Muiža atradusies tur, kur tagad skola un “Spodrība”. Muižas ēkā savulaik atradusies skola.
Kroņa muiža. 1800. gadā Dobeles muižas nomnieks Krievijas sūtnis Bavārijā Bihlers izdeva muižu uz septiņiem gadiem apakšnomā Padures īpašniekam G. Korfam. Darījums abiem bija tik ienesīgs, ka līgumu pagarināja līdz 1813.gadam. Bet G. Korfs savukārt muižu nodeva apakšnomā savam brālim F. Korfam.
1939.gada “Zemgales balss” raksta: “Kad proklamē Latvijas valsti, Dobeles pilsētas un pagasta pašvaldības ar Dr. A. Neimani priekšgalā veic priekšdarbus latviešu tautskolas nodibināšanai Dobelē. Telpas jaunidibinātai skolai izrauga Dobeles muižas rentnieka dzīvojamā ēkā. Par skolas pārzini uzaicina Jāni Girupnieku. Skolu ar 3 skolotājiem un 3 klasēm atver 1919.g.janvārī. Kara apstākļu dēļ skola darbību pārtrauc marta mēnesī, un mācības atjauno 3. aprīlī, bet ne vairs Dobeles muižā, kur ievietojas bermontiešu karaspēks, bet Dobelē, Skolas ielā 2 un Pasta ielā 1. 1919.-20. mācību gada rudenī skola mācības uzsāk atkal Dobeles muižas telpās – nu jau skolā darbojas 4 klases ar 5 skolotājiem. Skolēnu skaitam pastāvīgi pieaugot, pieaug arī skolotāju un klašu skaits. 1924. g. skolas vajadzībām pārbūvē Dobeles muižas un pagasta magazīnas klēti, kurā ierīko telpas 4 klasēm.”
Muižas pēdējā ēka, kurā kādreiz atradās skola, nojaukta 1975.gadā. Internāta ēka tiek nojaukta 2018.gadā un muižas parka koki izcirsti.
Adrese: Dobele, teritorija ap tagadējo skolu
