Rīgas pilsētas Piņķu mežniecības ēku komplekss
„Meža muiža” ir pirmā nopietnā sabiedriskā būve Babītes ciema teritorijā. Tās
projekts tika izstrādāts saziņā ar Rīgas pilsētas muižu valdes Mežu nodaļu.
Rīgas pilsētas Būvnodaļas arhitekta B. Bocka izstrādātais Piņķu mežziņa
dzīvojamās mājas projekts apstiprināts 1923. gada 7. aprīlī. Tika izsludināts
konkurss, un 1924. gada 2. aprīlī tika noslēgts līgums ar būvuzņēmēju Lauri Buhbinderu
par ēkas celtniecību Pūpē (tagadējā Babīte).
Tajā tika paredzētas arī telpas Rīgas pilsētas Piņķu mežniecībai. Tolaik tā bija bagātākā Rīgas pilsētas mežniecība. Ar 1924. gadu šajā ēkā sāka strādāt un arī dzīvot dienesta dzīvoklī tās pirmais mežzinis Rihards Preinvalds. Ēku īpašnieks tolaik bija Rīgas pilsētas pašvaldība. Mežziņa dienesta zeme sastādīja 114 pūrvietas (virs 45 ha). Ēku kompleksā ietilpa mežniecības kantora ēka, kūts, klēts (noliktava), šķūnis un pagrabs. Bija ierīkots arī dziļais pumpējamais ūdens sūknis.
Tajā tika paredzētas arī telpas Rīgas pilsētas Piņķu mežniecībai. Tolaik tā bija bagātākā Rīgas pilsētas mežniecība. Ar 1924. gadu šajā ēkā sāka strādāt un arī dzīvot dienesta dzīvoklī tās pirmais mežzinis Rihards Preinvalds. Ēku īpašnieks tolaik bija Rīgas pilsētas pašvaldība. Mežziņa dienesta zeme sastādīja 114 pūrvietas (virs 45 ha). Ēku kompleksā ietilpa mežniecības kantora ēka, kūts, klēts (noliktava), šķūnis un pagrabs. Bija ierīkots arī dziļais pumpējamais ūdens sūknis.
Dzīvojamā ēka (kantora ēka), savulaik
respektabla celtne ar glītu mansardu un skaistu interjeru, būvēta kā koka
stāvbūve ar mūra lieveņiem un verandu, plakanā šīfera lokšņu jumta segumu,
aprīkota ar lietus ūdens notekrenēm. Interjerā pelēka grīda, baltas sienas,
mūrētas krāsnis, koka trepes uz 2. stāvu. Ēka sastāv no 5 istabām, no kurām 4
apdzīvo saimniecības vadītājs Rihards Preinvalds ar ģimeni. Kantorim atvēlēta 1
istaba un priekšistaba. Augšā divas guļamistabas, abos stāvos vannas istabas,
sausās tualetes. Apakšā 2 virtuves, pieņemamā istaba, kantoris. Maizes krāsns,
lielais katls lopu ēdienam. Kurinot krāsni, augšā varēja padot siltu ūdeni.
1935. gada tautas skaitīšanā ēkas
nosaukums ir Mežziņa muiža.
Pēc kara ēka ar nosaukumu „Mežziņi”
tāpat tika izmantota mežniecības vajadzībām, tajā tika ierīkoti arī dienesta
dzīvokļi. 1. stāvā bija kantora telpa, kā arī blakus tika ierīkoti dienesta
dzīvokļi virsmežsargam Verneram Grasmanim un mežu patologam Arnoldam Kaucim. 2.
stāvā bija dienesta dzīvokļi mežzinim Guntim Brutānam, kā arī grāmatvedei Ainai
Strazdiņai. Turpmākajos gados īrnieki saņēma apbūves gabalus jaunceļamajos MRS
ciematos un pārcēlās uz savām jaunajām mājām, vai arī saņēma dzīvokļus
jaunuzceltajās daudzdzīvokļu mājās. Tad „Mežziņu” mājās tika ierīkota
radiostaciju rāciju remonta un regulēšanas stacija, kurā apkalpoja
radiostacijas un rācijas visas Latvijas mežniecību vajadzības. Tajā strādāja
vecākais inženieris Ojārs Fabiānovičs (meistars) un radio inženieris Jānis
Zeimulis.
Kūts sākotnējais izkārtojums – dzelzceļa pusē
govis, otrā galā ratnīca, virtuve ar dzīvokli rentniekam, pa vidu zirgi.
Pēdējais rentnieks ir bijis Ādolfs Kundziņš – mežsaimniecības, vēlāk
mežrūpniecības saimniecības šoferis. Kūts ēka bija tik kvalitatīvi būvēta, ka,
pateicoties tā laika MRS direktoram E. Ezerlīcītim, tā tika piemērota un
pārbūvēta par vēl joprojām funkcionējošu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
vēsturiskajā apjomā. Klēts kalpoja par noliktavu (graudi zirgiem, inventārs)
arī MRS laikos. Pagrabs tāpat turpina funkcionēt mājas iedzīvotāju vajadzībām..
Viss bijušās Meža muižas ēku komplekss joprojām ir
pilnībā saglabājies dabā. (no www.pupe.lv)
Lai gan mežniecības namiņš joprojām izskatās skaists un pēc maniem ieskatiem to nāktos atjaunot, izskatās, ka tas ir pamests un es pat dzirdēju, ka to grasoties nojaukt. Tas gan būtu skumji.
Adrese: Babītes novads, Babītes pagasts, Babīte, "Mežziņi"
