11.08.17

Karvas brāļu kapi





                                      (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Atrodas Alūksnes – Apes šosejas malā pie pagrieziena uz Rezaku. 1919. gadā te apbedīti Brīvības cīņās kritušie 2. Valmieras pulka karavīri. 1930. gados uzcelts piemineklis. Padomju laikā nopostīts.
Atjaunots 1994.gada 11.jūnijā. Atklāšanas svinībās piedalījās arī toreiz vienīgais dzīvais LKOK Alberts Ameriks. Viņš uzdāvināja grāmatas “Valmieras pulka vesture” un “Lāčplēša ordeņa kavalieri” daudzām rajona skolām ar ierakstu: “Šī grāmata lai sniedz jums drosmi, māku, spēku savu zemi aizstāvēt.”
“Pēc Gaujienas apskates ieteicu uzmeklēt Karvas Neatkarības cīņu pieminekli, jo lidz šim neviens no maniem draugiem to nebija redzējis. Kādu stundu veltīgi centāmies, salīdzinot ar vecajām kartēm, noteikt pieminekļa atrašanās vietu, — velti! Tad griezāmies ar jautājumu pie kāda ļoti laipna vīra, kurš pļāva zāli. Laucinieks paskaidroja, ka tepat jau esot, — tikai pāris simts metrus tālāk pa šo ceļu jāejot, labajā pusē ceļam atrodoties šī vieta. Tikai vieta, jo pieminekli esot aizveduši ar auto celtņa palīdzību kādā naktī, varbūt trīs gadus atpakaļ, varbūt divus. ….. Tomēr neatradām. Kad visas cerības bija pazaudētas, mans ceļabiedrs steidzīgi devās krūmos savās vajadzībās. Noskatījies piemērotu vietu, viņš lapās pamanīja tādu kā palielu četrstūrainu akmeni.  Liktenīgi! Tā bija meklētā vieta (vēlāk bieži smējāmies par šo atgadījumu). Pieminekļa akmens pamats atradās starp diviem stādītiem bērziem, apmēram sprīdi virs zemes. Tā laukums varēja būt 70 x 80 centimetri (?). Nekad neesmu redzējis avīzēs vai žurnālos šī pieminekļa attēlu, pat Latvijas laiku izdevumos nē. Hm.... Iznāca vienīgi lasīt šī pieminekļa aprakstu.” (no Alfrēda Stinkuļa grāmatas “Īkšķojot pa Latviju”, 1987)
Par šiem kapiem ir arī raksts 1937.gada “Gulbenes ziņās”: “1919. gada apriļa mēneša pirmajās dienās Karvas pag. Zušu māju apkārtnē notika viena no asiņainākām un varonīgākām atbrīvošanas cīņām Malienas novadā. Pulciņš drošsirdīgu atbrīvotāju veda izmisuma, un tomēr varonības apgarotu, cīņu pret daudzkārt stiprāku pretinieku tā glābdami savus citus cīņu biedrus no sarkano uzbrucēju mežonlbām - ziedodami savas dzīvības.
Tagad šie varonīgie cīnītāji atdusas Karvas brāļu kapos, un svētdien atklāja un iesvētīja sabiedrības kopēji celto pieminekli, kas paudis kritušo varoņslavu paaudžu paaudzēm. Lielās svinības sākās plkst. 14.30 pie Karvas tautas nama, kur Opekalna dr. mācītājs A. D o m b r o v s k i s teica visiem svētku viesiem īsu, bet kodolīgu svētrunu. Tad lielais svinību dalībnieku pulks, ar valsts un organizāciju karogiem, devās kopējā gājienā uz varoņu atdusas vietu Alūksnes — Apes ce}a malā pie Zušu mājām. Brāļu kapos svinības ievadīja bij. virsmežzinis Kalniņš, sniedzot pārskatu par pieminekļa celšanas gaitu un vajadzīgo līdzekļu savākšanu. Pieminekli atklāja kara ministrijas pārstāvis, Valkas kara apr. priekšnieks, plkv.-ltn. S i n ā t s. Krīt jaunā pieminekļa pārklājs un daudzo svinību dalībnieku skatam parādās skaistais piemineklis ar uzrakstu: „Uz ežiņas galvu liku, Sargāj' savu tēvu zemi."
Varoņu nāvē krituši:

1. Kaprālis Jēkabs Sukse no Valkas
2. Kareivis Pēteris Leitlands — Naukšēnu pag.
3, Kareivis Ernests Puķītis — Rūjienas pag. ;
4. Kareivis Gustavs Ozols — Ķoņu pag.;
5. Kareivis Roberts Glāzners “
Kritušo varoņu pieminekli iesvētīja Brāļu kapu komitejas priekšsēd. virsmācītājs B e r g s, asistējot Alūksnes dr. māc. G. Knezs-Knezinskim un Opekalna dr. māc. A. Dombrovskim. Pēc iesvētīšanas garīgā akta pie jaunā pieminekļa kā pirmie ziedu veltes kritušo piemiņai nolika to piederīgi. Tiem garā rindā seko citi kritušo varoņu godinātāji, noliekot Krāšņus jo krāšņus vaiņagus — starp tiem arī 4. Valmieras kājnieku pulka pārstāvis kapt. Jurcs, 7. Siguldas kājnieku pulka pārstāvis kapt. Pumpitis un organizāciju un pašvaldību pārstāvji. Pieminekļa atklāšanas svinības kuplināja vietējais koris ar skaistām dziesmām un tas noslēdzās ar kopēji nodziedātu “Tev mūžam dzīvot Latvija !". “

Šobrīd tur atrodas arī divi kapakmenīši kareivjiem, kuri miruši 1941. un 1952.gadā. Man nav zināmi apstākļi, kad un kapēc tie tur atrodas.
 
 

Adrese:  Alūksnes novads, Alsviķu pagasts