Aizkraukles luterāņu baznīca

 

                                                                   (192... gada foto)

                                                                     (1930-to gadu vidus vai beigu foto)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Aizkraukles pirmā koka baznīca celta 1680. gadā. Pirmā mūra baznīca tika uzcelta 1694. gadā. Jaunā baznīca tika nopostīta Ziemeļu kara sākumā, bet to atjaunoja neilgi pēc kara beigām. No 1896. līdz 1899. gadam baznīca tika pārbūvēta pēc arhitekta Gotfrīda Krona projekta, pēc pārbūves baznīca ieguva to plānojumu, kas ir saglabājies līdz mūsdienām — krustveida celtnes formu ar augstām smailloka logailām. Baznīca cieta Pirmajā pasaules karā, taču to līdz 1930. gadam daļēji atjaunoja. Dievnams cieta arī Otrajā pasaules karā — jaunajā, augstajā tornī esot ieskrējusi vācu lidmašīna. Tornis tiek sašķiebts, krusts norauts, bet lidmašīna nošūpojoties aizlido tālāk uz Rīgas pusi. Tornis sašķiebts bez krusta paliek visus padomju okupācijas gadus, bet atmodas laikā pēc 1995.gada tiek veikti apjomīgi torņa taisnošanas remontdarbi.

Baznīcā apskatāma 1943. gadā tapusī altārglezna "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam", kas ir pēdējais Augusta Annusa Latvijā tapušais darbs. Baznīcā uzstādītas memoriālās plāksnes novadniekiem — pulkvedim Jorģim Zemitānam un arhibīskapam Arnoldam Lūsim.

1988.gada laikrakstā “Komunisma uzvarā” rakstīts: “Kalnā stalti stāv Aizkraukles baznīca. Šī baznīca ir arhitektūras piemineklis un atrodas valsts aizsardzībā. Baznīcas apkārtnē appļauta zāle un... tas arī viss. Pati celtne izskatās bēdīgi - logi aiznagloti, sienas prasās pēc remonta. Labi, ka ir uzlikts jumts, citādi šī būve būtu nolemta bojā ejai. Bet gadsimta sākumā šī baznīca bija ļoti lepna.” Nākamajā gadā laikrakstā lasāms par labdarības koncertiem un ziedojumu vākšanu baznīcas remontam.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Aizkraukles pagasts (koordinātes - 56.618468, 25.145462 )

 

Jūrmala, sanatorija "Marienbāde"

 

                                                               (1920-1930to gadu foto)

                                      

                                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Tā ir pirmā sanatorija Jūrmalā un celta 1870. gadā. To dibināja ārsts Nordštrēms. Pēc viņa nāves Marienbāde pārgāja Dr. G. fon Kitta-Kitteļa īpašumā, kas 1887.-1889. gadā uzbūvēja ziemas kūrmāju un 1905. gadā mūra ieejas vārtus. Kad 1905. gadā peldu iestāde nodega, Dr. G. fon Kitta-Kittels uzcēla jaunu mūra ēku pēc arhitekta V. Bokslafa projekta.

1906. gadā Dr. G. fon Kitta-Kittels mira un 1908. gadā Marienbādi nopirka Dr. T. fon Betihers. Viņš iestādi modernizēja: ierīkoja elektrisko apgaismojumu, iegādājās elektriskos medicīniskos aparātus un peldēšanās ierīces. 1913. gadā iestādi atkal pārbūvēja, uzceļot otro stāvu ar 23 pacientu istabām, ierīkoja centrālapkuri, atpūtas telpas utt.

Brīvvalsta laikā sanatorija Marienbāde kļuva ļoti populāra. Vasarās sanatorijā uzturējās vairāk kā simts peldviesu, galvenokārt no Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Francijas, Ungārijas u. c. valstīm.

Sakarā ar vācu tautības iedzīvotāju izceļošanu uz Vāciju, no 1939. gada 31. oktobra sanatorija vairs neuzņēma slimniekus. Marienbādes sanatorijā bija iekārtots īpašs informācijas birojs Rīgas Jūrmalas vācu izceļotājiem. 9. novembrī Veselības departamenta vicedirektors Dr. med. J. Skuja neiebilda, ka sanatorijas mēbeles, veļu un ārstniecības instrumentus izved uz Vāciju.

Otrā pasaules kara laikā nopostīja gandrīz visu sanatorijas ēku kompleksu, kas aizņēma vairākus kāpu zemesgabalus uz Dubultu un Majoru robežas. Arī sanatorijas galvenā ēka bija stipri cietusi un 1940. gados tās vietā uzcēla trīsstāvu mūra ēku ar klasicisma elementiem. No pirmskara sanatorijas saglabājusies tikai 1926. gadā uzceltā ēkas piebūve, galerija ar stūra torni un ieejas vārti. Šobrīd no pludmales puses redzama saglabātā galerija ar tornīti un pēc Otrā pasaules kara pārbūvētā ēka.

Nav saprotams, kas teritorijā notiek mūsdienās. Jau gadiem tur ir nekopts, aizaudzis, ēkas sliktā stāvoklī, bet visur uzraksti - "Privātīpašums".

 

Adrese: Jūrmala, Zigfrīda Meierovica bulvāris 43