17.06.15

Kokmuiža (Kokenhof) Kocēnu pagastā

                                                        (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kokmuižas novads ir daļa no senā Valmieras pilsnovada, kas vēlāk poļu laikā (līdz 1582. gadam) ietilpis Cēsu bīskapijā. Izteikts pieņēmums, ka muižas sākotnējā nosaukuma izcelsme saistāma vēl ar poļu laikā celto senāko koka kungu namu. No 1622. gada Kokmuiža kopā ar Torņa (Tarnīsas) un Kārļa muižiņām piederēja Zviedrijas valsts kancleram, grāfam Akselam Uksenšernam. Sākoties muižu redukcijai, bagātā Uksenšernu dzimta zaudēja savus īpašumus Vidzemē. Tos pārņēma valsts, jo karaļa Kārļa XI kasei bija vajadzīgi līdzekļi armijas uzturēšanai un nostiprināšanai. Reducēto muižu 1681. gadā iznomāja turīgajam Rīgas tirgotājam Reiteram. Lielā Ziemeļu kara gados (1702) arī kocēniešiem bija jāpiedzīvo krievu uzbrukumu briesmas - tika nodedzinātas mājas, laupīta labība, nogalināti iedzīvotāji. 1710. gadā Vidzemei uzbruka mēris. Izmira gandrīz visas muižai piederošās zemnieku mājas. 1728. gadā Krievijas valdnieks Pēteris II Kokmuižu kopā ar Briežu muižu atdāvināja galma dāmai Saltikovai, bet no 1744. gada muiža piešķirta lietošanā ģenerālim, brīvkungam Johanam Ludvigam fon Lubrasam. 1763. gadā Kokmuižu vairāksolīšanā par 40.000 sudraba rubļu nopirka ģenerālleitnants, Vidzemes vicegubernators Sebastjans Anhorns Hartviss. 1782. gadā to mantoja viņa dēls, landrāts Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hartviss (1756-1836). Pēc Kokmuižas dzimtkunga nāves viņa mantinieki muižu izlika vairāksolīšanā. Par krietnu summu (154.000 sudraba rubļu) kāroto muižu ieguva Johans Frīdrihs fon Šrēders (1800-1882), Nīderlandes konsuls un Burtnieku pilsmuižas īpašnieks. 1882. gadā pēc konsula nāves ģimene vienojās, ka vecākais dēls Teodors (1834-?) mantos Kokmuižu, bet jaunākais dēls Georgs Vilhelms – Burtniekus. J. F. Fon Šrēders apbedīts dzimtas kapos vecajā Burtnieku kapsētā blakus savai dzīvesbiedrei Elīzei Vilhelmīnei Sofijai, dzimusi Pander (1811-1866). Teodoram Henriham fon Šrēderam liktenis nebija atvēlējis ilgi būt Kokmuižas muižkungam, jo 1898. gadā viņš mira (citviet minēts 1903. gads). Īpašumu mantoja attāls radinieks, viņa krustmeitas vīrs – barons Jūlijs Frīdrihs Georgs Elzens. Nodibinoties jaunajai Latvijas valstij, izmaiņas skāra arī pašu muižas centru. To piešķīra Valmieras apriņķa valdes vajadzībām, vēlāk nodeva pašvaldībai. Pils vairākus gadus netika izmantota. 1936. Gadā pēc arhitekta A. Čuibes projekta sākās pārbūve. Atjaunotajā pils ēkā iekārtoja sešu klašu pamatskolu, kuru iesvētīja 1937. gadā. 1967. gadā tai uzcēla piebūvi. Elegantajā neorenesanses pilī skola joprojām darbojas. 1980. gadā rekonstruētajā muižas klēts ēkā atklāja sarīkojumu zāli (klubu), bet iepretim tai 2005. gadā atklāja sporta centru.
20. gadsimta 20.-30. gados bijušajam baronam Elzenam Kokmuižā piederēja zeme, uz kuras atradās slavenā alus darītava. Tā bijusi viena no lielākajām alus darītavām un eksportējusi alu pa visu Krieviju. Nomnieki, brāļi Švarci, esot maksājuši līdz pat 40.000 latu gadā un piedevām kasti alus dienā. 

Adrese: Kocēnu novads, Kocēnu pagasts, Kocēni, Alejas iela 2