Senākā Lašu luterāņu baznīca celta pirms 1596. gada Pabēržos pie pašreizējās Latvijas-Lietuvas robežas. 1610. gadā baznīcu pārcēla pie Lašu muižas, kuras īpašnieks Gerhards fon Fītinghofs 1639. gadā Lašos nodibināja patstāvīgu mācītājmuižu. Lašu draudzes mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera (1684-1755) ģimenē 1714. gadā dzimis un Lašos bērnību pavadījis Gothards Frīdrihs Stenders. 1805. gadā uzcēla tagadējo Lašu mūra baznīcas ēku, kuru atjaunoja 1888., 1936.-1937. un 2004. gadā. Baznīcas iekšpusē ir saglabājies sākotnējais altāris, kancele un altārglezna "Kristus pie krusta", 1789. gadā uzbūvētās baroka ērģeles. Zvanu tornī atrodas 1936. gadā dāvinātais zvans.
Pirmā pasaules kara laikā kopš 1915. gada Lašu baznīca atradās Vācijas karaspēka okupācijas zonā, baznīcas dārzā ir kritušo vācu armijas karavīru kapi, bet iekšpusē pie rietumu sienas ir piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā kritušajiem un PSRS laikā represētajiem Lašu pagasta iedzīvotājiem.
Adrese: Ilūkstes novads, Eglaines pagasts, Laši
