Cēsis, Cīrulīšu ala (Cīrulīšu bezdibenis)

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Ala atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un ir viens no Cīrulīšu dabas taku apskates objektiem.

Ala ir veidojusies smilšakmenī, tā ir 6 m dziļa, augstums aptuveni 7 m, bet platums no 12 līdz 15 m. Latvijas mērogam ala ir unikāla, jo tās ieeju veido aptuveni 6 m dziļa vertikāla šahta, pa kuru ir iespējams nokļūt lielākā telpā. Visticamāk senāk Cīrulīšu bezdibeņa ieeja bijusi citviet, taču tā aizbrukusi un laika gaitā ir iegruvuši alas griesti, izveidojot pašreizējo ieeju. Apkārt alai ir izveidots nožogojums, un atvērums zemē ir aizklāts ar koka režģi, lai cilvēki nespētu iekļūt Cīrulīšu bezdibenī. 

 

Adrese: Cēsis (koordinātes - 57.301867, 25.230132 ) 

 

Brīdagas baznīca

 

                                                               (Fotografēts 2025.gadā)

 

Brīdagas luterāņu baznīca celta 1939.gadā bijušā brāļu draudzes lūgšanu nama vietā. Padomju okupācija 1940.gadā pārtrauca dievnama būvniecību. Kopš 1963.gada reizi mēnesī šeit notika dievkalpojumi. Baznīca pa reizei pildīja arī tuvējās kapsētas kapličas funkcijas. To skāra gan laika zobs, gan cilvēku postījumi. 2009. gadā baznīca atjaunota.

 

Adrese: Limbažu novads, Viļķenes pagasts, Brīdaga  (koordinātes - 57.651806, 24.470455 )

 

Akmeņraga bāka

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pirmā 18 metrus augstā bāka Akmeņragā uzbūvēta 1864. gadā. Pašreizējais 37 m augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja I Pasaules kara laikā. Pārējo Latvijas bāku vidū tā izceļas ar savu atrašanos vienā no bīstamākajām vietām kuģošanai visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma brīdina par akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies. Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa “Saratow” uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. “Saratow” 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu.

Akmeņraga bākas divas bākugunis zaļā krāsā iedegas reizi 7,5 sekundēs. Bākuguns redzama 18 jūras jūdzes tālu. 2013. gadā atjaunots gan iekšējais, gan ārējais krāsojums. 2011. gadā tika rekonstruēts ceļš līdz Akmeņraga bākai.

1927.gada 29.jūnija laikraksts “Latvijas kareivis” raksta: “Jūrniecības departaments vakar uzsāka uzstādīt jūrā pie Akmeņraga bākas ar dīzeļa motoru dzenamu, spēcīgu miglas sirēnu, kura sāks darboties pēc 2 nedēļām miglainā laikā. Sirēna būs dzirdama jūrā labvēlīgos laika apstākļos 12 jūras jūdzes attālumā”.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Sakas pagasts (koordinātes - 56.831823, 21.057021 )