28.07.17

Brantu muiža (Horstenhof) Smiltenes novadā





                                      (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1532.gadā arhibīskaps Toms Šenings piešķīra kādam Horstam lietošanā 8,5 arklus zemes, kurš uz tās ierīkoja muižu. Patreizejā Brantu muižas ēka celta 19.gadsimtā. Kopš 1926.gada muižas ēkā ierīkota skola. Īpašnieki bijuši vairāki, bet pēdējie no 1851.gada ir fon Precmanu dzimta. Muižas īpašnieki neesot bijuši cienīti starp zemniekiem. Par viņiem stāstītās teikas, iespējams, nemaz nav teikas, bet patiesība. Tagad skola likvidēta un ēka netiek izmantota.  Pavisam pamesta tā gan neizskatās. Ēkai ielikti jauni logi un internetā lasāms, ka laiku pa laikam tur notiek pa kādam semināram, pasākumam.
Teika stāsta, ka kungs vienmēr mēdzis noklausīties, ko strādnieki runā un kā strādā. Viņš paslēpies rijas augšā, lai visu redzētu un noklausītos. Bet viņu pieķēra divi strādnieki, kuri kungu nogāzuši lejā, visi kūlēji ar spriguļiem metušies šim virsū un situši, kamēr viņš pusdzīvs izmeties laukā un drīz vien nomiris. Vēlāk, pēc daudziem gadiem, kad ārsts Jānis Zālītis, dzimis brantēnietis, atradis pamesto un izpostīto kunga kapu, viņš paņēmis izpētei galvaskausu un mugurkaula augšējos skriemeļus. Tie patiešām bijuši deformēti, sašķiebti uz labo pusi. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka kungs arī miris tādā nāvē, kādu apraksta teika. (no A.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”) No sevis gan varu teikt, ka tā ir pilnīgi normāla parādība, ka darba devējs vēlas zināt un redzēt, kā strādā viņa strādnieki. Tā tas ir bijis agrāk un tā tas ir arī šodien. Slaisti vajadzīgi nav nevienam.
 

Adrese: Smiltenes novads, Brantu pagasts, Branti