03.04.25

Alsungas skola (Alšvangas skola)

                                                      (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Alšvangas (sarkanā) skola celta 1875. gadā. Sākumā tā bija vienstāva ķieģeļu celtne. Skolā bija divi skolotāji – Jānis Aniņš un viņa palīgs Jāzeps Miklavičs. Viņi abi bija alšvandznieki. 1883. gadā pie skolas uzturēšanas pievienojās arī Jaunās muižas pagasts, skolas ēkai uzceļot otru, koka stāvu.

1888. gadā uz Alšvangu no Līvbērzes atnāk skolotājs Šteinbriks. Viņš ir ar visām skolotāja tiesībām, ļoti darbīgs un muzikāls. Labi spēlē ērģeles, dzied varenā tenorā un noorganizē baznīcas kori, iemācot to dziedāt latīņu valodā. Viņš pats noorganizējis pūtēju orķestri, kurš uzstājies baznīcā, par ko alšvandzniekiem bijuši lieli brīnumi. Šajā gadā skolā mācās 134 skolēni.

20.gadsimta sākumā bija noteikums, ka skolu jāapmeklē obligāti katram skolas vecuma bērnam, līdz ar to strauji palielinājās skolēnu skaits. 1925.gadā skolas rīcībā nodeva arī daļu Alsungas pils. Sākot no 1944.gada rudens abās skolas ēkās mācības tika pārtrauktas, jo tajās tika ierīkota slimnīca karā ievainoto ārstēšanai. Pēc kara skola darbu atsāk. 1980-to gadu vidū tiek uzcelta jauna Alsungas skolas ēka.

Mūsdienās pilī atrodas mūzikas skola, bet sarkano ķieģeļu skolas ēkā – Alsungas muzejs, Amatu māja, tūrisma informācijas centrs, izstāžu zāle.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Alsunga, Skolas iela 11a

 
 

02.04.25

Jumpravas pagasts, vācu armijas tilta balsti

 

                                                                 (Tilta būvēšana)

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Balsti atrodas pie Radzēm Daugavas labajā krastā un Daugavas Vīnkalniem Daugavas kreisajā krastā. To būvēja vācu armija Otrā Pasaules kara laikā – 1942. gadā kā Berlīnes – Helsinku maģistrāles infrastruktūras objektu. Tuvojoties Sarkanai armijai, vācieši tiltu uzspridzināja. Pie Radzēm tilta balstu apkaime ir attīrīta no krūmājiem, tādēļ tie labi redzami. Vislabāk tos var aplūkot no kempinga “Radzes” teritorijas vai braucot ar laivu pa Daugavu. 

 

Adrese: Ogres novads, Jumpravas pagasts (koordinātes - 56.607684, 25.003387 )

 

Jūrmala, Mellužu ugunsdzēsēju depo

 

                                                          (Fotografēts 2024.gadā,V.S. foto)

 

Pirmās ugunsdzēsēju biedrības Jūrmalā bija Dubultos un Majoros, bet līdz 1912.gadam biedrības bija arī Edinburgā (Dzintaros), Mellužos un Asaros. Par Mellužu ugunsdzēsēju depo nekādus vēstures faktus atrast nevarēju. Bet ir kritisks raksts 1933.gada laikrakstā “Ugunsdzēsējs”: “Pagājušās svētdienas, 2. jūlijā, ugunsdzēsēju trauksme atļāva iedziļināties arī mazliet dziļāk dzēsēju iekšējā dzīvē. Radās pārsteigumi, kuriem grūti ticēt. Pēc ugunsgrēka svētdienas rītā daļa Mellužu ugunsdzēsēju uzsāka nodaļas depo mazu iedzeršanu, kura ieilga līdz pat trauksmei. Garāmgājējiem radās jautājums, kas ugunsdzēsējiem par „ svētkiem”. Trauksmes signāls radīja īstu pārsteigumu un sajukumu, jo garām aizsteidzās arī Slokas ugunsdzēsēju kolona. Mellužu komanda trauksmes vietā ieradās pēdējā un smīdināja sanākušos skatītājus, nespēja pienācīgi noturēties kājās un „komandēt" gribēja visi, kam tikai stīvāka mēle. Tikai pāris ugunsdzēsēju nebija iereibuši un tiem tad arī bija jāiznes viss smagums. Tā ir nepiedodama nolaidība no ugunsdzēsēju augstākās vadības puses, kad vesela ugunsdzēsēju komanda var nonākt šādā stāvoklī savās depo telpās un tādā „ noskaņojumā" izbraukt darbā. Varam iedomāties, cik derīgi šādi ugunsdzēsēji ugunsgrēka gadījumā. 
Atliek konstatēt, ka Mellužu ugunsdzēsēju kolonā trūkst saprātīga vadītāja un kamēr tā nebūs,
tikmēr  Mellužu ugunsdzēsēji nebūs nekad sava uzdevuma augstumos, ko jau esam vairākkārt 
uzsvēruši. Ir nepieciešami krietni izvētīt ugunsdzēsēju rindas, ievedot disciplinētu darbību. Nav
vietas ugunsdzēsēju rindās tiem, kas mīl tikai dūmus „noskalot". 
 

 Adrese: Jūrmala, Mellužu prospekts 31