izmanojuši šo materiālu
savu mākslas darbu radīšanā. K.Zālem daži travertīna gabali palika pāri pēc
Brīvības pieminekļa izbūves un vienā no tiem tika veidots Smārdes piemineklis.
Latvija ir vienīgā valsts tik tālu ziemeļos, kurā atrodami travertīnā veidotie
darbi. Itālijas zinātnieki izsaka izbrīnu, ka šis akmens iztur mūsu klimatiskos
apstākļus. Parasti travertīnu eksportē uz Ķīnu, Japānu, Arābu valstīm.
Piemineklis kopš uzcelšanas brīža nav bijis ne tīrīts, ne restaurēts un to
klājusi bieza netīrumu uzslāņojuma kārta. 2005.gadā ar Kultūrkapitāla fonda
atbalstu tas tika notīrīts.
Teksts uz
pieminekļa: “Kaut varon’s snauž, viņš dzīvs ir savā tautā,pēc lieliem dēliem
tauta mūžam jautā.” Tie ir dzejnieka Roberta Bērziņa vārdi.
Adrese: Engures novads, Smārdes pagasts, Smārde
