Pirmo Sātu baznīcu dibinājusi hercoga
Gotharda Ketlera ( luterisma iedibinātāja
Kurzemē) atraitne Anna. Pirmās divas baznīcas, kas bijušas no koka,
nav saglabājušās, bet trešā, ko pašlaik Sātos redzam, celta 1778.gadā par Pētera Bīrona līdzekļiem. Visa
baznīcas iekārta, kā arī Svētā Sakramenta sudraba trauki arī ir hercoga P. Bīrona
dāvinājums. Altāri rotā Rīgas gleznotāja H. Porta 1892. gadā darinātā altāra
glezna „ Kristus un Sv. Pēteris uz jūras.” Līdz tam retablā atradās glezna „
Kristus pie krusta .” Ērģeles, kuru prospektu rotā rokoko kokgriezumi, būvētas
18. gs. beigās. Pēc tam tās vairākkārt pārbūvētas: 1858-1859.g. Karls
Bitners, 1883. g. – Mārtiņš Krēsliņš un Kunkelberģis.
Savu brīnišķīgo akustiku baznīca ieguvusi 1839. gadā griestu pārbūves rezultātā. No diviem baznīcas zvaniem saglabājies viens – J.K. Švenna 1925. gadā lietais.
Savu brīnišķīgo akustiku baznīca ieguvusi 1839. gadā griestu pārbūves rezultātā. No diviem baznīcas zvaniem saglabājies viens – J.K. Švenna 1925. gadā lietais.
Kopš baznīcas pirmsākumiem Sātu baznīcās
kalpojuši tikai vācu mācītāji. Četri no viņiem piederējuši Biterlingu
dzimtai. Vēlāk no 1884- 1887 g. kalpojis Irlavas Skolotāju semināra direktora
dēls un tad pats skolotājs un direktors Gustavs Sadovskis. Pēc tam Sātu draudzē
sācis kalpot vācbaltiešu mācītāja Augusta Bīlenšteina dēls Emīls Bīlenšteins. E.
Bīlenšteins Jaunsātos izveidojis mācību un audzināšanas iestādi zēniem.
Laikā no 1860. gada un tālāk 50 gadu garumā par ērģelnieku Sātu baznīcā kalpojis Irlavas Skolotāju semināra mūzikas pedagogs, viens no Latviešu Vispārējo dziesmu svētku tradīcijas dibinātājiem un 1. dziesmu svētku virsdiriģentiem Jānis Bētiņš.
Pēc pirmā pasaules kara 1925. gadā savu kalpošanu draudzē uzsācis pirmais latviešu izcelsmes mācītājs Leopolds Roze. Kopā ar sievu Milliju Rozi viņi nokalpoja 25 gadus, līdz 1951. gadā Leopolds aizgāja mūžībā. Millija Roze diakones statusā turpināja kalpot vēl 10 gadus, aprūpējot arī vēl citas tuvākās draudzes.
Laikā no 1860. gada un tālāk 50 gadu garumā par ērģelnieku Sātu baznīcā kalpojis Irlavas Skolotāju semināra mūzikas pedagogs, viens no Latviešu Vispārējo dziesmu svētku tradīcijas dibinātājiem un 1. dziesmu svētku virsdiriģentiem Jānis Bētiņš.
Pēc pirmā pasaules kara 1925. gadā savu kalpošanu draudzē uzsācis pirmais latviešu izcelsmes mācītājs Leopolds Roze. Kopā ar sievu Milliju Rozi viņi nokalpoja 25 gadus, līdz 1951. gadā Leopolds aizgāja mūžībā. Millija Roze diakones statusā turpināja kalpot vēl 10 gadus, aprūpējot arī vēl citas tuvākās draudzes.
Sātu baznīca kalpojusi 2008.-2009.gadā par
filmēšanas vietu J.Streiča kinofilmai „Rūdolfa mantojums”.
Filmēšanas vietas režisors J. Streičs jau bija noskatījis savlaicīgi, bet pati
filmēšana sākās 2007. gada vasarā.
Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts, Sāti
