Liepājas tirgus (Pētertirgus)

 

                                                              (20.gadsimta sākuma foto)

 

(Fotografēts 2023.gadā, V.S.foto)

 

Arhitekta Luisa Melvila projektētais un jūgendstilā celtais Pētertirgus paviljons ir viens no skaistākajiem tirgus paviljoniem Eiropā, kas atklāts 1910. gadā. Arhitekta uzdevums nebija viegls – jāprojektē grezns paviljons agrāko kazarmu vietā, turklāt starp trim baznīcām – Sv. Annas baznīcu austrumos, Sv. Jāzepa katedrāli rietumos un sinagogu, kas līdz Otrajam pasaules karam atradās uz dienvidiem no Pētertirgus, pirms to iznīcināja 1941. gada jūlijā. Paviljonam bija tam laikam ļoti novatorisks veidols ar jumta logiem, kas ēkā nodrošina apgaismojumu.

Pētertirgus ir lielākais Liepājas un otrs lielākais Latvijas tirgus. Tirgošanās notiek gan paviljonā, gan apkārtējā tirgus teritorijā. 2016. gada vasarā pabeigta centrālās ēkas rekonstrukcija.

 

Adrese: Liepāja, Kuršu iela 5 

  

Liepājas alus darītava “Ramsay&Co”

 

                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

1877. gadā britu inženieris Roberts Remzijs izveidoja alus darītavu "Ramsay & Co". Darītavas ēku projektējis Pauls Makss Berči. Bijusī fabrikas teritorija atrodas Aldaru un Kroņu ielas krustojumā. 2025.gadā visas ēkas nojauktas, saglabājusies tikai viena ēka – Kroņa ielā 9. 2024.gadā lapā liepajniekiem.lv rakstīts, ka fabrikas ēkas nojauktas, jo tajā vietā būvēšot sporta halli tenisam un volejbolam.

 

Adrese: Liepāja, Kroņu iela 9 (koordinātes - 56.514914, 21.011804)

 

Liepāja, Karostas ūdenstornis

 

                                                                    (1920.gada foto)

                                                          (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

                                                                          (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
 

 

Liepājas Karostas ūdenstorņa apbūves komplekss celts laika periodā no 1903. līdz 1905. gadam, lai apgādātu ar dzeramo ūdeni visu Karostas teritoriju, kas veidojās kā neatkarīga un slēgta pilsētas daļa. Tā augstums ir 37 metri. Projekta autors nav zināms. Viena no versijām vēsta, ka tas varētu būt Sanktpēterburgas arhitekts Stefans Gaļenzovskis, kurš projektējis arī Virsnieku saieta namu. Taču netiek izslēgta iespēja, ka Karostas ūdenstorņa projekta autors varētu būt arī slavenais arhitekts Pauls Makss Berči. Par to liek domāt sarkanie ķieģeļi, kas izmantoti ūdenstorņa celtniecībā.

ūdenstornis, kā jau stratēģiski svarīga būve, pie dažādām varām bijis militāristu pārraudzībā. Proti, līdz 1920.gadam ūdenstornis piederēja Krievijas Kara ministrijai, bet no 1925.gada līdz 1940.gadam Latvijas Republikas Kara ministrijai. Pēc Otrā pasaules kara torni pārņēma PSRS Aizsardzības ministrija.

Ūdenstorņa darbību nodrošināja tvaika spēka iekārta ar diviem ogļu katliem, no kuriem viens tika turēts rezervē. Transmisija darbināja četrus sūkņus, no kuriem divi bija rezervē. Četri dziļurbumi nodrošināja ūdens piekļuvi sūkņiem, kas to uzsūknēja torņa piektajā stāvā esošajā rezervuārā.

Kopš 1989. gada torni ūdens ieguvei vairs neizmanto. 2018.gadā tornis atvērts ekskursantiem, tajā iekārtotas arī mākslinieku darbnīcas, bet esot iecere tur izveidot Liepājas ūdenssaimniecības muzeju.

 

Adrese: Liepāja, Ģenerāļa Baloža iela 29