Piederēja krievu muižniekam Pisarevam.
Znotiņu baznīca ir pārbūvēta no bijušās Znotiņu muižas labības kaltes. Sākotnēji, pēc Pirmā Pasaules kara, notiekot agrārreformai un sadalot Znotiņu muižu, tika nolemts muižā un tās saimniecības ēkās izveidot vidusskolu, bet tā kā tai bija neizdevīgs ģeogrāfiskie apstākļi, bet toreizējais Vārkavas pagasts, kura teritorijā atradās muiža, viens nespēja uzturēt skolu, minētās ēkas palika novārtā. Daudzi iedzīvotāji izteica vēlēšanos labības klētī un smēdē iekārtot baznīcu, tāpēc ka tuvākie dievnami atradās tālu. 1925. gadā Vārkavas draudzes vikārs griezās ar lūgumu Vārkavas pagasta valdē ar lūgumu par ēku piešķiršanu baznīcas iekārtošanai un tā piekrita Znotiņu katoļu draudzei piešķirt muižas labības kalti un smēdi. Vārkavas draudzes vikāra Antona Rukmaņa vadībā 1926. gada septembrī sākās pārbūves darbi — izņemtas kaltētavas sienas un plaukti, ielika jaunus griestus un izlauza pusotru metru biezu ķieģeļu sienu, no kuras iegūtajiem ķieģeļiem izklāja grīdu, kas vēlāk kalpoja līdz 1950. gadu vidum, kā arī uzcēla sakristeju un aizbēra pagrabu. Meistars Aloizs Vaivods no Bernānu sādžas izgatavoja altāri, bet vietējais kalējs izkala lielu dzelzs krustu, ko nostiprināja uz baznīcas jumta altāra galā.
1926. gada septembra pēdējā svētdienā priesteris Rukmanis baznīcu iesvētīja un nākamajā svētdienā dievnamā notika pirmais dievkalpojums. Vēlākos gados baznīca tika pārbūvēta un apšūta ar sarkanajiem ķieģeļiem. Padomju okupācijas gados baznīca palika novārtā, taču, atgūstot neatkarību, draudzes darbība ir aktivizējusies, dievnams sakopts un atjaunots.
Adrese: Līvānu novads, Sutru pagasts, Znotiņi
