Liepājas metalurgs

 

                                                                   (Seni fabrikas foto)

                                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Par rūpnīcas dibināšanas dienu uzskata 1882. gada 28. septembri, kad Jaunliepājā sāka celt dzelzs velmēšanas, stiepļu un naglu rūpnīcu Böker u. Co. Rūpnīcas celtniecībai starp Aleksandra ielu (mūsdienās Brīvības iela) un dzelzceļa līniju tika iegādāts 933 m2 zemes gabals. 1883. gada februārī tajā bija nodarbināti 260 cilvēki. 1891. gadā tika palaista pirmā martena krāsns, 1899. gadā rūpnīcu par 1,5 miljoniem rubļu pārdeva. 1900. gadā strādājošo skaits sasniedza 1300 cilvēku, 1908. gadā strādājošo skaits sasniedza 1900, bet gada apgrozījums 4 miljonus rubļu. 1907. - 1912. gadā finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu pārstrukturēja un pārveidoja par akciju sabiedrību ar 2,5 miljonus rubļu lielu pamatkapitālu. 1912. gadā akciju sabiedrības Böker u. Co īpašniekiem piederēja sešas ražotnes Liepājā, Rīgā un Tallinā, tai skaitā divas kara kuģu būvētavas.

Pēc Pirmā pasaules kara rūpnīca tupināja darboties kā Liepājas drāšu fabrika, tas bija otrs lielākais pilsētas uzņēmums, kurā ražoja gan dzelzceļa sliedes, gan arī naglas, stiepli, vīles, dakšas, lāpstas un citas plaša patēriņa preces. 1933. gada augustā tā bankrotēja un par 1 miljonu latu pārgāja Liepājas Kara ostas darbnīcas īpašumā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī padomju aviācija sabombardēja rūpnīcu, un tās darbība tika apturēta. 1945. gadā to pārdēvēja par "Sarkano metalurgu", tās pirmais direktors bija no PSRS atbraukušais Pēteris Zvaigzne, agrākais metalurģiskās rūpnīcas direktors Donbasā. 1950. gadā skārda velmēšanas stāvā sāka ražot jumta skārdu, 1958. gadā iesāktā rūpnīcas rekonstrukcija tika apturēta. Nacionālkomunistu vajāšanu laikā 1958. — 1959. gadā Komunistiskās partijas Liepājas konferencēs asi kritizēja rūpnīcas attīstības tempus, un 1959. gada beigās P. Zvaigzni atlaida no amata.

No 1960. gada "Liepājas Metalurgs" specializējās tērauda armatūras ražošanā, 1965. gada decembrī darbu sāka martena cehs ar trīs martena krāsnīm, kurā 1970. gadā sāka darboties tērauda nepārtrauktās liešanas iekārta, 1976. gadā ceha gada ražīgums sasniedza 550 tūkstoši tonnu gadā. Otra velmēšanas stāva celtniecība, kā arī abu modernizācija 1978. gadā deva iespēju tēraudvelmēšanas ražošanas jaudu palielināt līdz 700–800 tūkstošiem tonnu gadā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā rūpnīca pārorientēja produkcijas noietu pasaules tērauda tirgū. 1997. gadā "Liepājas Metalurgu" nodeva privatizācijai, tās jaunie īpašnieki 2006. gadā uzbūvēja sagatvju nepārtrauktās liešanas iekārtu, 2011. gadā — elektroloka tēraudkausēšanas krāsni. 2012. gada beigās jaunā elektrotēraudkausēšanas ražotne sasniedza projekta jaudu — gandrīz 850 tūkstošus tonnu gadā.

Pasaules finanšu krīzes iespaidā 2013. gadā "Liepājas Metalurgs" nonāca finanšu grūtībās un pārtrauca ražošanu, 2013. gada 4. novembrī tiesā iesniedza rūpnīcas maksātnespējas pieteikumu.

Bankrotējošo uzņēmumu iegādājās Ukrainas kompānija KVV Group, 2015. gadā rūpnīca atsāka darbu ar nosaukumu AS KVV Liepājas Metalurgs, izmantojot bijušajiem īpašniekiem piederošās ražošanas telpas un iekārtas. Tomēr 2016. gada septembrī KVV Liepājas Metalurgs tika pasludināts par maksātnespējīgu.

2018. gada 15. janvārī, pēc neveiksmīgas investora piesaistes, tika paziņots, ka visa metalurgam piederošā manta tiks pārdota pa daļām. 2021. gada 19. februārī AS "Liepājas Metalurgs" tika likvidēts.

2025.gadā rūpnīcas teritorija ir brīvi pieejama ikvienam, tiek veidotas jaunas ielas un stādīti koki un top industriālais parks.

 

Adrese: Liepāja, starp Brīvības ielu un dzelzceļu ( 56.524956, 21.026742 )