17.01.25

Krustpils dzelzceļa stacija

                                                                (1930-to gadu foto)

 

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Krustpils dzelzceļa stacija kā lielākā līnijas Rīga—Daugavpils starpstacija uzbūvēta līdz ar līnijas būvniecību 1861. gadā. Šeit izbūvētas kā lokomotīvju un vagonu depo, tā arī citas dzelzceļa būves.

Pirmā pasaules kara laikā Krustpils stacija bija stipri cietusi. Smagi cieta viss dzelzceļa tīkls, īpaši Rīgas—Krustpils—Daugavpils līnija, kas trīs kara gadus atradās tiešā frontes līnijas tuvumā. Taču staciju atjaunoja gandrīz iepriekšējā apjomā. Pēc Otrā pasaules kara stacijas uzgaidāmās un dienesta telpas iekārtoja kādā sabiedriskā telpā stacijas laukumā un sākās jaunas stacijas ēkas būve, ko pabeidza 1954. gadā. Šī stacijas ēka ir divstāvu mūra celtne, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

1940.gada “Jēkabpils vēstnesis” raksta par nākotnes plāniem: “Pēdējos gados, kustībai pieaugot, Krustpils stacijai tehniskā darbībā bija jūtamas neērtības. Darbību sevišķi traucē vecā depo ēka, kas atrodas sliežu ceļu vidū. Stacijas tagadējais ceļu skaits par mazu, tādēļ dzelzceļu virsvalde jau šogad uzsāks lielākus stacijas ceļu pārbūves un paplašināšanas darbus. Veco depo un daļu dzīvojamās ēkas nojauks, to vietā ierīkojot jaunus sliežu ceļus. Būs jānorok arī ap 100000 kubikmetri zemes. Stacijas Daugavpils galā paredzēts izbūvei zem sliežu ceļiem tuneli, lai novirzītu braucēju un kājnieku satiksmi. Līdz ar to būs novērsti iespējamie nelaimes gadījumi uz pārbrauktuves. Stacijas pārbūvi veiks divos gados. Šogad šim uzdevumam budžetā paredzēti 300000 Ls. Šādu dzelzceļu virsvaldes lēmumu Krustpils un apkārtnes iedzīvotāji var tikai apsveikt un priecāties īpaši par tuneļa būvi, jo līdzšinējās kustības dēļ satiksme pie pārbrauktuves pārslogota un pārāk neērta. Par tuneli sapņots un runāts daudz, tāpat kā kādreiz par tiltu. Atjaunotā valsts daudzus sapņus piepildījusi un darīs reālu arī šo”. 

 

Adrese: Krustpils, Stacijas laukums 1

 

Zutiņu krogs Krimuldas pagastā

 

                                                                 (1910.gada foto)



 

                                                                    (2024.gada foto)





 
                                              (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Krogs šeit pastāv kopš 17.gadsimta otrās puses. Nav zināms, cik ilgi Zutiņu krogs turpināja darboties. Domājams, tas slēgts ne vēlāk par 1914. gada 31. decembrī, kad ar kara apgabala pavēli tika atceltas visu stipro dzērienu tirgošanās atļaujas.

Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. 1922. gada 7. aprīlī oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 4. jūlija lēmums piešķirt Krimuldas–Eikažu kopmoderniecībai Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā Eikažu muižas Zutiņkroga bodes telpas un apmēram 30 pūrvietas zemes. Jaunajai Latvijas valstij nostiprinoties un atjaunojoties mierīgai dzīvei, Zutiņu krogā atkal tiek atvērts krodzniecības iestādījums. 1935. gadā Zutiņos darbojas Gustava Pētersona pārtikas preču tirgotava un valsts degvīna pārdotuve kā arī Krimuldas–Eikažu piensaimnieku sabiedrība.

Bīriņu muižas Zutiņu krogus ēka mūsdienās izpostīta līdz nepazīšanai, pamesta un neizmantota. Tā ir gan degusi, gan pārbūvēta. Padomju okupācijas laikā ēkā bijis gan veikals, gan bibliotēka, gan mehāniskās darbnīcas un dzīvokļi. Pagalmā saglabājušās kroga saimniecības ēku paliekas. Uz krogus pagalma fasādes saglabājusies vēsturiska plāksne par tā celtniecības gadu ar tekstu - Erbaut von Auguste v. Pistohlkors Gräfin Mellin 1854.

Ceļa pretējā pusē esošā ēka “Bodnieki” 1930-os gados bija pārbūvēta par pienotavu, vēlāk te bija arī kolhoza klubs, pasta nodaļa, telefona centrāle, kopmītnes,  arī veikals.

 

Adrese: Siguldas novads, Krimuldas pagasts (koordināates - 57.225704, 24.793855 )

 

 


21.12.24

Smeceres krogs

 

                                                                   (1920.gada foto)

                                                                                   (1954.gada foto)

 

                                              (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Smeceres krogs atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā senā Bērzaunes – Cesvaines ceļa kreisajā malā, vietā, kur ceļš šķērso Austronas upi.

Smeceres krogs piederējis Lazdonas muižai. Ar nosaukumu Smecerīša krogs (Schmetzerith krogh) tas savā tagadējā atrašanās vietā iezīmēts ap 1700. gadu sastādītajā Bērzaunes–Cesvaines ceļa kartē. 1839. gada Rikera Vidzemes speciālkartē krogs iezīmēts un nosaukts kā “Smatzer”. Krogs redzams virknē vēlāk izdotajās Krievijas un Vācijas impērijas, Latvijas Republikas un PSRS militāri topogrāfiskajās kartēs. Nosaukums “Smeceres krogs” šajās kartēs saglabājas līdz pat 20.gadsimta otrai pusei.

Pirms 1908. gada par kroga saimnieku un pēdējo krodzinieku muiža nozīmēja Oto Grebsteli (miris 1954. gadā). Pēc agrārās reformas krogs pārgāja Grebstela īpašumā. Degvīnu tirgot bija jāpārtrauc, bet krogā ierīkoja tējnīcu, kurā varēja nopirkt arī alu un vārītus vēžus. 1915. gadā, Vidzemei kļūstot par piefrontes joslu, kroga stadulās uz pagaidu dzīvi apmetās dažas bēgļu ģimenes no vācu okupētās Kurzemes.

Otrā pasaules kara laikā nodega visas saimniecības ēkas, kuras bija pie Smeceres kroga. Vēlāk tās vairs netika atjaunotas. Pašam krogam bija nedaudz izpostītas jumta konstrukcijas, kuras salaboja. Pēckara gados uzlika arī jaunu skaidu jumtu šķembu sacaurumotā vietā. Bet 1960. gadu šeit uzņēma aktierfilmas “Mērnieku laiki” kadrus. Režisors Voldemārs Pūce izraudzījās šo krogu epizodes filmēšanai, kurā čangalieši sagaida mērniekus.

1984. gadā viss Smeceres krogs pārgāja kolhoza “Zelta druva” īpašumā, bet tas netika apdzīvots. Ēku strauji izdemolēja. Par tālāko šī vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli jaunajiem īpašniekiem nebija nekādas intereses.

1992.gadā krogā ierīko picēriju. Saimniekošana tomēr nevedas kā iecerēts un ap 1993. gadu  Smeceres krogu pārdod Andrim Dzenovskim un Edgaram Šķēlem.

Mūsdienās ēkā ir labi zināms viesu nams “Smeceres krogs”.

 

Adrese: Madonas novads, Mārcienas pagasts (koordinātes - 56.820279, 26.148575 )