15.06.15

Kabiles muiža (Kabillen)

                                               (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)



Kabile kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz pieminēta 1253. gada 4. aprīļa līgumā starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Heinrihu par sešu vācu ieņemto kuršu zemju sadalīšanu. Pēc līguma noslēgšanas tā piederējusi Kuldīgas komturijai. Vēlāk hronikās Kabiles vārds tiek minēts 1331. gadā sakarā ar ordeņa pils būvi un 1422. gadā feodālo īpašumu izlēņošanas gadījumā. Livonijas ordeņa pastāvēšanas beigu posmā jau bijusi izveidota saimnieciska rakstura muiža.

16.gadsimtā viena Kabiles muižas daļa pieder galminiekam Heinriham Soblekam. 17.gs. sākumā Kurzemes hercogs Vilhelms Kabili uz laiku kā ķīlu īpašumu bija nodevis Oto fon Rozenbergam. 1619.g. hercogs Vilhelms kā ķīlu lēni visu nodod Jaunpils īpašniekam un Kurzemes landhofmeistaram Matiasam Dītriham fon der Rekem, īpaši minot, ka to var mantot jebkurš viņa un sievas Annas fon Ketleres pēcnācējs arī vēlākās paaudzēs. M.D. fon der Reke savukārt 1646. gadā Kabiles muižu par 43 000 poļu florīniem pārdeva pulkvedim Ādamam fon Bergam, turklāt hercogs Jēkabs apstiprināja šī ķīlu lēņa tālāko nodošanu.

1687.gada 28. jūnijā hercogs Frīdrihs Kazimirs tika apstiprinājis jaunu muižas īpašnieku maiņu, un, samaksājot 6000 dālderus, tā pārgāja Zlēku muižas īpašnieka Johana Dītriha fon Bēra (1638 –1692) rokās, kurš bija precējies ar pulkveža, vēlāk ģenerālmajora Ā. fon Berga meitu Katrīnu (mirusi pirms 1710.g.). Viņu otrais dēls Oto Frīdrihs (miris 1734.g.), Kurzemes landrāts un Kuldīgas oberhauptmanis, turpināja Kabiles īpašnieku līniju. Viņš bija precējies ar Katrīnu Elīzabeti fon Bīlovu, un viņu dēls Ēvalds (1712 – 1750) savās rokās apvienoja Kabiles, Striķu un Cīravas muižu. Ēvalds fon Bērs bija precējies ar Juliani Eleonoru fon Bīlovu (1714 – 1782), kurai piederēja Aizputes, Kalvenes, Remešu un Aizpures muižas.

Pēc Ēvalda fon Bēra nāves muižu mazgadīgā dēla Ēvalda (1740 – 1760) vārdā turpināja pārvaldīt māte Juliana Eleonora fon Bēra. Viņa arī uzbūvēja jauno kungu māju. Pēc tam, kad Kabiles mantinieks, students Ēvalds fon Bērs, 1760. gada 14. martā mira Strasburgā, šī paša gada 9. jūnijā atraitne un citi dzimtas pārstāvji vienojās par īpašuma tālāko pārvaldīšanas veidu. Ņemot vērā fon Bēru dzimtā pastāvošo vienošanos, īpašumi vienmēr palika vīriešu kārtas līnijā. Līdz ar to Kabilei vajadzēja nonākt pie tuvākajiem radiem – Bēru dzimtas Zlēku muižas īpašniekiem. J.E. fon Bēra tam piekrita, neskatoties uz to, ka pati ieguldījusi līdzekļus muižas izveidošanā un Zlēku radinieki nebija izmaksājuši ne kompensāciju par šiem izdevumiem, ne arī izveidojuši 75 000 poļu florīnu kapitālu kā muižas ķīlas summu.

Pēc pilngadības sasniegšanas par Kabiles muižas īpašnieku kļuva Zlēku līnijas pārstāvis Ulrihs Georgs fon Bērs. Viņš bija dēls Hermanam Frīdriham fon Bēram (1717 ­– 1749), kura tēvs, Zlēku muižas īpašnieks un Piltenes prezidents Ulrihs fon Bērs (1669 – 1749) savukārt bija brālis jau minētajam Oto Frīdriham fon Bēram. Šajā laikā notiekošā bijušo lēņu muižu reforma, kas tās pārvērta par dzimtsīpašumiem, skāra arī Kabili. Pret 6000 dālderu samaksu U.G. fon Bērs Kabili atbrīvoja no mantojamā ķīlu īpašuma statusa, un 1777.gadā Kabile beidzot kļuva par dzimtsmuižu.

Ulriham Georgam fon Bēram (1745 – 1813) bez Kabiles piederēja arī Zlēku, Planicas, Siles, Abavas, Višļu muižas. Viņš bija precējies ar Benignu Amāliju Luizi fon Noldi (1758 – (1813) no Kalētu muižas. Abi laulātie mira vienā, 1813., gadā, neatstājot pēcnācējus, bet muiža jau 1806.gadā pirkšanas ceļā bija pārgājusi viņu audžu meitas un tās vīra rokās. Tā bija Anna Amālija Benigna fon Nolde, kura bija precējusies ar Tukuma apriņķa muižniecības maršalu grāfu Heinrihu Dītrihu Vilhelmu fon Keizerlingu (1775 – 1850). Viņa mantinieki 1854. gadā Kabili pārdeva Blīdenes muižas īpašniekam ģenerālmajoram firstam Oto Andreasam Līvenam (1798 – 1856). Firsta mantinieki, kas kopīgi pārvaldīja muižu, tikai 1883. gadā vienojās par to, ka muižu pārņem firsta Oto Līvena dēls Georgs (1846 – 1909). Firstam Georgam Līvenam kopā ar brāļiem, Blīdenes īpašnieku Leo Līvenu un Pelču īpašnieku Mihaelu Līvenu, piedrēja arī Zentenes un Balgales muiža. Viņš bija Kurzemes bruņniecības zemes pilnvarotais no 1903. gada līdz pat savai nāvei. Pēdējā Kabiles muižas īpašniece bija atraitne Valērija Līvena, dzimusi baronese fon der Reke (1863 – 1938), kura muižu zaudēja agrārās reformas gaitā 1920.gadā. Kabiles muižas īpašumu sadalīja, un līdz 1923.gadam Kabiles muižas un Mazo centru apsaimnieko sīkzemnieki. (izmantots teksts no kabile.lv)


Adrese: Kuldīgas novads, Kabiles pagasts