(Muzeja ēka senāk)
(Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
Šo savrupmāju no 1900. līdz 1901.gadam cēla Liepājā pazīstamais arhitekts Pauls Makss Berči pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm. Berči noteikti nevarēja iedomāties, ka tālā nākotnē tajā glabāsies viņa būvprojektu arhīvs – neskaitāmi plānu oriģināli, skices, uzņēmumu un darbu grāmatas – viss, kas sakrājies būvmeistara garajā darba mūžā un arī laikā pēc viņa nāves, kad viņa dēls turpināja veiksmīgi vadīt tēva uzņēmumu.
Ēka jau kopš 1935.gada visiem zināma, kā pilsētas muzejs tomēr sākotnēji tā tika celta kā savrupmāja Dr. Nisana Kacenelsona ģimenei. Nams šai dzimtai piederēja līdz pat 20.gadsimta 20.gadiem. Liepājas namīpašnieku sarakstā norādīts, ka jau 1925.gadā ēkai bijis cits īpašnieks – Levins (Lewin). Savukārt no 1936.gada, tāpat kā mūsdienās, ēka bijusi pilsētas īpašums. Tā jau sākotnēji tika iegādāta muzeja vajadzībām, kura mājvieta kopš 1924.gada bija bijušās 8.latviešu pamatskolas telpās.
Lai gan pati ēka veidota neogotikas stilā, ēkas iekšpusē sastopami dažādi arhitektūras stili – vestibils veidots gotikas, agrākā ēdamistaba vācu renesanses, bet abi saloni baroka un rokoko stilā. Latvijas arhitektūrai neparasts ir savrupmājas jumts, kas veidots no ornamentāli izkārtotiem melniem un sarkaniem dakstiņiem. Šāds paņēmiens gan nav svešs dienvidzemju arhitektūrā.
Nama sētā jau vēsturiski atrodas saimniecības ēka, kura tika uzcelta gadu pēc savrupmnama celtniecības. Tās pirmajā stāvā atradās ratnīca, bet otrajā dzīvojamās istabiņas kalpiem. Gan muzeja ēka, gan ratnīca kopš 2007.gada iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Adrese: Liepāja, Kūrmājas prospekts 16
