Liepājas muzejs

 

                                                                (Muzeja ēka senāk)

                                                                          (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Šo savrupmāju no 1900. līdz 1901.gadam cēla Liepājā pazīstamais arhitekts Pauls Makss Berči pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm. Berči noteikti nevarēja iedomāties, ka tālā nākotnē tajā glabāsies viņa būvprojektu arhīvs – neskaitāmi plānu oriģināli, skices, uzņēmumu un darbu grāmatas – viss, kas sakrājies būvmeistara garajā darba mūžā un arī laikā pēc viņa nāves, kad viņa dēls turpināja veiksmīgi vadīt tēva uzņēmumu.

Ēka jau kopš 1935.gada visiem zināma, kā pilsētas muzejs tomēr sākotnēji tā tika celta kā savrupmāja Dr. Nisana Kacenelsona ģimenei. Nams šai dzimtai piederēja līdz pat 20.gadsimta 20.gadiem. Liepājas namīpašnieku sarakstā norādīts, ka jau 1925.gadā ēkai bijis cits īpašnieks – Levins (Lewin). Savukārt no 1936.gada, tāpat kā mūsdienās, ēka bijusi pilsētas īpašums. Tā jau sākotnēji tika iegādāta muzeja vajadzībām, kura mājvieta kopš 1924.gada bija bijušās 8.latviešu pamatskolas telpās.

Lai gan pati ēka veidota neogotikas stilā, ēkas iekšpusē sastopami dažādi arhitektūras stili – vestibils veidots gotikas, agrākā ēdamistaba vācu renesanses, bet abi saloni baroka un rokoko stilā. Latvijas arhitektūrai neparasts ir savrupmājas jumts, kas veidots no ornamentāli izkārtotiem melniem un sarkaniem dakstiņiem. Šāds paņēmiens gan nav svešs dienvidzemju arhitektūrā.

Nama sētā jau vēsturiski atrodas saimniecības ēka, kura tika uzcelta gadu pēc savrupmnama celtniecības. Tās pirmajā stāvā atradās ratnīca, bet otrajā dzīvojamās istabiņas kalpiem. Gan muzeja ēka, gan ratnīca kopš 2007.gada iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

 

Adrese: Liepāja, Kūrmājas prospekts 16 

 

Liepājas Jūrniecības koledža

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Tā ir 1843. gadā dibināta privāta Liepājas jūrskola. 1861. gadā to pārveidoja par navigācijas klasi pie Liepājas proģimnāzijas.

1876. gada rudenī pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas navigācijas klasi pārveidoja par I (zemākās) kategorijas jūrskolu. Tā atradās ēkā, kas celta īpaši jūrskolai pēc Paula Maksa Berči projekta Kūrmājas prospektā 3. 1880. gadā to pārveidoja par III (augstākās) kategorijas jūrskolu, kurā izglītoja tālbraucēju un tuvbraucēju kapteiņus un stūrmaņus. Tās rīcībā bija mācību trīsmastu barka “Lielkņaze Marija Fjodorovna”, ar kuru veica tirdzniecības, mācību braucienus ne tikai pa Baltijas jūru, bet arī šķērsoja Atlantijas okeānu.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Liepājas jūrniecības skolu evakuēja uz Krieviju. 1929. gada 1. augustā Jūrniecības skola atsāka darbu, tajā apmācīja kuģu vadītājus, mehāniķus un zvejniekus. 1930. gadā skolā mācījās 133 audzēkņi, 1936. gadā skolu slēdza, tomēr Liepājā palika zvejsaimniecības skola (mācību ilgums bija 5 mēneši).

Liepājas jūrniecības skolu atjaunoja 1955. gada 18. martā ēkā Uliha (toreiz Uzvaras) ielā 5, tajā krievu valodā varēja apgūt jūras kuģu vadīšanu un kuģu spēku iekārtu ekspluatāciju. 1982. gadā Liepājas jūrskolu nodēvēja Kārļa Jansona vārdā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada 15. jūnijā Liepājas Kārļa Jansona vārdā nosaukto jūrniecības skolu likvidēja un uz tās bāzes atvēra Liepājas Jūrniecības koledžu. No 2000. gada apmācības koledžā notiek latviešu valodā. 2002. gada 19. novembrī Liepājas Jūrniecības koledžu reģistrēja kā augstskolu.

 

Adrese: Liepāja, Uliha iela 5 

 
 

Liepājas dzirnavas

 

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

1939.gada “Valdības vēstnesis” raksta: “Liepājas notārs Žanis Kaupiņš, pamatojoties uz 1939.g. 4. jūlija Likumu par tirdzniecības uzņēmumu pāreju, paziņo, ka, saskaņā ar viņa kantorī 1939. g. 10. augustā ar reģistra 4187. num. apliecināto un tā paša gada 23. augustā zemesgrāmatās nostiprināto pirkuma līgumu, Jakobs Mendelštams, Jankelis Velvelis Rittenbergs, Hena Alperoviča, dzim. Ginsburgs, un Ādolfs (Aba) Alperovičs pārdeva Tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrībai „Dzirnavnieks" savus nekustamos īpašumus Liepājā, Brīvības ielā 23 un Tirgus ielā 9 un 11, ar zemesgrāmatas 754. un 1374. numuriem līdz ar tur esošām labības dzirnavām, visu dzirnavu iekārtu, mašīnām, ierīcēm un pārējo kustamu mantu par Ls 143.000,-“.

 

Adrese: Liepāja, Brīvības iela 23 un Tirgus iela 9, 11