Varšava, Svētās Annas baznīca (Kościół św. Anny)

 

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1454. gadā Mazovijas hercogiene Anna nodibināja šo baznīcu ar klosteri bernardīnu brāļiem (Mazāko brāļu ordenis). Pirms tam šajā vietā atradās koka baznīca, kas nosaukta svētā Leonarda vārdā.

Sv. Annas baznīca tika vairākkārt rekonstruēta - 1603., 1634., 1636. un 1667. gadā. Tā smagi cieta Varšavas aplenkuma laikā, bet 1650-os gados to izlaupīja zviedru un vācu karaspēks. No 1740. līdz 1760. gadam fasāde tika rekonstruēta rokoko stilā pēc Jakuba Fontana projekta un dekorēta ar diviem filigrāniem zvanu torņiem. Pēdējo reizi baznīca tika rekonstruēta laikā no 1786. līdz 1788. gadam pēc karaļa Staņislava Augusta Poniatovska rīkojuma. Baznīcas jumts tika smagi bojāts aviācijas uzlidojumā Varšavai 1939. gadā un pēc tam 1944. gadā Varšavas sacelšanās laikā tika iznīcināts ugunsgrēkā, bet drīz tika salabots.

Parkā pie baznīcas un Vilanovas pils atrodas Potocku dzimtas mauzolejs.

 

Adrese: Polija, Varšava,  Stanisława Kostki Potockiego iela 18 (koordinātes - 52.16613, 21.08726 )

 

Varšava, Vilanovas pils (Pałac w Wilanowie)

 

                                                                     (1777.gads)

                                                                         (2000.gadu foto no interneta)

 

 

 

                                                (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                             (Fotografēts 2024.gadā, Beates Sūniņas foto)
 

 

Šī ir bijusī karaļa pils Varšavā, Vilanovas rajonā. Tā celta laika periodā no 1677.gada līdz 1696.gadam Polijas karalim Janam III Sobieski. Arhitekts Augustyn Wincenty Locci. Vilanovas pils pārcieta Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanu un abus pasaules karus. Tagad tā ir ievērojams Polijas ārpilsētas baroka arhitektūras paraugs. 1805.gadā pilī dibināts pils muzejs.

Pēc karaļa Jan III Sobieski nāves 1696.gadā, pilis pārvaldīja viņa dēli, bet vēlāk slavenas magnātu dzimtas – Seņavski, Čartoriski, Ļubomirski, Potocki un Braņicki. 1720.gadā īpašumu iegādājās Polijas valsts darbiniece Elžbeta Seņavska, kura pili paplašināja. Periodā starp 1730. un 1733.gadu pils bija karaļa Augusta II Stiprā residence. Viņš uz šo pili pārcēlās no No Zilās pils Senatorska ielā. Pēc viņa nāves īpašums nonāca Seņavskas meitas Marija Zofijas Čartovskas īpašumā.  Katrs īpašnieks mainīja gan pils interjerus, gan dārzu pēc jaunākajām modes tendencēm.  1778.gadā par pils īpašnieci kļuva Izabella Ļubomirska, saukta par Zilo Marķīzi. Viņa 1792.gadā atjaunoja dažus interjērus neoklasicisma stilā, uzcēla sarga māju, virtuves un peldu mājas pēc arhitekta Simona Bogumila Zuga projekta.

1805.gadā pils īpašnieks Staņislavs Kostka Potockis daļā pils atvēra vienu no pirmajiem  publiskajiem muzejiem Polijā.  Otrā pasaules kara laikā pils tika izpostīta un izlaupīta, bet pēc kara to atjaunoja un lielākā daļa nozagto priekšmetu tika atgūti. 1962.gadā pili atvēra apskatei.

Pie pils ir skaists baroka stila dārzs. Karalis Jans III Sobieski bija vispusīgi izglītots monarhs. Viņš bija pasaules pirmās ģeogrāfiskās biedrības – Argonautu akadēmijas – biedrs. Viņš bija pasūtījis dažādus instrumentus no slavena astronoma Johanesa Heveliusa, lai vērotu debesis. Mūsdienu parka ziedu dobēs ir izvietoti dažādi ar astronomiju saistīti objekti, kuri tumsā ir izgaismoti.

Diemžēl pils un parks bieži tiek izmantoti dažādu masu pasākumu rīkošanā tieši tajā laikā, kad to apmeklē visvairāk tūristu. Kad biju tur sestdienas priekšpusdienā, pils galvenā fasāde bija aizbūvēta ar teltīm, žogiem un fotografēšana nebija iespējama.

 

Adrese: Polija, Varšava, Stanisława Kostki Potockiego iela 10/16 (koordinātes - 52.16518, 21.09040 )