Dundagas vācu kapi

 

                                            (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Veidoti 19.gadsimtā ar baltegļu un lapegļu stādījumiem. Mūsdienās šie kapi nav kopti, lai gan tajos ir pat svaigi likts piemineklis. Pie dažiem pieminekļiem brikšņu un garās zāles dēļ nav iespējams pieiet. Varēju pieiet un izlasīt šādus apbedīto vārdus:

Tīdes ģimenes (Familie Tiede) kapa vieta;

Anna Doroteja Glēzere (Anna Dorothea Glaeser) 30.12.1782-29.04.1855;

Karls Glēzers (Carl Glaeser) 10.08.1806-24.08.1873;

Kārlis Johans Moltrehts (Carl Johann Moltrecht), Dundagas draudzes mācītājs, 12.05.1860-20.01.1919, noslepkavots Tukumā;

Paulīne Feila (Pauline Pfeil), dzimusi Heiking, 16.03.1861-19.07.1911.

Adrese: Talsu novads, Dundagas pagasts, Dundaga (koordinātes - 57.507619, 22.323953 )

 

Upmalas skola (Upmalas pamatskola) Rugāju pagastā

 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Paula Rudzīša foto)

1935. un 1937.gada izdevumos “Apriņķu un pagastu apraksti” skola pieminēta kā Upmalas I pakāpes pamatskola ar pārzini Emīliju Vanagu. 2002.gada grāmatā “Latvijas pagasti” teikts, ka Upmalas 4 klašu pamatskola slēgta 1970-os gados, bet darbu atsākusi 1992.gadā. Man nav zināms, kad skola atkal beigusi savu pastāvēšanu, bet 2022.gadā ēka tukša un pamesta, apkārtne nekopta. Tiem, kas vēlas kaut ko vairāk uzzināt par šo skolu, nesajauciet to ar kādu citu tāda paša nosaukuma skolu. Tādu ir daudz gan Latgalē, gan citur Latvijā.

Adrese: Balvu novads, Rugāju pagasts (koordinātes -56.946391, 27.204700 )

 

Alus darītava "Livonija" Rīgā

 

                                                       (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

Arhitekts Edmunds fon Trompovskis. Celta 1898.gadā. Atrodas Maskavas ielā 231.

1870.gadā nodibināja Jozefa Heindela alus darītavu “Livonija”. Pirmā pasaules kara gados uzņēmumu evakuēja, bet pirmās Latvijas Republikas laikā savu darbību atsāka kā Alus un iesalu rūpniecības akciju sabiedrība “Livonija”. 1945.gadā uz alus darītavas “Livonija” bāzes izveidojās alus darītava “Vārpa”, kas bija vienīgā medalus rauga ražotāja Baltijas valstīs. 1967.gadā “Vārpa” nodarbināja 149 strādniekus, kas ražoja alu, iesalu un sauso medalus raugu.

A. Caunes grāmatā “Rīgas Latgales priekšpilsēta pirms 100 gadiem” rakstīts: “Šī, no dzelteniem ķieģeļiem celtā ražošanas ēka, kuras vidusdaļa pacēlās sešu stāvu augstumā, sava apjoma un arhitektoniskās kvalitātes ziņā zīmīgi izcēlās citu tālaika fabriku vidū. Jauno ražotni apgādāja ar visjaunāko savas nozares aparatūru un mašīnām, saldēšanas un vārīšanas iekārtām. Uzbūvēja modernu pneimatisko iesalnīcu ar astoņiem cilindriem, kuros produkcijas apjoms sasniedza 225 000 pudu miežu. Rūpnīcā uzstādīja 175 zirgspēku lielu tvaika mašīnu. Tā darbināja arī vietējo elektrostaciju, kas deva gaismu visam uzņēmumam. Jaunā alus darītava ar spilgto elektrisko spuldžu gaismu valdonīgi izcēlās visā apkārtnē.”

Fabrikas teritorijā atradusies arī kafijas grauzdētava, kam ražošanas patents un tirdzniecības tiesības tika iegādātas no Katreinera iesala kafijas ražošanas uzņēmuma Minhenē. Bija ierīkotas arī elektriskās dzirnavas auzu malšanai, kas ražoja auzu pārslas Herkuless, auzu miltus un auzu putraimus bērniem.

Rīgas apgabaltiesa 2004.gadā Rīgas alus darītavu “Vārpa” pasludināja par maksātnespējīgu. 2007. gadā “Vārpas” ražotnes telpas iznomā “Alus avots”, kas reģistrējusi arī “Alus avota” filiāli “Vārpa”. “Alus avots” turpina ražot lielāko daļu “Vārpas” produkcijas, tostarp alu “Rīgas alus”, “Senču”, kā arī bezalkoholiskos dzērienus “Veselība” un “Zelteris”. 

Adrese: Rīga, Maskavas iela 231 

 

Ruskulovas vējdzirnavas

 

                                             (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

No vējdzirnavām līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas. Uz tām no muižas ved skaista lapegļu aleja. Pirms otrā pasaules kara dzirnavas piederēja J.Amantovam.

Adrese: Ludzas novads, Salnavas pagasts, Ruskulova  (koordinātes - 56.799413, 27.500775 )

 

Ruskulovas muiža (Ruskulavas muiža, Ruskuli, Ruskelhof, Ruskulau, Ruskulowo)

 

                                             (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Celta 18.gadsimtā un piederēja grāfam Tolstojam, vēlāk baronam Levenšteinam. Ap 1897.gadu tā piederēja Krievijas cara Nikolaja II mātei Romanovai. 1905. gadā muižas kungu māju nodedzināja, bet pirms Pirmā pasaules kara to atjaunoja.

Ruskulovas muižas parks ir regulāra plānojuma parks ar 18. gadsimtā stādītiem kokiem. Parkā tika iestādītas divdesmit eksotisku koku un krūmu sugas. Muižas parks aizņem 2,7 ha platību. Ozols parka centrā sasniedz gandrīz 4,2 metru apkārtmēru, bet lielākais parka lepnums ir simtgadīgu lapegļu aleja. Lapegļu aleja savieno Ruskulovas muižas parku ar vējdzirnavām. No parka uzkalniņa, kur atrodas senas vējdzirnavas, paveras lieliska ainava uz tuvāko apkārtni. Šī uzkalniņa malā atrodas zviedru kara kapi, kas atrodas valsts aizsardzībā.

Līdz Otrajam pasaules karam bijušās muižas dzirnavas piederēja J. Amantovam.

Muižas teritorijā mūsdienās (2022.gadā) atrodas vairāku saimniecības ēku drupas, kā arī vārtu stabi. 1980. gadu beigās blakus vecajām muižas saimniecības ēkām uzbūvēja trīs dzīvojamās mājas mežstrādniekiem, kas strādāja Ruskulovas mežsaimniecībā, kura šeit darbojās līdz 2000. gadam. 

Adrese: Ludzas novads, Salnavas pagasts, Ruskulova (koordinātes - 56.797348, 27.494232 ) 

 

Malnavas muiža (Małnow)

 

                                             (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                  (Muižas pils senāk)

Sākotnēji šī muiža bija Cecinas (Saļņevas muiža) pusmuiža un līdz 1724. gadam piederēja Hilzenu dzimtai. Kļūstot par Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta vecāko (stārastu), Jans Hilzens no sava tēva mantoja īpašumus, kuru kopplatība bija 163 777 ha. Hilzena meitai Jadvigai apprecoties ar grāfu Janu Šadurski, Malnava kļuva par Šadursku dzimtas īpašumu, kas dokumentos minēta 1774. gadā. Viņa saimniekošanas laikā stādīts parks 18 ha platībā. 1784. gada ģenerālmērīšanas laikā Malnava bija brāļiem Josifam un Ksaverijam Šadurskiem piederoša atsevišķa muiža. 1842. gadā Ksaverija Šadurska dēli Nikolajs un Vincents savu īpašumu sadalīja divās daļās - Malnavas un Cecinas (Saļņevas) muižās. Pēc tam, kad Nikolaja Šadurska ģimene atstāja Malnavu, muižu pārvaldīja grāfa palīgs. 1878. gadā Malnavas muižu iegādājās Juliuss fon der Ropps. 1906. gadā muižu iegādājās S. F. Ogarkovs. 1906. gada beigās Malnavā ieradās soda vienības un dragūni, sākās cilvēku medības, sišana un aresti. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma Ogarkovs Malnavas muižu pārdeva Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai Svečinai. Svečini paši nav dzīvojuši Malnavā, bet gan Pēterburgā. 1920. gadā Malnavas muiža ar 12 402 ha bija viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām Latvijas muižām. Bijušajā muižas centrā iekārtoja Latgales lauksaimniecības skolu (tagad Malnavas koledža). 1928. gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi, pielāgojot lauksaimniecības skolas vajadzībām.

Malnavas koledža ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās un profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas dibināta 1921. gada 10. oktobrī kā Latgales lauksaimniecības vidusskola. Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes: Latgales lauksaimniecības vidusskola (1921 - 1936), Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola (1936 - 1944), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944 - 1964), Malnavas sovhoztehnikums (1964 - 1990), Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990 - 1992), Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992 - 2003), Malnavas koledža kopš 2003. gada. 2018.gadā muižā un apkārtnē notiek atjaunošanas darbi.

No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gadsimta pirmajā pusē celtā klēts klasicisma stilā ar diviem 4 kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vīna darītava.

No malnavieša Viestura Šķidra atmiņam: “Austrumu frontei virzoties uz priekšu, 1941. gada 16. jūlija rītā štābā ieradās vācu tautas vadonis fīrers Ādolfs Hitlers. Minētajā rītā pa mūsu guļamistabas logu, kurš bija līdz ar zemes virsu un skatu uz skolas priekšu, ievērojām milzīgo apsardzību gar dzīvžoga un ceļa malu, kas stiepās gar skolotāja Vagulāna māju. Karavīri stāvēja ik pa 10 soļiem. Ejot brokastīs, kāds smiedamies noteica: "Būs laikam Hitlers ieradies!" Un tā arī bija! Pēc brokastīm gājām darbā. Man kopā ar vairākām meitenēm bija jākaplē skolas dārzā. Tai laikā pa gaisu slēgtā aplī nepārtraukti joņoja deviņas vācu izlūku Meseršmita lidmašīnas. Acīmredzot Hitlers bija ieradies laikā, kad ēdām brokastis. Pirms viņa prombraukšanas ap pulksten 10 no rīta no skolas puses atskanēja skaļi un ilgstoši «Heil!» saucieni. Pēc tam Ādolfs Hitlers ar putekļu mēteli mugurā un savu šoferi sešu riteņu vaļējā apvidus mašīnā aizbrauca gar skolas dārzu pa Goliševas ceļu uz lidlauku. Neievērodami mūsu izkaplētās dobes, vācu karavīri ar fotokamerām rokā skrēja no skolas puses dārzam cauri virzienā uz lidlauka pusi, lai varbūt vēlreiz redzētu jeb nofotografētu savu augstāko vadoni. To redzēdams, arī es un varbūt kādas meitenes skrējām līdzi. Diemžēl līdz lidmašīnām netikām. Jau pa gabalu varējām redzēt, ka lidmašīnu propelleri griezās un drīz pēc tam gaisā pacēlās divas Junkera lidmašīnas un aizlidoja dienvidu, respektīvi, Rēzeknes virzienā. Visi deviņi meseršmiti tās pavadīja. Vācu karavīri, jautāti par Hitlera ierašanos šeit, to noliedza, un tikai nākošajos Ziemassvētkos, kad skolā tos atzīmējām pirms došanās brīvdienās, ielūgtais vācu pārvaldes pārstāvis no Kārsavas atļāvās mums teikt, ka Malnava ir viena no vietām Latvijā, kur bijis viņu vadonis Ādolfs Hitlers.”

Adrese: Ludzas novads, Malnavas pagasts, Malnava (koordinātes -  56.776378, 27.720108 )

 

Franopoles skola (Franapoles skola)

 

                                                                (1930-to gadu foto)

                                                               (2012.gada foto)

Franopoles skola ar vienu skolotāju atradās 1 versti no muižas - Virpu un Čarpaku tuvumā. Tālākais ceļš bērniem bija jāmēro no Krīveņiem (4 verstis). Skolai bija piesaistītas 27 apdzīvotas vietas ar kopējo bērnu skaitu - 299, tai skaitā – 163 zēni un 136 meitenes.

Skola dibināta 1898. gadā Franopolē. To dibināja muižnieks K. Guļkevičs - sākumā muižas ēkās bez atlīdzības, bet 1901.gadā skolai uzdāvināja 2 desetīnas zemes, kur par Izglītības ministrijas naudu uzcelta skolas ēka , arī saimniecības ēkas: kūts, šķūnis, pagrabs un pirts, pie skolas - augļu dārzs. Agrārās reformas laikā piešķirti vēl 4 ha zemes. 1922./23. mācību gadā skola bija 4-gadīga. Bet vēlāk - 6-gadīga.
Franopoles 6-klasīgajā pamatskolā aktīvi darbojās koris ar 35 dalībniekiem (diriģents A. Gerbačevskis) un sporta pulciņš ar 47 dalībniekiem (vadītājs A. Orlovskis).

1952. gadā skola tika pārdevēta par Ezersalas skolu, un sākumā darbojās kā 7-klasīgā, tad 8-klasīgā skola.

Slēgta 1980.gadā.

Adrese: Ludzas novads, Zvirgzdenes pagasts, Franapole (koordinātes - 56.563150, 27.804570 )