Ērģemes baznīca

 

                                                                  (1930-to gadu foto)

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Ērģemes luterāņu baznīca celta 1783.gadā. Pirms tam tā atradās pilī. Baznīca nopostīta Pirmā pasaules karā. To atjaunoja 20. gadsimta sākumā. 1920. gadā baznīca kārtējo reizi nodega un draudze to atjaunoja pēc arhitekta Kundziņa meta. Pēdējais dievkalpojums Ērģemes baznīcā notika 1944. gada septembrī. Pēc tam to sagrāva Sarkanās armijas aviācija, bombardējot Ērģemi. Baznīca bija mūra garenbūve ar taisnsstūra altārdaļu un izvirzītu torni ar barokālu smaili. Altārglezna bija Frankfurtes gleznotāja Oto Donnera fon Rihtera gleznotā darba "Kristus apskaidrošana" kopija. Dievnamā atradās ērģeļmeistera Herberta Kolbes būvētās ērģeles.

 

Adrese: Valkas novads, Ērģemes pagasts, Ērģeme (koordinātes - 57.810295, 25.826461 ) 

 

Elkšņu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

 Vecā Elkšņu baznīca ar koka torni celta 1777.gadā. Mūsdienās redzamā baznīca uzcelta un iesvētīta 1834.gadā. 1887. gadā baznīcu remontēja, tad uzbūvēja tagadējo torni. 1905. gadā dievnamam uzlika jaunu jumtu un piebūvēja sakristeju. Pirmā pasaules kara laikā zvanu evakuēja uz Krieviju, tika sapostītas ērģeles, iznesti soli, nozudis kroņlukturis, bet priekšbaznīcā ierīkota labības noliktava. 1925. gadā atjaunoja ērģeles, 1934. gadā baznīcā atsakās dievkalpojumi.

1934.gada 25.jūlija laikrakstā “Latvijas kareivis” rakstīts par Elkšņu baznīcas 100 gadu svinībām: “Elkšņu baznīcas 100 gadu jubilejas svinībās svētdien piedalījās arhibīskaps Dr. theol. Grīnbergs, kurš uz Elkšņiem izbrauca jau sestdien. Svētki sākās ar svētku dalībnieku kopgājienu no Elkšņu valsts pamatskolas uz baznīcu. Ceļa malās arhibīskapu sveicināja aizsargu goda sardzes un baznīcā to sagaidīja ar puķēm aizsardzes. Bez arhibīskapa svinībās dalību ņēma ev.-lut. ģimnāzijas direktors — māc. Voitkus un vietējās draudzes mācītājs prāvests Millers ar savu dēlu — mācītāju. Baznīca bija krāšņi dekorēta. Notika garīgs koncerts: dziedāja koris diriģenta Bičoļa vadībā, piedalījās vairākas mākslinieces ar solo dziesmām un Saukas ragu orķestris. Apmeklētāju skaits sniedzās pāri 1000, tāpēc vienai daļai dievkalpojumu nācās noturēt ārpus baznīcas ierīkotā kancelē, kur runāja arī arhibīskaps pārmaiņus ar pārējiem mācītājiem. Pēc svētku beigām arhibīskaps izbrauca uz Rīgu. Vakarā Elkšņu baznīcas draudzes padome sarīkoja zaļumu svētkus līdzekļu iegūšanai baznīcas remontam”.

 

Adrese:  Jēkabpils novads, Elkšņu pagasts, Elkšņi (koordinātes -  56.216430, 25.580954 )

Dinaburgas viduslaiku pils (Naujenes pilskalns)

                                                                 (1844.gada attēls)

                                                                                       (2008.gada foto)

 

Dinaburgas pils atrodas Daugavas labajā krastā, apmēram 18 km augšpus Daugavpils, senā Naujenes pilskalna vietā. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1277. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas, 1278. gadā to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. Toreiz uzbrukums bija neveiksmīgs, lietuvieši atkāpās pari Daugavai. Pagāja 30 gadi un tad lietuviešiem izdevās iekarot Dinaburgu. Vēlāk Dinaburgu īslaicīgi ieņem maskavas lielkņazs Ivans III.

Pirms ordeņa pilnīga sabrukuma mestrs ieķīlāja Dinaburgu Polijas karalim  Sigismundam Augustam. 1561.gadā Dinaburga kļuva par poļu “Inflantijas vojevodistes” pārvaldes centru. Vēlāk pēc dažiem uzbrukumiem pilij tika nolemts, ka tās cietoksnis nav drošs un tāpēc pēc Stefana Batorija pavēles 1582.gadā 19 kilometrus lejpus Dinaburgas sāka būvēt jaunu cietoksni pie Daugavas. Ar to arī sākās Daugavpils.

1888. gadā pilskalnā tika veikti pirmie izrakumi V. Neimana vadībā. To gaitā tika atsegti senie pils pamati, kas atradās zem 7-9 pēdu biezas drupu un gruvešu kārtas. Tā kā laikā no 1811.-1829. gadam pilsdrupas bija intensīvi izmantotas būvmateriālu ieguvei, tad pirmo izrakumu laikā pils sienu augšdaļas bija jau pilnīgi iznīcinātas – akmeņi un ķieģeļi izlauzti un aizvesti uz Daugavpili jaunā cietokšņa būvei. Neskatoties uz nesaudzīgajiem postījumiem, izrakumos izdevās iegūt pietiekoši daudz materiālu, lai varētu gūt priekšstatu par pils apmēriem un iekārtojumu. Pils celtnes lielākais garums ir aptuveni 59 m, lielākais platums (rietumu galā) aptuveni 26 m. Kā būvmateriāls tika izmantoti ļoti lieli ķieģeļi (izmēri: 30 x 14 x 10 cm), laukakmeņi (pamatiem) un kaļķakmens plāksnes. Ieeja Dinaburgas pilī vedusi no austrumu puses caur 2 priekšpilīm, kas bijušas apjoztas ar laukakmeņu mūriem un grāvjiem. Tos ar vienkāršu aizdambējumu varēja piepildīt ar ūdeni un tādējādi padarīt grūti forsējamus. Pilī nokļuva pa paceļamu tiltu caur vārtiem, ko sargāja īpaši torņi – torundas. Pils vecākais (austrumu) spārns, iespējams, celts jau Raceburgas Ernesta laikā, bet ziemeļu un rietumu spārni, iespējams, celti ap 1313. gadu, kad mestrs Gerhards Jorke pili atjaunoja, un mestra Gosvina Herikes laikā, kurš 1347. gadā uzcēlis 4 torņus. Izrakumos droši konstatētas tikai 2 torņu vietas – DA un DR stūrī. Nav izslēgts, ka mestra Gosvina Herikes laikā arī priekšpilis tikušas nocietinātas ar torņveidīgām izbūvēm. Pils austrumu spārnā atradušas trīs pagraba telpas. Pils ieejas celtnes otrajā stāvā atradusies pils kapela, kas bijusi rūpīgās izveidota, ar krāsainām profilētām velvju ribām, durvju un logu apmalēm. Kapelai ziemeļu spārnā pieslējās kapitula zāle, uz rietumiem no tās – remetrs (sanāksmju un ēdamtelpa). Rietumu spārnā, kas atradās Daugavas pusē, iespējams, atradās komtura dzīvojamās telpas. Zem uzskaitītajām telpām atradušās virtuves, noliktavas, apsildāmās telpas un ordeņa brāļu dormitorijs (guļamās telpas). Pils dienviddaļu aizņēma plašs pagalms. Visu pils celtnes kompleksu apņēma bieza mūra siena, kurai pagalma dienvidu pusē piekļāvusies kāda šaura koka celtne vai brustvēra atbalsta būve. (izmantoti materiāli no grāmatas  A.Plaudis “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”,  2.daļa un http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/dinaburgas-pilsdrupas-un-pils-makets )

 

Adrese: Augšdaugavas novads, Naujenes pagasts, Vecpils (koordinātes - 55.912373, 26.724746 ) 

 
 

Drustu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pirmā koka baznīca Drustos tika uzcelta 1616. gadā Kroga ezera krastā. Tā nodedzināta Ziemeļu kara laikā. 1750. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca. 1782. gadā baznīca minēta kā Dzērbenes baznīcas filiāle. 1816. gadā draudze sāka vākt līdzekļus jaunas mūra baznīcas būvei, taču būvdarbi sākās tikai 1835. gadā. Baznīcas jaunbūvē namdara un galdnieka darbus, domājams, pēc Drustu muižas īpašnieka Heinriha Hāgemeistera zīmējuma veica būvmeistars Mārcis Sārums. 1837. gadā būvdarbi bija pabeigti. 1838. gada 25. septembrī baznīcu iesvētīja ģenerālsuperintendents R. fon Kloks. Baznīcā atrodas Oto Donnera fon Rihtera altārglezna „Kristus debesbraukšana”. 1901. gadā baznīcā uzstādītas ērģeļmeistara Emīla Martina būvētas 10 reģistru ērģeles.

“Cēsu vēstis” 1938.gada 30.septembrī raksta: “Drustu draudze svētdien nosvinēja savas baznīcas 100 gadu pastāvēšanas jubileju, šī diena visai Drustu sabiedrībai bija reti laimīga un zīmīga, jo draudzes pārvalde izbeidza nesaprašanos ar mācītāju, kas bija turpinājusies ilgāku laiku. No šis nesaprašanās un savstarpējām intrigām visā Drustu sabiedrībā bija radies neciešams stāvoklis un bija pēdējais laiks šīs lietas kārtot. Kas līdz šim nevienam nebija izdevies, to laimīgā kārtā veica baznīcas virsvaldes sūtītais pārstāvis prof. V. Maldonis. Jubilejas dievkalpojumā piedalījās apriņķa prāvests Avots, pārvaldes priekšnieks Perlbahs, prof. Maldonis, Jaunpiebalgas māc. Ozols, vietējais mācītājs Birnbaums un Vecpiebalgas māc. Lorbergs. Prāvesta un mācītāju svētku runās galvenais temats bija vienprātība un savstarpēja saticība, ko sevišķi uzsvēra prof. Maldonis. Altārrunā viņš draudzes locekļus uzaicināja pēc dievkalpojuma ierasties pie viņa un izsūdzēt savas bēdas. Garīgām ceremonijām beidzoties, ļaudis neizklīda, bet gaidīja, kas norisināsies slēgtā sēdē, kuru bijā sasaucis baznīcas virsvaldes loc. prof. Maldonis. Trīs stundu garajā sēdē bija likvidēta plaisa starp mācītāju un draudzes pārvaldi”.



Adrese: Smiltenes novads, Drustu pagasts, Drusti (koordinātes - 57.232862, 25.860078 )

Dikļu baznīca

 

                                                                     (1924.gada foto)

                                                                            (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
 

Domājams, ka muižnieks Detlefs Pāle 1436. gadā saņēma Rīgas arhibīskapa atļauju dibināt Dikļu draudzi. Tomēr pirmās baznīcas celtniecības laiks nav zināms, senākās ziņas ir pieejamas no 1630. gada.

Pašreizējā, trešā pēc kārtas, Dikļu baznīcas ēka tik celta 1848. gadā iepriekšējās baznīcas vietā. Tā būvēta neparastā veidā, saglabājot iepriekšējās ēkas jumtu, koka konstrukcijas aizstājot ar mūra sienām.

Baznīcas sienu apdare ir raksturīga laikam – apmetumā iespiestas akmens šķembas. Logi un durvis ir izcelti ar balti krāsotām apmalēm, bet ēkas stūri – ar vertikāliem baltiem laukumiem.

Radot senlaicīgu atmosfēru, gaisma baznīcā plūst caur sīkrūšu logiem, kuros stikls, iespējams, saglabājies no 19. gadsimta vidus. Baznīcas koka velves, domājams, saglabājušās no šī paša laika. Baznīcā saglabājies rets manierisma memoriālās mākslas paraugs – Annas Pālenas - Ungernas 17. gadsimta kapa plāksnes daļa.

Dikļu baznīcā par mācītāju no 1857. līdz 1867. gadam kalpojis rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs Juris Neikens. Viņš Dikļos 1864. gadā pulcēja koristus no apkārtnes pagastiem, aizsākot vienu no apbrīnojamākajām latviešu tradīcijām – Dziesmu svētkus.

1924.gada žurnālā “Ilustrēts žurnāls” aprakstīts brauciens ar vilcienu uz Dikļiem. Cita starpā rakstīts: “No Valmieras, Ainažu virzienā, pa šaursliežu dzelzceļu braucot, aiz Dauguļu piestātnes caur vagona logu uz labo pusi zaļā koku pudurā mūsu skats sastop sarkanu torņa virsotni. Tas Dikļu baznīcas tornis. Baltais torņa pamats, tumšais dakstiņu jumts un granīta pelēkais baznīcas stāvs tikai vietu vietam spraucas cauri biezai lapu segai. Pēc 15 minūtes ilga brauciena vilciens sāk iet lēnāk, līdz beidzot lauku vidū apstājas pie mazas būdas, līdzīgas dzelzceļa sarga būdai. Vilciena vadonis uzsauc: “Dikļi!" Tā Dikļu pieturas vieta, kur vilciens stāv tik dažas minūtes. Pēc 10 minūtes gājiena, garām Dikļu kapsētai, mēs nonākam pie Dikļu baznīcas. Virs baznīcas durvīm uz melnas tāpeles zelta burtiem atzīmēts: „Erbaut 1722", „Umgebaut 1848", “Izlabota 1922". Beidzamais uzraksts uzlikts baznīcas 200 gadu pastāvēšanas svētkos 1922. gadā. Pretim baznīcai — Dikļu pagasta nams, izbūvēts no bijušā baznīcas kroga; netālu no pagasta nama — divstāvu mūra ēka — Dikļu 1. pakāpes pamatskola; skolai pretim veca, no laika stipri cietusi, koka ēka — Dikļu pagasta nespējnieka nams, agrākā pagasta skola, celta Jura Neikena laikā”.

 

Adrese: Valmieras novads, Dikļu pagasts, Dikļi ( koordinātes - 57.596502, 25.074358 )