(Višķu muižas pils 1927.gadā no grāmatas "Historisma pilis Latvijā")
(Fotografēts 2022.gadā, Paula Rudzīša foto)
(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Muižas
apbūve veidojusies 19. gadsimta beigās. Muižas pils bija būvēta
poļu muižnieku Molu dzimtai, tā tikusi izpostīta 1. pasaules kara
laikā. Kungu mājas fasādē bija izmantoti divi tuvu
novietoti simetriski renesanses garā stilizēti torņi. Tādu
izskatu pils ieguva 1878.gadā, atjaunojot celtni pēc ugunsgrēka,
kas izcēlās poļu sacelšanās laikā 1863.gadā. Līdz mūsdienām
saglabājušās atsevišķas saimniecības ēkas un daļēji regulāra
un brīva plānojuma parks, kurā ir ap 75 koku un krūmu sugas.
Autors
Dainis
Bruģis
grāmatā “Historisma pilis Latvijā” raksta: “Latvijas
muižās
atrodam arī piemēru, kur kungu mājas fasādē izmantoti divi tuvu
novietoti simetriski torņi, Tā tas darīts, piemēram, Višķu pilī
Latgalē,
kur ēkas šaurāko fasādi rotāja divi augsti, renesanses garā
stilizēti torņi. Šāda
fasādes kompozīcija attāli asociējas ar 1538. gada celto Villa
Trissino Krikoli,
taču iespējams, ka šajā
gadījumā
vairāk kā konkrētais Itālijas prototips celtni varēja ietekmēt
Latgalē
populārās
divtorņu
katoļu baznīcas. Pēc Pieminekļu valdes darbinieku savāktajam
ziņām, šādu izskatu Višķu pils ieguvusi 1878. gadā, atjaunojot
celtni pēc nodedzināšanas 1863. gadā
poļu sacelšanās
laikā.
Jaunuzceltā
pils savukārt tika izpostīta pirmā pasaules kara laikā
un līdz mūsu
dienām nav saglabājusies.”
Molu
dzimtas
mauzolejs
atrodas Višķu ciematā pussalā pie Dotkas ezera vecās koka
baznīcas (1715) vietā. Tam
līdzās ir baznīcas kapi. Molu (von der Mohl) dzimtas saknes
rodamas Prūsijā 15.gadsimtā.
Latvijā dzimtas pēcteči parādījās 17.gadsimtā.
Par Andreja un Elizabetes Molu līdzekļiem 1621.gadā Višķos tika
uzbūvēta pirmā katoļu baznīca, nākamā baznīca – 1715.gadā,
bet 1908.-1925.g. – tapa jauns dievnams. Molu dzimta pazīstama ne
tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Polijā, Krievijā, Anglijā un
Argentīnā.
1921.gadā
pēc muižu
zemju
un nekustāmā īpašuma atsavināšanas neatkarīgās Latvijas
Republikas valdība ierīkoja kungu
dzīvojamā ēkā lauksaimniecības un pienotavas vadītāju kursus.
1926.gadā nodibināja mājturības skolu. 1920-to
gadu otrajā pusē sākās mācību korpusa celtniecība, kuru
pabeidza 1931.gadā. Šajā pašā gadā mājturības skolu
pārveidoja par divgadīgo “Valsts Višķu dārzkopības un
mājturības skolu”. Tās direktors bija E.Saliņš. 1940.gadā
nodibināja dārzkopības vidusskolu. 1942.gadā vācieši mācību
korpusā ierīkoja hospitāli, bet pirtī, kas uzcelta 1937.gadā
blakus Mola
klētij – morgu. Pēckara gados dārzkopības vidusskolu pārdēvēja
par dārzkopības tehnikumu. 1953.gadā mācību iestādi pārdēvēja
par lauksaimniecības tehnikumu un uzsāka agronomu – laukkopju
sagatavošanu. Pēc direktora A.Kosjaka iniciatīvas 1962.gadā tika
izveidots republikā pirmais sovhoztehnikums. Tehnikuma saimniecībai
pievienoja O.Oškalna kolhozu. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes
kopplatība bija
4499 hektāri. 2002.gadā tehnikums ieguva jaunu nosaukumu – Višķu
profesionālā
vidusskola.
2022.gadā
redzamas tukšas ēkas, pie skolas ēkas izlikts plakāts, ka tai
meklē īpašnieku. Dažu neapdzīvoto
muižas namu logus no izdemolēšanas un nokrišņu ietekmes pasargā
un arī iedzīvina neparasti un apgleznoti logu aizslietņi, kuru
idejas autori ir mūzikas
un mākslas skolas pedagogi un Višķu pagasta pārvaldnieks.
Adrese: Augšdaugavas novads, Višķu pagasts, Višķi (koordinātes - 56.064708, 26.765375 )