Kalniņu (Kalning) vācu karavīru kapi Daugmales pagastā

                                                   (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vācu karavīru kapsēta "Kalning" pie Sakaiņu pilskalna (13 gs.). Apbedīto skaits nezināms.
Pilskalnā vācu bunkuru un ierakumu pēdas, jo pilskalns bija svarīgs vācu aizsardzības sistēmas punkts. Piemineklis kapsētā uzstādīts 1937.gadā.

Adrese:  Ķekavas novads, Daugmales pagasts

Bāļu kapi pie Dobeles

                                                   (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Uz Bāļu kapiem var nokļūt pa diviem ceļiem - vai nu doties pa fotogrāfijā redzamo "tiltu" pāri Bērzes upei no Lielbērzes pansionāta teritorijas jeb arī pa vietējiem vien zināmām takām un ceļiem caur mazdārziņu koloniju no Dobeles puses. 

Šajos kapos apglabāts Jānis Grandaus (dzimis 1888. g. "Gobās", miris 1942. g. Dobelē, apglabāts "Bāļu" kapos) - Latvijas pirmās brīvvalsts visu prezidentu sekretārs, tehnisko darbu vadītājs Brīvības pieminekļa komitejā, darbojās Lāčplēša ordeņa domē.

Adrese: Dobeles novads, Dobeles pagasts

 

Piemiņas vieta Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem Džūkstes pagastā

                                     (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Rumbas muižas vietā pie Rīgas-Liepājas šosejas izveidota piemiņas vieta Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem. Te notika viena no pēdējām Kurzemes cietokšņa lielkaujām.  Uzstādīts arī piemiņas akmens latviešu leģionāriem, kas 1944. gadā, izturēdami desmitkārtīgu padomju armijas pārspēku, nepadevās. Tā autors ir ievērojamais latviešu tēlnieks O. Feldbergs.

Adrese: Tukuma novads, Džūkstes pagasts, pagrieziens uz Lesteni

Rumbenieku kaļķu ceplis

                                            (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Bijušais kaļķu ceplis atrodas netālu no Riežupes un Veldzes satekas. Padomju okupācijas laikā ēkās aiz skursteņa mitinājās Rīgas vīnu rūpnīcas cehs, kas ražoja slaveno Dzirkstošo veldzi. Netālu atrodas Veldzes ūdenskritums.

Adrese: Kuldīgas novads,  Rumbas pagasts, Rumbenieki

Roznēnu latviešu leģionāru brāļu kapi

                                        (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Mores kauju piemiņas vietu un Roznēnu leģionāru brāļu kapu izveides iniciators ir Rolands Kovtuņenko (1924-2011) - Latviešu leģiona virsnieks, Mores kauju rotas komandieris, zemessargs, Viestura ordeņa kavalieris, atvaļinātais virsleitnants.

Roznēnu latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola apglabāti vairāk kā 116 karavīri.

Adrese: Siguldas novads, Mores pagasts,  "Roznēnu" māju tuvumā