Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas

(Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

(Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

(Cesvaines pils senāk)

Romantiskā parka un seno muižas ēku ielokā savus torņus pret debesīm pacēlusi akmenī kaltā skulptūra - Cesvaines pils. Ādolfa fon Vulfa pils uzskatāma par vienu no spožākajiem 19.gadsimta 2.puses arhitektūras sasniegumiem. Tā ir eklektisma mākslas šedevrs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla un glezniecība.

1815.gadā Cesvaini nopirka barons fon Vulfs. Krievu nopostītās vecās pils paliekas viņš saglabāja blakus jaunceļamajai Cesvaines pilij, kuru cēla no 1893.-1896.gadam pēc Berlīnes arhitekta H.Grīzenbaha projekta. Tā izmaksāja 3 miljonus zelta rubļu. Jumta smailē barons Vulfs uzstādīja dzelzs vilku ar paceltu asti, kas pavērsta Gulbenes virzienā, kur tolaik valdīja Vulfa personīgais ienaidnieks – barons Volfs, ar kuru sākumā bija uzturējis itin labas attiecības, bet pēcc tam pēkšņi sastrīdējušies. (izmantota A.Plauža grāmata “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)

Kopš 1919.gada pilī atradās skola, bet 2002.gadā ugunsgrēks nopostīja pils jumtu. Cesvainē uzcelta jauna vidusskola, un pils pakāpeniski atgūst tās sākotnējo izskatu. 2003.gadā atjaunots pils kreisā spārna jumts, 2006.gadā - pils tornis. Atjaunošanas darbi turpinās.

Šobrīd Cesvaines pilī darbojas Cesvaines mūzikas un mākslas skola, pašvaldības aģentūra "Cesvaines tūrisma centrs" un Cesvaines muzejs.

Pirmais Vulfu dzimtas pārstāvis Johans Vulfs (1663- 1748) atceļoja no Prūsijas, kur tā senču uzvārds bija Vilkovskis. 1698.gadā viņš ieradās Vidzemē, kur mantoja Aumeisteru muižu. Zviedru karaļa Kārļa XII laikā viņš uzkalpojās līdz majora pakāpei un 1704.gada 25. aprīlī viņu iecēla Vidzemes muižnieku kārtā. Par Johana Vulfa tiešo mantinieku kļuva dēls Berends Magnuss fon Vulfs (1732-1784). Viņš mantoja tēva īpašumus Vidzemē un Igaunijā. Viņa dēls Ādolfs Heinrihs fon Vulfs (1765-1843) 1815.gada 22.jūnijā no ģenerālgubernatora Kristofa Ādama Rihtera mantiniekiem nopirka Cesvaines zemes un vēl 5 tai piederošās muižas par 246 000 sudraba rubļiem. Nākamais Cesvaines zemju īpašnieks ir Jūliuss Voldemārs fon Vulfs (1809 – 1872), kam laulībā ar Šarloti fon Reutern ( 1826 –1904) bija pieci bērni. Vēlāk viņu jaunākais dēls Voldemārs kļūst par Gaujienas muižas īpašnieku.1868.gadā Cesvaines muižas īpašnieks Jūliuss fon Vulfs sapulcina sešu apkārtējo pagastu vecākos un katram pagastam dāvina 8 pūrvietas zemes pagastnama un skolas celtniecībai, kā arī daļu materiālu un 500 rubļus gadā skolotāju algošanai. 1870.gadā uz Jūliusa fon Vulfa dāvinātās zemes uzcelts Cesvaines pagastnams, kura augšstāvā iekārtota skola. 1871.gada 29.decembrī Jūliuss fon Vulfs tiek nošauts medībās Vācijā, Visbādenē. Jūliusa fon Vulfa līķi no Vācijas pārveda iebalzamētu, tāpēc bēres varēja notikt vairākus mēnešus vēlāk Gaujienā. Tajās piedalījās Cesvaines koris diriģenta Ādama Dauguļa vadībā.
Jūliusa fon Vulfa vecākais dēls Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (1857 - 1904) dzimis Visbādenē, kur aizrit zēna pirmie dzīves gadi un sākas skolas gaitas. 1869.gadā Vulfu ģimene atbrauc uz Latviju un nonāk savā īpašumā Cesvainē. 1881.gadā viņš kļūst par Cesvaines muižas īpašnieku. 1885.gada Ādolfs fon Vulfs apprecējies ar baronesi Annu Natāliju Štālu fon Holšteinu (1862-1933). 1888.gadā viņiem piedzimst dēls Vilhelms Ādolfs Edmunds, saukts arī par Bilu. Tajā pašā gadā pie doktorāta uzceļ slimnīcu ar 25 gultām, ko uztur muižas īpašnieks Ādolfs fon Vulfs. 19. gs. beigās/20.gs. sākumā pie Cesvaines muižas bija bērnu labdarības iestāde; to uztur un par audzēkņiem rūpējas Anna fon Vulfa, dodama uzturu, apģērbus un algodama apkopēju.
1892.gadā Ādolfs fon Vulfs nolemj būvēt jaunu dzīvojamo māju. Vasarā arhitekts H.Grīzebahs un A.G. Dinklāge pēc celtniecības vietas apskates uzzīmē plānu. No 1892.gada rudens līdz 1893./1894.gada ziemai uzcēla pils staļļus. 1894.gadā pabeidza pils mūrniecības darbus un jumtu, veica apmešanas un daļu nobeiguma darbu. 1895.gada vasara tika veltīta pils dekoratīvai iekārtošanai. Septembrī Vulfi ievācās savā jaunajā dzīvojamā mājā - pilī. 1904.gada 25.martā mira Ādolfs fon Vulfs. Viņu apglabāja Cesvaines pilskalnā 3.jūnijā.

Adrese: Cesvaines novads, Cesvaines pagasts

(Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

(Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

Tagad apskatāmā Brekšu muižiņas jeb Harmshof ēka ir celta salīdzinoši nesen - 19.gadsimta beigās vai 20.gadsimta sākumā. Tomēr muižas vēsture ir krietni ilgāka.
Jau 17.gadsimta zviedru kartēs pie Piķurgas ietekas Juglas ezerā atzīmēta muižiņa, kas apzīmēta kā "Dreilings od Herms hoff". Šī muiža nav redzama 19.gadsimta Mellina Rīgas apriņķa kartē, kas varētu liecināt, ka tagadējais muižas centrs tika apdzīvots ar pārtraukumiem.
Līdz 20.gadsimta sākumam muiža bija Freitagu fon Loringhovenu dzimtas īpašums. Vēlāk, 20.gadsimtā šeit tika iekārtota Dreiliņu 8-gadīgā skola. Padomju okupācijas laikā šeit atradās Rīgas 83.vidusskola, 1990-to gadu beigās tā tika pārdēvēta par Rīgas Brekšu pamatskolu. Grūti noticēt, ka tā likvidēta vien 2001. gadā. 2008. gadā ēkas vienu spārnu izpostījis ugunsgrēks, kā dēļ gājusi bojā liela jumta daļa, kā arī iegruvusi augšējo stāvu nesošā siena.

Adrese: Rīga, Biķernieku iela 200