(Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1915.gada aprīlī Daugavgrīvas
cietokšņa latviešu zemessargi šeit – pie Ruļļu kalniem savā pirmajā kaujā
apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai un šādā morālā pacēlumā dzima ideja
par latviešu strēlnieku pulku radīšanu.
Sākoties Pirmajam
pasaules karam, Krievijas armijā iesauca rezervistus, no kuriem pēc teritoriālā
principa veidoja zemessargu vienības. Šīs vienības galvenokārt izmantoja
nocietinājumu būvēm, tikai nedaudz laika veltīja militāro iemaņu apguvei.
Vairākas latviešu zemessargu vienības tika dislocētas Daugavgrīvā. No šīm
vienībām 1915. gadā izveidoja divus Daugavgrīvas cietokšņa apvienotos latviešu
zemessargu bataljonus. 1915. gada 18. martā krievu karaspēks sāka uzbrukumu
toreizējā Austrumprūsijā, bet cieta lielus zaudējumus un atkāpās. Tā kā
rezervju nebija, tad jau 19. martā minētos bataljonus nosūtīja uz Liepāju, bet
3. aprīlī tie bija jau Lietuvā un piedalījās cīņās ar vāciešiem Lietuvas
teritorijā. Cariskās Krievijas armija izrādījās īstām kaujām nespējīga, ilgi
noturēties nespēja pat sagatavotās aizsardzības pozīcijās. Fronte tuvojās
Jelgavai. Kad krievu karaspēka vienības pilsētu bija atstājušas, tās
aizstāvēšanu iespēju robežās uzņēmās arī Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu
bataljoni. Tie iekārtojās pozīcijās starp Dobeles šoseju un Lielupi. Vācieši
bija pārsteigti, kad pie Svētes latviešu zemessargi tos sagaidīja ar uguni.
Iedegās nikna cīņa. Vāji apbruņotie zemessargi cīnījās varonīgi un savu
uzdevumu izpildīja. Vācieši pilsētu ieņēma, bet daudz vēlāk. Veiksmīgā kauja
pie Svētes bija viens no iemesliem, kas mudināja latviešu sabiedrību prasīt
Krievijas armijas pavēlniecībai latviešu nacionālo karaspēku veidošanu. Šī
notikuma atcerei 1991. gada 14. aprīlī pie Svētes pamatskolas Ruļļu kalnos
atklāja pieminekli, kurš ir šķelts laukakmens ar auseklīti un tā centrā reljefā
veidotām divām senlatviešu karavīru figūrām. Pieminekļa priekšpusē iekalti
uzraksti: «Es jums saku, sveši ļaudis — šai zemē nenāciet: dzied man zelta
lakstīgala zobentiņa galiņā!» un «Latviešu strēlniekiem 1915. g.».
Pieminekļa aizmugurē
uzraksts: «1915. gada aprīlī Daugavgrīvas cietokšņa zemessargi šeit — pie Ruļļu
kalniem — savā pirmajā kaujā apturēja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai. …ideja
par latviešu strēlnieku pulku radīšanu bija dzimusi.»
Pieminekļa ieceri
realizēja mākslinieku ģimene: tēlniece Alvīne Veinbaha un viņas dzīvesbiedrs
mākslas vēsturnieks Jānis Kaksis, piedaloties arī mākslinieku dēlam Klāvam
Veinbaham. Savu darbu pieminekļa izveidē un apkārtnes labiekārtošanā ieguldīja
arī arhitekts Oļģerts Dūda.
Adrese: Jelgavas novads, Svētes pagasts, Svēte (koordinātes - 56.591788, 23.678909)