(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(2019.gada foto)
Muižas izveidošanās pirmsākumi meklējami 15. gadsimtā un no 16. gadsimta tās īpašnieki bija baronu Brinkenu dzimta.
19. gadsimta sākumā Karls Brinkens muižu iznomāja Hermanim Osten-Zakenam, kurš
1810. gadā muižu ieguva savā īpašumā. Osten-Zakeni saimniekoja līdz agrārreformai.
Pēdājam baronam Joahimam Fridriham Alfredam Osten-Zakenam tika atstāti 50 ha
zemes un dažas ēkas muižas centrā. 1939. gadā Osten-Zakeni repatriējās uz
Vāciju. Pašreiz tur dzīvo vienīgā dzimtas pēctece barona Joahima Osten-Zakena
meita baronese Brigita Elizabete Ellena Toma (dzim. Vārmē 1932. g.) Kopš 1926.
gada kungu mājā atrodas skola. 2. pasaules kara gados te bija vācu armijas
lazarete.
No muižas saglabājušās: dzīvojamā māja, ērbērģis un klēts.
Kungu mājā saglabājušās firmas "Celms un Bēms" krāsnis (19. gs. beigas) un kāpnes ar virpotiem koka balustriem. Tiek uzskatīts, ka kungu mājas autors ir T.Zeilers.
2019.gadā kādai no muižas ēkām tika piespriests nāves sods to nojaucot un
jauns.lv 2019.gada 7.jūnijā raksta: “Kuldīgas novada Vārmes pagastā esošā
muižas apbūve (pati muiža, ērberģis un klēts) ir 17. gadsimta barona Brinkena
celtas, un muiža savulaik kalpoja arī par hercoga Jēkaba medību pilī. Katrā
ziņā Vārmes muiža, kaut arī nav ierakstīta oficiālajā kultūras pieminekļu
sarakstā, ir nozīmīgs sava laika Kurzemes arhitektūras piemineklis, kurš būtu
jāsaglabā. Taisnības labad gan
jāsaka, ka savulaik Vārmes muiža bija arhitektūras piemineklis. Padomju laikā -
1977. gadā - muižas apbūve minēta arhitektūras pieminekļu sarakstā ar
aizsardzības statusu. Arī 2009. gadā Vārmes pagasta padome teritorijas
plānojuma paskaidrojuma rakstā norādījusi, ka Vārmes muižas apbūves klēts ir
„pašvaldības nozīmes nekustamais kultūrvēsturiskais objekts”. Tomēr „juku
laikos”, kad padomju Latvijas likumi un normatīvie akti tika pārrakstīti jau
neatkarīgās Latvijas situācijai, Vārmes muiža mistiskā kārtā pazuda no
arhitektūras pieminekļu saraksta.No muižas saglabājušās: dzīvojamā māja, ērbērģis un klēts.
Kungu mājā saglabājušās firmas "Celms un Bēms" krāsnis (19. gs. beigas) un kāpnes ar virpotiem koka balustriem. Tiek uzskatīts, ka kungu mājas autors ir T.Zeilers.
Ja pati kungu ēka ir saglabājusies, jo tajā jau kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem darbojas skola, tad ērberģis (kalpu māja) un klēts ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī – pārvērtušies par bīstamiem graustiem, kuri netiek izmantoti.
28. februārī Kuldīgas novada dome pieņēma pašvaldības budžetu, kurā piešķīra naudu Vārmes bijušas klēts ēkas demontāžai, jo tā bija kļuvusi dzīvībai bīstama. Maija beigās darbi jau tika uzsākti – no jumta noņemti dakstiņi un piedzīts ekskavators, kuram teju teju ēku vajadzēja nojaukt. Tad trauksmi sāka celt vietējie - koka restaurators Māris Gulbis un viņa meita, Latvijas Mākslas akadēmijas studente Annemarija, kura „Facebook” ierakstīja:
„Izskatās, ka tūlīt jau tiks nograuta 17. gadsimta celtne no barona Brinkena muižas vai pat Hercoga Jēkaba medību pils apbūves. Ekskavators piebraucis pie muižas klēts. Nezinu vai šādas tehnikas atrašanās pie būves nozīmē, ka to nojauks jau tagad. Klētij jumts vietām iebrucis. Demontāžā paspēts vienā pusē dakstiņus noņemt, veselos saglabājot. Tas atklājis satrunējušās koka konstrukcijas. Taču pašlaik nojaukšana apturēta. Dažiem entuziastiem izdevies apturēt muižas klēts demontāžu, kas pēc novada domes pasūtījuma jau bija sākta. Kultūras mantojuma pasargāšanai nolemts dibināt biedrību”.
2020.gadā saglabātās ēkas mūri joprojām stāv nožogoti. Ap skolu notiek kaut kādi rakšanas darbi, kas apgrūtina fotografēšanu.
Adrese: Kuldīgas novads, Vārmes pagasts, Vārme
