Jaunjelgavas luterāņu baznīca kā Sērenes baznīca pirmo reizi minēta 1596.gada 18.decembrī vizitācijas protokolā. Šajā protokolā norādīts baznīcas sliktais stāvoklis un noteikts, ka Sērenē jāceļ jauna baznīca. Jaunās baznīcas celtniecība pabeigta ap 1652.gadu un tā uzbūvēta par hercoga Jēkaba līdzekļiem. Baznīca atradās pilsētas centrā starp Jelgavas un katoļu ielu, uz augsta cokola celta garenbūve ar sakristeju, izvirzītu torni un divām simetriskām mūra piebūvēm pie tā. Celtnes galvenais akcents – tornis ar augstu poligonālo smaili ar galeriju un četriem erkerveida tornīšiem. 1947.gadā baznīca nodega, pāri palikušos baznīcas mūrus noārdīja un pamatus nolīdzināja. Mūsdienās senās baznīcas un tirgus laukuma vietā atrodas Vecpilsētas parks. 1957. gadā pie kapiem no baltiem ķieģeļiem tika uzcelta jauna baznīca. Tā ievērojama ar to, ka ir viena no divām padomju okupācijas gados Latvijā uzceltajām baznīcām. Dievnamu kopā ar draudzi uzcēla luterāņu mācītājs Mārtiņš Kārtiņš.
1943.gada izdevumā „Laikmets” raksts par Jaunjelgavu kā plūdu pilsētu un cita starpā pieminēts, ka „par plūdu briesmām Jaunjelgavā seno gadu gājumā stāsta augstā ūdens līmeņa zīme, kas iecirsta hercoga Jēkaba laikā celtās luterāņu baznīcas durvīs”. Diemžēl šī zīme aizgājusi nebūtībā kopā ar pašu baznīcu.
Adrese: Aizkraukles novads, Jaunjelgava ( koordinātes - vecā vieta +/- 56.617150, 25.079297 , jaunā vieta - 56.607986, 25.097931 )
