Bauskas muzejs

 

                                                             (Senāku gadu fotogrāfijas)

 

                                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Īpašums Kalna ielā 6 un Kalna ielā 6a 1880. gados piederējis Johanam Lāmem (Johan Lahme) un viņa sievai Karolīnei Lāmei. Kopš 1887. gada ēkā uz šī gruntsgabala atradusies viesnīca. Te bijis arī veikals un kāda ēdināšanas iestāde. Lāmes viesnīcā 1888. gadā notikušas Bauskas Labdarības biedrības sapulces. Tajā pulcējusies arī Bauskas Latviešu biedrība.

19. gadsimta beigās viesnīcu «St. Petersburg» un tai līdzās esošo gruntsgabalu ar visu apbūvi iegādājās alus rūpnieks Johans Teodors Lodiņš (Loding). Jau pašā 20. gadsimta sākumā ieplānota un veikta te esošās viesnīcas «St. Petersburg», kā arī citu šeit bijušo celtņu pārbūve. 1910. gadā pēc tēva Teodora Lodiņa nāves viesnīcu un tās saimniecisko apbūvi mantoja Bruno Lodiņš.

Latvijas brīvvalsts laikā Kalna ielas 6 ēkā atradās Bauskas patērētāju biedrības telpas, gatavu apģērbu un manufaktūras veikals un „Kurzemes viesnīca” ar restorānu, kuras īpašniece kopš 1931. gada bija Otīlija Millere.

Pagalma ēkā (Kalna iela 6a) atradusies D. Bērmana iebraucamā vieta “Pie Mārtiņa”. Līdz 1936. gadam “Kurzemes viesnīcas” iebraucamās sētas īpašnieks bija Mārtiņš Īzaks, vēlāk, Marija Īzaka. Trīsdesmito gadu sākumā telpas sētas mājā nomāja uzņēmums «L. Arenštams un Co», kas iepirka un tirgoja labību, bet no 1937. gada ar labības un sēklu tirdzniecību te nodarbojās Jānis Alberts Balcers. Viesnīcas sētā tolaik notika arī lopu tirdzniecība.

Pēc Otrā pasaules kara, kad daudzas ēkas Bauskā bija sagrautas, tagadējā Bauskas muzeja ēkā līdz 1950. gadam atradās kultūras nams un pilsētas bibliotēka, bet pēc 1950. gada – Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs. Ēkas trešajā stāvā ar ieeju no pagalma līdz pat 1980-to gadu vidum atradās Bauskas viesnīca. Pēc viesnīcas pārcelšanās uz jaunuzcelto ēku, līdz 1990-to gadu vidum muzeja ēkas trešo stāvu izmantoja Bauskas Bērnu mūzikas skola, un tikai pēc šīs skolas pārcelšanās uz jaunām telpām arī trešais stāvs nonāca Bauskas muzeja rīcībā. Savukārt, pagalma ēku padomju laikā kā preču noliktavu izmantoja Bauskas rajona Patērētāju biedrība, bet garāžā tika turēts Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja autobuss.

Kopš 1990. gada visu ēku kompleksu apsaimnieko Bauskas muzejs.

Bauskas muzejs aizņem vairākas ēkas vecpilsētā. Viena no tām - 1901. gadā būvētais un vairākkārt pārbūvētais zirgu stallis, kas vairāk nekā pēc simts gadiem – 2018.gadā atkal atguvis savu vēsturisko spozmi.

Atjaunots ir ne tikai plānojums vai logu, durvju ailu sadalījums, bet arī fasādes krāsojums un  pilnīgi visas būvdetaļas. Tas ir īpaši svarīgi, jo ļoti daudz krāšņuma šai vienkāršajai saimnieciskajai ēkai nav, tāpēc ir saglabātas pilnīgi visas vēsturiskās būvdetaļas,

Muzeja renovētajā ēkā atrodas izstāžu zāle, ko par savu sauc Tautas lietišķās mākslas studija ''Bauska”.

 

Adrese: Bauska, Kalna iela 6

 

Bauskas Augšas ūdensdzirnavas

 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Augšas dzirnavas bija vienas no trim lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Bauskas pilsētā 19. gadsimtā un 20. gadsimta 20.-30. gados. Nav zināms precīzs dzirnavu ierīkošanas gads, bet 19.gadsimta vidū tās jau darbojās. Tās piederēja vācietim Štābenam. Bauskā atradās arī otras ūdensdzirnavas – Lejas ūdensdzirnavas, kuras piederēja ebrejam Hofšovicam. Pēc Pirmā Pasaules kara Bauskas uzņēmēji Dāvids Hofšovics un Arvēds Štābens savus uzņēmumus apvieno akciju sabiedrībā “Savienotās dzirnavas Hofšovic un Staeben”. Abi uzņēmēji ir Bauskas ievērojamu ģimeņu pārstāvji, kuras jau kopš 19. gadsimta beigām pārstāvētas Bauskas pilsētas domē. Latvijas Republikas gados abi uzņēmēji kandidē un tiek ievēlēti pilsētas domē. Štābens no vācu, bet Hofšovics no ebreju saraksta. 

Otrā pasaules kara laikā dzirnavas izpostīja. Pēc kara ēkas pārbūvēja un tajās darbību uzsāka Bauskas rajona rūpniecības kombināta Vilnas pārstrādāšanas fabrika. Vēlāk uzņēmums kļuva par tekstilkombināta „Saule” Bauskas filiāli. Kopš 1990. gadiem šeit darbojas SIA „Klippan-Saule” Bauskas ražotne.

 

Adrese: Bauska, Rīgas iela 77 un apkārtne

 

Cēsu sarkanā krusta sanatorija

 

                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Šo ēku komplekss ir ievērojams 20.gadsimta sākuma "vasarnīcu tipa" māju paraugs, kurās bija ierīkotas pansijas un tajās atpūtās sabiedrībā zināmi cilvēki – dzejnieks Aleksandrs Čaks, gleznotājs Romans Suta, aktrise Marija Leiko un citi. 1918.gadā ēkas nacionalizēja un ierīkoja strēlnieku lazareti, bet 20.gadsimta 20. - 30. gados šeit atradās Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu sanatorija. Pēc 2. pasaules kara šeit iekārtota tuberkulozes sanatorija, kurā ārstējušies tajā laika populāri cilvēki – dzejnieki Ojārs Vācietis un Imants Ziedonis, komponists Pēteris Plakidis u.c.  Par ārstu sanatorijā strādājis ārsts un rakstnieks Miervaldis Birze. 1990-os gados sanatoriju likvidēja un ēkas stāvēja tukšas. 2014.gadā tās iegādājās izdevniecība „Santa”. Ēkas tika atjaunotas un pārbūvētas. Kopš 2017.gada tajās atrodas hotelis „Villa Santa”.

Adrese: Cēsis, Gaujas iela 88