Smeceres krogs

 

                                                                   (1920.gada foto)

                                                                                   (1954.gada foto)

 

                                              (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Smeceres krogs atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā senā Bērzaunes – Cesvaines ceļa kreisajā malā, vietā, kur ceļš šķērso Austronas upi.

Smeceres krogs piederējis Lazdonas muižai. Ar nosaukumu Smecerīša krogs (Schmetzerith krogh) tas savā tagadējā atrašanās vietā iezīmēts ap 1700. gadu sastādītajā Bērzaunes–Cesvaines ceļa kartē. 1839. gada Rikera Vidzemes speciālkartē krogs iezīmēts un nosaukts kā “Smatzer”. Krogs redzams virknē vēlāk izdotajās Krievijas un Vācijas impērijas, Latvijas Republikas un PSRS militāri topogrāfiskajās kartēs. Nosaukums “Smeceres krogs” šajās kartēs saglabājas līdz pat 20.gadsimta otrai pusei.

Pirms 1908. gada par kroga saimnieku un pēdējo krodzinieku muiža nozīmēja Oto Grebsteli (miris 1954. gadā). Pēc agrārās reformas krogs pārgāja Grebstela īpašumā. Degvīnu tirgot bija jāpārtrauc, bet krogā ierīkoja tējnīcu, kurā varēja nopirkt arī alu un vārītus vēžus. 1915. gadā, Vidzemei kļūstot par piefrontes joslu, kroga stadulās uz pagaidu dzīvi apmetās dažas bēgļu ģimenes no vācu okupētās Kurzemes.

Otrā pasaules kara laikā nodega visas saimniecības ēkas, kuras bija pie Smeceres kroga. Vēlāk tās vairs netika atjaunotas. Pašam krogam bija nedaudz izpostītas jumta konstrukcijas, kuras salaboja. Pēckara gados uzlika arī jaunu skaidu jumtu šķembu sacaurumotā vietā. Bet 1960. gadu šeit uzņēma aktierfilmas “Mērnieku laiki” kadrus. Režisors Voldemārs Pūce izraudzījās šo krogu epizodes filmēšanai, kurā čangalieši sagaida mērniekus.

1984. gadā viss Smeceres krogs pārgāja kolhoza “Zelta druva” īpašumā, bet tas netika apdzīvots. Ēku strauji izdemolēja. Par tālāko šī vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli jaunajiem īpašniekiem nebija nekādas intereses.

1992.gadā krogā ierīko picēriju. Saimniekošana tomēr nevedas kā iecerēts un ap 1993. gadu  Smeceres krogu pārdod Andrim Dzenovskim un Edgaram Šķēlem.

Mūsdienās ēkā ir labi zināms viesu nams “Smeceres krogs”.

 

Adrese: Madonas novads, Mārcienas pagasts (koordinātes - 56.820279, 26.148575 )

 

Ventspils baptistu baznīca

 

                                                             (Senāku gadu foto)

                                                                   (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Ventspilī pirmās baptistu sapulces noturētas kādā namā pie Avotu akas (1861.g.). 1866. gadā baptistu sapulces noturētas Sarkanmuižas pagasta Rapiķu mājās, 3 km no Ventspils. 1871. gadā Ventspilī uzcelta pirmā baptistu baznīca. Tagadējā baptistu baznīca uzcelta 1895. gadā.

Ventspils baptistu draudze bija viena no lielākajām Latvijā. 1930. gados draudzes locekļu skaits bija apmēram 600, korī 80 dziedātāju. Liela svētdienas skola ar vairāk kā 100 bērniem. Pie draudzes vēl pastāvēja jauniešu pulciņš un māsu biedrība.

 

Adrese: Ventspils, Platā iela 13

 

Ventspils pareizticīgo baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Pareizticīgo baznīca Ventspilī bijusi jau 1845.gadā. Tagadējā baznīca Plosta ielā iesvētīta 1901. gada 8. septembrī. Tās uzcelšanai izdoti 25 000 rubļu. Ievērību pelna mozaīka ārpusē virs baznīcas ieejas durvīm - Nikolaja Brīnumdarītāja svētbilde. Baznīcā Caplina gleznas oriģināls "Jēzus Getzemānes dārzā". Viena svētbilde no 15 gadsimta un vēl 3 vecas gleznas. Par mācītājiem te bijuši Alakritskis līdz 1905. gadam un Žuravskis līdz 1915. gadam. Okupācijas vara baznīcā bija ierīkojusi zirgu stalli un benzīna noliktavu. Pēc kara par mācītājiem bijuši A. Stiprais no 1921. - 1922. gadam, pēc tam V. Lietavietis un A. Blokmanis. (no grāmatas “Ventspils”, 1990)

 

Adrese: Ventspils,  Plosta iela 10