20.06.15

Krustpils vidslaiku pils un muiža (Kreuzburg)


                                          (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto) 
Precīzs pils celšanas laiks nav zināms. Vēstures avotos par tās celšanas gadu visbiežāk minēts 1237.gads. 1318.gadā ordenis to atņēmis Rīgas arhibīskapam. 1359.gadā ordenis vēlreiz ieņem pili. Arhibīskaps Fromholds par to žēlojas pāvestam, bet Livonijā pāvests bijis nevarīgs. Līdz 1484.gadam ordenis to okupēja vēl divas reizes, turklāt no 1416. līdz 1426.gadam tā bija ordenim ieķīlāta. 1485.gadā pils pārgāja pilnīgā ordeņa īpašumā.

1577.gadā Ivana Bargā karapulki pili uzspridzināja. Cietoksni atjaunoja hercogs Magnuss. 1585.gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu piešķīra vaivadam Nikolajam fon Korfam (visiem Korfu dzimtas vīriešiem viens no vārdiem vienmēr bijis Nikolajs). Šīs dzimtas īpašumā pils palika 335 gadus līdz pat agrārreformai. Korfu īpašumtiesības šeit palika nemainīgas par spīti varas maiņām. Pirmais no Korfiem izcēlās ar to, ka ieviesa katoliskajā Latgales novadā luterticību un uzcēla luterāņu baznīcu. No 17.gadsimta Krustpils vairs nebija cietoksnis, bet muižnieku dzīvesvieta. 18.gadsimtā seno nocietinājumu vietā uzbūvēja jauno pili ar mansarda jumtu un barokālām formām.
1921.gadā pilī apmetās Latvijas armijas Latgales artilērijas pulks. Otrā pasaules kara laikā te bija vācu lazarete. Pēc kara tur saimniekoja okupācijas karaspēks un ēka tika novesta līdz avārijas stāvoklim. 1994.gadā pils nodota Jēkabpils Vēstures muzeja parziņā. Tai uzlika jaunu jumtu un restaurēja. 2006.gadā atjaunoja pils vārtu torni. (izmantoti materiāli no A.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)


Adrese: Jēkabpils, Rīgas iela 216b