02.03.17

Lietuva - Biržu pils (Biržų pilis)


                                            (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)

Pirmoreiz rakstos Birži minēti 1415. gadā, kad Polijas karalis Jagailis, apmeklēdams Lietuvas zemes, ieradās arī Biržos. 1455. gadā Lietuvas dižkungs un Polijas karalis Kazimirs IV piešķīra apkārtni Radviliem. Kunigaitis Kristups Radvila (1547—1603) savu Biržu zemju un Lietuvas ziemeļu robežas aizsardzībai Biržos uzcēla modernu, tam laikam Lietuvā lielāko un spēcīgāko itāliešu tipa bastionu cietoksni. Darbi tika uzsākti 1575. gadā, uzbūvējot aizsprostu Apaščas un Aglonas upju satekā. 1586.—1589. gadā tika uzbūvēti uzbērumi, uzceltas reprezentācijas ēkas, Evaņģēliskā reformātu baznīca, arsenāls un pārtikas noliktavas, kazarmas un citas ēkas. Cietoksnis un pilsēta veidoja vienlaidus aizsardzības kompleksu. Cietoksnis pabeigts 1589. gadā.
Dižkunigaitis un Polijas karalis Sigismunds Vāsa, bet vēlāk arī viņa pēcteči, neatsakoties no pretenzijām uz Zviedrijas kroni, ierāva Lietuvu un Poliju ilgstošos karos ar Zviedriju (1600— 1635 un 1655—1660), kuru laikā 1625. gadā zviedri cietoksni daļēji nopostīja.
Pēc kunigaiša Kristupa II Radvilas iniciatīvas 1637. gadā sākās lieli cietokšņa pārkārtošanas darbi. Tā bija ne tikai pils atjaunošana, bet arī pārbūve, mainījās fortifikācijas tips, itāliešu tipa vietā tika izmantots nīderlandiešu, kur galvenā detaļa ir cietoksni iežogojoši zemes uzbērumi un bastioni.
1640. gadā Biržus mantoja nākamais Lietuvas lielhetmanis, Kristupa II dēls Jonušs Radvila (1612—1655), viņš turpināja Biržu pils rekonstrukcijas darbus, bet 1655. gada rudenī Biržu cietoksnis atkal nonāca zviedru rokās.
1659. gadā pili atguva Jonuša Radvilas brālēns kunigaitis Boguslavs Radvila (1620—1669). Kaut gan dzīvoja Karaļaučos, viņš rūpējās par nepabeigtā Biržu cietokšņa atjaunošanu. 1662. gadā tika izstrādāts cietokšņa ģenerālplāns, bet pēc Boguslava Radvilas, kas bija pēdējais Biržu-Dubinģu Radvilu atzara vīriešu kārtas pārstāvis, nāves 1669. gadā pils būvdarbi apstājās.
Ar testamentu Boguslavs Radvila visu īpašumu novēlēja meitai Ludvigai Karolīnai (1667—1695). Cietokšņa būvniecību Ludviga Karolīna atsāka 1671. gadā, darbi ilga līdz 1682. gadam. Šis cietoksnis bija ievērojami lielāks par pirmo. Pils, fortifikācijas iekārtas un 21 ēka veidoja lielu aizsardzības kompleksu.
Ziemeļu kara laikā (1700—1721) Biržos Krievijas cars Pēteris I un Lietuvas-Polijas karalis Augusts II noslēdza līgumu pret Zviedriju. Tā paša gada augustā zviedri ieņēma Biržus un tos izdevās atgūt tikai 1703. gadā.
1704.gadā zviedru ģenerāļa A. L. Levenhaupta karaspēks atkal ieņēma cietoksni. Atkāpjoties zviedri pili un citas ēkas uzspridzināja.
Biržu pils reprezentācijas ēka tika atjaunota 1978.—1988. gadā, 1988. tajā iekārtota Biržu publiskā bibliotēka, bet 1989. gadā — Biržu novada muzejs ,,Sėla”. No kunigaišu Radvilu būvētā nīderlandiešu tipa bastionu cietokšņa kompleksa, kura uzdevums bija aizsargāt Lietuvas ziemeļu robežu XVII-XVIII gs., tika atjaunoti arī divi pulvertorņi, tilts, pašlaik uzsākti arī arsenāla atjaunošanas darbi.

Adrese: Lietuva, Birži, Radvilos gatvė