(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
Īpašnieki – Brunovi, Klopmani, Grothusi, Hoveni, Ketleri, Bīroni. Pēc Bīrona muiža kļuva par kroņa īpašumu.
Muižas apbūves ansamblis veidojies sākot ar 16.gadsimta 2.pusi, kad pārsvarā celtas koka un kleķa ēkas. 18.gadsimta 2.pusē sākta jauna reprezentatīva muižas ansambļa būvniecība. 1769.gadā sāk jaunās pils celtniecību, ko pabeidz 1785.gadā. 1770.-80.gados būvētas arī citas ēkas - pils virtuve, staļļi, staļļmeistara ēka un Kavalieru māja. Visas ēkas celtas pēc S. Jensena projekta smagnējā klasicisma stilā, ar viņam raksturīgu fasāžu apdares principu pielietojumu - plastiski reljefā apdare apvienota ar iluzoru krāsojumu. Tā saglabājusies uz pils fasādes fragmentiem. Pastāv hipotēze, ka Ketlera laikā būvētās pils vecās daļas, iekļautas Kavalieru mājas cokolstāvā. I Pasaules kara laikā pils sagrauta, bet stallis 1920.-30.gados pārbūvēts par Tautas namu. No pils saglabājies ziemeļaustrumu korpuss un virtuve kā atsevišķa ēka. Vispilnīgāk no kompleksa ēkām saglabājusies Kavalieru māja, kurā mūsdienās darbojas Vircavas vidusskola. Vircavas muižas parks ir veidots kā baroka stila dārzs ar ūdens parteru, ko veido piecu dīķu sistēma. 20.gadsimta sākumā caur parku izbūvēts ceļš, tā daļēji izpostot savdabīgo parka plānojumu.
Adrese: Jelgavas novads, Vircavas pagasts, Vircava
