Cēsis, Cīrulīšu ala (Cīrulīšu bezdibenis)

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Ala atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un ir viens no Cīrulīšu dabas taku apskates objektiem.

Ala ir veidojusies smilšakmenī, tā ir 6 m dziļa, augstums aptuveni 7 m, bet platums no 12 līdz 15 m. Latvijas mērogam ala ir unikāla, jo tās ieeju veido aptuveni 6 m dziļa vertikāla šahta, pa kuru ir iespējams nokļūt lielākā telpā. Visticamāk senāk Cīrulīšu bezdibeņa ieeja bijusi citviet, taču tā aizbrukusi un laika gaitā ir iegruvuši alas griesti, izveidojot pašreizējo ieeju. Apkārt alai ir izveidots nožogojums, un atvērums zemē ir aizklāts ar koka režģi, lai cilvēki nespētu iekļūt Cīrulīšu bezdibenī. 

 

Adrese: Cēsis (koordinātes - 57.301867, 25.230132 ) 

 

Cēsis, Brāļu kapi Lejas kapsētā

                                                                     (1927.gada foto)

                                                                            (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

Viena no nozīmīgākajām Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara piemiņas vietām Cēsīs ir Brāļu kapi Lejas kapos.
Kapos atrodas 1927.gadā atklātais Cēsu mākslinieka un domnieka Augusta Jullas (1872-1958) veidotais Brāļu kapu pieminekli, kas veltīts no 1915.gada līdz 1920.gadam Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem. Uz pieminekļa uzraksts: “Mums dzīvība – Dzimtenei veltījums, Miers Latvijas klēpī – dārgs ieguvums. Latvijas neatkarības cīnītājiem 1915 – 1920”.  Pieminekli atklāja Valsts prezidents Gustavs Zemgals.

Cēsu Lejas kapsētas Brāļu kapos  apbedīti ap 200 karavīru.

Pēc Otrā pasaules kara viena pēc otras pazuda reljefā darinātās bronzas figūras. Mūsdienās piemineklis atjaunots.

 

Adrese: Cēsis, Lenču iela 15 (koordinātes -  57.318070, 25.266625 ) 

Cēsis, grāfa Karla Gustava fon Zīversa krūšutēls

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Dzimis 1772. gadā Vecates muižā Kārļa Eberharda fon Zīversa (1745–1821) un Martas Juliānas, dzimušas fon Mengdenas (1748-1837) ģimenē. Mācījās Krievijas Impērijas II artilērijas kadetu korpusā (1785-1789), no 1792. gada dienēja Rostovas karabinieru pulkā, piedalījās poļu-krievu karā un Koscjuško sacelšanās apspiešanā. 1799. gada viņu paaugstināja par pulkvedi.

1821. gadā pēc tēva nāves Kārlis Gustavs fon Zīverss saņēma mantojumā Cēsu pils muižu, 1823. gadā viņš iegādājās Dukuru muižu. Ap 1825. gadu viņš sāka veidot Cēsu pils parku. Miris 1856. gadā Maskavā.

Cēsu pils parka Kārļa kalna virsotnē atrodas Grāfa Karla Gustava fon Zīversa krūšutēls, kuru 1908. gadā uzstādīja grāfa dēls Emanuels fon Zīverss. Piemineklis zudis Pirmā pasaules kara laikā. To atjaunoja un vēsturiskajā vietā atkal uzstādīja 2011. gada rudenī. Pieminekļa atjaunošanu veica tēlnieks Sandris Skribnovskis, atjaunotā  krūšutēla autore tēlniece Dzintra Regīna Jansone.

 

Adrese: Cēsis, Palasta iela (koordinātes - 57.314844, 25.269203 )

 

Cēsis, ēka Rīgas ielā 8

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Nav zināms, kad celta līdzšinējā koka ēka. Pirms Pirmā pasaules kara ēkā bija K. Gailīša veikals. Tajā varēja iegādāties svaigus un žāvētus augļus, dārzeņus, šokolādi, konfektes, puķes. 1913. gada janvārī kungu un dāmu garderobes darbnīcu te atvēra J. Klūge.
Latvijas Republikas laikā, 20.gadsimta 20-os gados, ēkā bija Veidemaņa apavu veikals,  V. Altīša elektrotehniskā darbnīca. Namā atradās arī Strunkes ieroču un velosipēdu darbnīca. 1930-os gados Rīgas ielā 8 telpas saviem veikaliem īrēja D. Caunīte, Emīlija Mieriņa, M. Streistermanis kurvju un birstu darbnīcai. Visilgākais īrnieks, no 1931. - 1940. gadam, bija zeltkalis un pulksteņmeistars Pēteris Ķipēns. Savā veikalā sākumā viņš tirgoja sudraba karotes, pulksteņus, bet vēlāk arī valsts elektrotehniskās fabrikas "VEF" radio aparātus un to piederumus.

 

Adrese: Cēsis, Rīgas iela 8