(Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)
Valdgales muižas ansamblis kādreiz bija viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem. Senākās ziņas par Valdgales muižu saglabājušās no 14.gadsimta beigām. Patreizējais komplekss celts 18. un 19.gadsimta mijā, daļēji saglabājies līdz mūsdienām un kopā ar parku veido interesantu, Kurzemes novadu raksturojošu kultūrvēsturisku apskates objektu. Tas ir unikāls piemērs un arhitektoniski mākslinieciskā ziņā ļoti vērtīgs. Muižas kompleksā ietilpst: saimniecības ēkas - klēts ar caurbrauktuvi, vāgūzis, dārznieka un kučiera māja, siera tornis, lustūzis, ledus pagrabs, kalpu mājas, lopu kūts, krogs, sarga māja. Līdz mūsdienām nav saglabājusies rija un pirts. Valdgales muižas dzīvojamā ēka - vienstāva koka celtne ar mezonīmu, kuram bija trīsstūrveida frontons, bija savdabīgs Kurzemes novada kungu mājas paraugs. Ēkā izmantotas gan guļbūves, gan pildrežģa konstrukcijas. Tautas celtniecības tradīciju ietekmē būvētā ēka laika gaitā tika papildināta ar jauniem vēsturisko stilu elementiem. Ēkas interjerā bija saglabājušās vairākas klasicisma krāsnis. Pie Valdgales muižas teritorijas pieder arī ainavu parks, kura platība ir 9,0 ha (t.sk. 0,6 ha ūdeņi). Tas ir brīva plānojuma ainavisks parks. Parka vērtība ir tā, ka tas ir viens no vecākajiem un interesantākajiem muižu parkiem un apbūves centriem. Parkā ir daudz retu eksotu stādījumu. Kopš 1987.gada Kungu māja ir privātīpašums. Šobrīd diemžēl 18.gadsimta beigās celtā ēka dabā vairs nepastāv un tā ir izņemta no valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu saraksta. Šajā vietā projekta ietvaros plānots celt jaunu ēku un izveidot „Tūrisma un kultūras centru”.
