Rāda ziņas ar etiķeti Zentenes muiža. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Zentenes muiža. Rādīt visas ziņas

08.06.15

Zentenes muiža (Senten)

                                              (Fotografēts 2015. gadā, Līgas Landsbergas foto)
Zentene kā apdzīvota vieta minēta jau 15.gadsimtā, kad tā bijusi izlēņota Lamiņu kungam Hermanim Butlaram.  Zentenes muiža celta ap 1850. gadu un ir vēlā klasicisma stila paraugs. Restaurējot ēkas galvenās kāpnes, atrada uzrakstu vācu valodā, ka tās ierīkotas 1843.gadā. Šo gadu varētu arī uzskatīt par celtniecības gadu. Iespējams, ka jaunā pils būvēta uz vecās pils pamatiem. Uz pārējo klasicisma piļu fona Zentenes pils izceļas ar Līvenu dzimtas ģerboni pils zelmenī. Pilī saglabājusies arī interjeru dekoratīvā apdare, kura veikta neorenesanses formās. Pilī esošā krāsns ir būvēta ampīra stilā. Ēkas priekšā aug Latvijas resnākā īve (2,35 m), bet 20 ha lielajā parkā – 15 svešzemju sugu koki un krūmu stādījumi. Parks ir neizsakāmi skaists un pašlaik nolemts bojāejai, jo par to neviens nerūpējas, tas aizaug.
Muiža atradusies gan Brigenu, gan Osten-Zakenu īpašumā, bet kopš 1804.gada tā ir Līvenu īpašums. Kad 1923.gadā muižu sadalīja, Līvenu īpašumā atstāja Ķeņģu mājas un dažas pils telpas. 1939.gadā, pārdevusi atlikušo īpašumu, firstiene Konstance fon Līvena ar meitu Zigrīdu repatriējās uz Vāciju. 1922.gadā Zentenes muižas centru piešķīra LR Darba ministrijai sanatorijas ierīkošanai valsts ierēdņiem, bet projekts netika realizēts. Telpas piešķīra tautas namam un skolai.
Zentenes muižas īpašnieki Osten-Zakeni apbedīti Zentenes muižas teritorijā, netālu no Zentenes centra. Norādes tur nav un kapi aizauguši. Iespējams, ka tur apbedīti arī Brigeni un daži Līvenu dzimtas locekļi.
Šajā ēkā vēl 90-gados veikti daži renovācijas darbi, kamēr tur atradās skola. Pēc tam ēka izsolīta un to nopircis kāds Krievijas miljonārs Sergejs Bestuževs, kurš, acīmredzot, investējis, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Tā laikam bijusi vienīgā interese. Pēc tam par pili vairs nav interesējies un tās stāvoklis pasliktinās.




Īpašnieks 2014. gadā izteicis vēlmi, ka pili vēlas pārdot, jo viņam ir aizliegums izbraukt no Krievijas, tāpēc viņš nevar apmesties uz dzīvi Zentenes pilī, kā to esot bijis plānojis. Tukuma dome nolēmusi neizmantot atpakaļpirkšanas tiesības, jo pils uzturēšana prasa lielus līdzekļus un šobrīd nav skaidrs, kādām funkcijām šo pili varētu izmantot. Pagaidām visi pacietīgi gaida, kā notikumi risināsies 2016.gada pavasarī, kad pēc līguma ir tiesības pili pārpirkt.
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis atminas, ka vēl 1969.gadā, kad viņš aprakstījis visu pilī esošo, bija saglabājušies sākotnējie dekori. «Tika uzmērīts parketa raksts, jo bija jau zināms, ka vairākās telpās to nāksies noņemt – pārāk izdēdējis un skolas dzīvei nepiemērots. Nu pagājuši vēl 40 gadi, un pilī vairs nav redzams neviens no šiem pinuma ornamentā liktajiem parketiem, kas bija darināti no priedes, ozola, melnā ozola un sarkankoka. Baltās podiņu krāsnis 1949.gadā vēl veidoja veselu ampīra stila krāšņu keramikas kolekciju, 1969.gadā savā vietā vairs bija trīs krāsnis, 2009.gada pavasarī – tikai viena.
Toties saglabājusies daļa no sākotnējām durvīm, kas darinātas no beicēta un lakota priedes koka. Kā par brīnumu nevienam nav cēlusies roka tās nokrāsot, daļai durvju palikuši pat sākotnējie rokturi. Atmodai sākoties, 1988. – 1991.gados notika remonta un restaurācijas darbi, kuru laikā atjaunoja centrālo zāli, pēc attēliem tika pat pasūtīta zāles lustras kopija. Bijušo ēdamzāli, skolas fizkultūras nodarbību telpu, paspēja vienīgi attīrīt no pārkrāsojumiem, kad darbi apstājās naudas trūkuma dēļ. Jānožēlo, ka ēkas neseno būvdarbu laikā ielikti plastmasas logi, daļa telpu pagalma puses anfilādē, tajā skaitā bijušais firsta kabinets, pārbūvēta un modernizēta,» – to Lancmanis rakstīja žurnālā «Māksla Plus» 2009.gada maija numurā.

Adrese: Tukuma novads, Zentene