Īves vējdzirnavas

 

 

(Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

 

Būvētas 1871.gadā. Saglabājusies iekārta. Dzirnavās malts līdz 1950-to gadu vidum, tagad netiek izmantotas. 

1983.gadā laikrakstā “Padomju karogs” sprieda par dzirnavu atjaunošanu un cita stārpā rakstīja: “Pateicoties entuziastam R. Pūriņam, ir saglabājusies Īves vējdzirnavu dokumentācija. Tātad dzirnavas var atjaunot tāda skatā un ar tādām iekārtām, kādas bija dzirnavu darba laikā.”

1986.gadā tas pats “Padomju karogs” raksta: “Valdemārpils—Tiņģeres ceļa malā, apmēram 15 metru augstā, lēzenā kalnā, stāv Īves vējdzirnavas, kas ar savu skaistumu piesaista garāmbraucēju uzmanību un atgādina, ka šeit nav aizmirsts vecās tehnikas piemineklis. Akmenī virs Īves vējdzirnavu durvīm ir iekalts skaitlis 1871. Šajā gadā tās Īves muižai uzcēla meistars, kas pirms tam jau bija uzbūvējis Valdgales vējdzirnavas. Pēc tam muiža tās izrentēja melderiem. No 1918. gada Īves vējdzirnavas rentēja Johans Kiršteins, un par to viņam bija jāmaksā muižai rente, par brīvu jāsamaļ visa Īves muižas labība, jāsamaksā rūpniecības nodoklis un jāuztur dzirnavas kārtībā. 1926. gada 9.septembrī no Īves muižas atdalītais 10 hektāru lielais zemes gabals, uz kura bija Īves vējdzirnavas un saimniecības ēkas, pārgāja Johana Kiršteina īpašumā, par ko zemes bankai bija jāsamaksā 3090 latu. No 1938. gada līdz 1948. gadam Īves vējdzirnavās par melderi strādāja gan Johans Kiršteins, gan viņa dēls Jānis. Līdz 1952. gadam tur mala Jānis Kiršteins. Pēc tam līdz 1967. gadam, kad Silu dzirnavu dīķī bija vajadzīgais ūdens līmenis, melderis J. Kiršteins mala Silu ūdensdzirnavās, bet, kad trūka ūdens, strādāja Īves vējdzirnavās. Vētra nolauza spārnus Īves vējdzirnavām. Malšana tika pārtraukta. Taču dzirnavas saglabājušās. Par to jāpateicas melderim J. Kiršteinam un viņa ģimenes locekļiem. Īves vējdzirnavas ir holandiešu tipa. Vējdzirnavās bija trīs malšanas gaņģi, putraimu gatavošanas ierīce, ar kuru tīrīja arī graudus, slīps, ar zīda sietiem apvilkts bīdelēšanas cilindrs, linu kulstīšanas ierīce, ripzāģis, ar kuru zāģēja jumta dēlīšus, un ierīce labības maisu pacelšanai bēniņos, no kurienes tie sāka savu pēdējo ceļojumu. Visas iekārtas darbināja vējš, kas grieza četrus vienpadsmit metrus garus un divus metrus platus spārnus. Uz spārnu redelēm tika piesietas audekla buras zēģeles. Buras no liniem auda meldera sieva, bet dzirnavu darbības pēdējā laikā viena spārna buras taisīja no desmit maisiem. Vairākas reizes, kad nolauza vienu spārnu, noņēma arī pretējo un mala ar diviem spārniem, kamēr nolauztā vietā no Dundagas mežā augušiem kokiem izgatavoja jaunu. Īves vējdzirnavu korpuss ir celts no laukakmeņiem un ķieģeļiem. Mehānismi, izņemot dzirnakmeņus, skrūves un dažas asis, ir taisīti no koka. Spēku, ko uzņem spārni, uz dzirnakmeņiem pārvada no koka taisīti zobrati. Lielāko zobratu ārējie diametri ir 2,8 un 2,9 metri, bet 10 metru garās centrālās sešpadsmitstūru koka ass jeb velbomja caurmērs ir 55 centimetri. Pārējās iekārtas piedzina ar berzes, virves, ķēžu un siksnu pārvadiem. Platie un biezie grīdas dēļi pie sijām ir ar koka tapām pietapoti, jo pirms 115 gadiem naglas nevarēja nopirkt, tās bija jākaļ lauku kalējam. Īves vējdzirnavas apkalpoja vairāk nekā simts apkārtnes saimniecību, un caurmērā tajās pa dienu samala desmit tonnu labības. Bieži mala no saules līdz saulei, mala arī naktīs un pat svētdienās. 1930-os gadis Īves vējdzirnavās caurmērā 40 procentu graudu samala maizei, 40 lopiem, 10 taisīja putraimos un 10 sabīdelēja. Laiku pa laikam apstrādāja linus un pašu saimniecības vajadzībām sazāģēja arī jumta dēlīšus. Laiku pa laikam dzirnakmeņi nodila. To celiņus vajadzēja atjaunot. Dzirnakmeņu nocelšanai no ass un apgriešanai izmantoja kronšteinu ar ceļamo skrūvi, ko ierīkoja pie tā gaņģa, kura dzirnakmeņus vajadzēja asināt. Kad dzirnavu spārni bija jāpagriež pret vēju, tad melderis uzlika ķēdes cilpu uz kāda no stabiņiem, kas bija ierakti zemē apkārt dzirnavām, un, griežot lielo ratu, tina ķēdi uz spoles, kas pie dzirnavu galvas bija piestiprināta bomja galā. Iekārtas šajās dzirnavās saglabājušās pilnīgāk nekā citās Latvijas vējdzirnavās. Šīm dzirnām ir ne tikai estētiska nozīme. Tās glabā pagātnes arhitektūras, zinātnes un tehnikas vēstures vērtības. Īves vējdzirnavas ir iekļautas republikas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā un ieskaitītas zinātnes un tehnikas vēstures pieminekļu skaitā. Nav vairs jādomā, kā tās izmantot. Jārestaurē ar visām iekārtām un mehānismiem kā tajā laikā, kad tās darbojās. Lai apgūtu amata prasmi, melderi bieži taisīja darbojošos maketus. Gan tādus, ar kuriem varēja pūru pa dienu samalt un kuru pārvadāšanai vajadzēja zirgu, gan arī daudz mazākus. Tagad melderis J. Kiršteins vēlreiz apliecinājis savu uzņēmību un amata prasmi un nelielajā pirtiņā, izmantojot rokas dzirnavu akmeņus, iztaisījis divus mazus gaņģus vienu graudu malšanai, otru putraimu izgatavošanai , tāpat arī graudu tīrīšanas un šķirošanas ierīci. Šīs ierīces darbina ar elektromotoriem. Jumtu, ko Īves vējdzirnavām vētra norāva 1969. gadā, atjaunoja tikai 1984. gadā, bet tad jau bija sabojātas vairākas detaļas un dzirnavas bija nonākušas avārijas stāvoklī. Šā gada 7. jūlijā kopā ar Īves ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju A. Puntuli spriedām par Īves vējdzirnavu saglabāšanu. Viņš secināja: Tas ir vajadzīgs un darāms darbs. Sekoja Īves vējdzirnavu apskate. Tajā pašā dienā tika saņemts kolhoza «Tiņģere» priekšsēdētāja V. Kalna atbalsts šo darbu veikšanai. Ciema izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu par dzirnu avārijas stāvokļa likvidēšanu un to restaurēšanu. Vispirms dzirnavām no ārpuses jāatgūst agrākais izskats, pēc tam restaurējamas iekārtas. Visnepieciešamākie darbi jau paveikti. Atjaunošanu prasmīgi vada vecais melderis J. Kiršteins. Strādā cilvēki, kas nav saistīti algotā darbā kolhozā «Tiņģere». Līdztekus notiek dzirnavu izpēte, tiek zīmētas detaļas, kuras sabojātas un kuru nav. Grūti būs atcerēties rajonā un pat republikā otru tādu gadījumu, kad tik operatīvi strādā, lai saglabātu arhitektūras pieminekli. Jācer, ka darbi Īves vējdzirnavās netiks pārtraukti un reiz atkal griezīsies to spārni.”

 2022.gada fotogrāfijā redzams, ka dzinavām nav ne spārnu, ne arī pašas tās no ārpuses būtu atjaunotas.

Adrese: Talsu novads,Īves pagasts, Īve (koordinātes - 57.420737, 22.530614 )