02.10.22

Koroļevščinas vecticībnieku lūgšanu nams (Koroļevščinas baznīca)

 

                                                                (Senās baznīcas foto)
                                                (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Sākotnēji lūgšanu nams izskatījās savādāk – neapmesta guļbūve ar četriem logiem gareniskajās fasādēs, šindeļu jumts, konsoles veida koka nojume, neliels zvanu tornis ar atvērtām zvana atverēm, koka krusti virs ēkas austrumu daļas un zvanu torņa – kopumā tradicionāls koka lūgšanu nama tēls.
Vēlāk baznīca tika apšūta ar dēļiem, atstājot fasādēs pa diviem logiem, tika pārveidots arī jumts un uzlabots tā segums. Zvanu tornis tika pakļauts vislielākajai pārbūvei. Jaunās formas atgādina protestantu dievnamu motīvus, kas, iespējams, tika noskatīti no Latgales apkārtējās kultūrvides un norāda uz abu kultūru savstarpējās ietekmes procesu.

Daugavpils laikraksts “Avangards” 1990.gadā raksta: “Naktī uz 12. oktobri Višķu pagasta Koroļevščinas
sādžā no lūgšanu nama izzaga piecus krustus un septiņas svētbildes, iepriekš uzlaužot ieejas durvis.”

Adrese: Augšdaugavas novads, Višķu pagasts, Koroļevščina  (koordinātes - 56.018108, 26.790730 )

 

Višķu pamatskola

 

                                                                    (1937.gada foto)


                                                             (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Laikraksts “Rīts” 1937.gada 31.janvārī raksta: “Višķu pagasts, kas ar nepilniem 11.000 iedzīvotājiem ir lielākais Daugavpils apriņķī, vakar atzīmēja divkāršu darba sasniegumu - iesvētot jauncelto 6 kl. pamatskolu un pārbūvēto pagasta namu. Skolas jaunbūve izmaksājusi ap 45.000 ls, bet pagasta nama pārbūve ap 15.500 ls, no kuras summas divas trešdaļas ir paša pagasta līdzekļi, bet viena trešdaļa aizņēmums. Bez tam būves darbos ar 4.765 darba dienām piedalījušies pagasta iedzīvotāji. Nokalpoto darba dienu vērtība ir ap 14.000 ls. Višķu pagasta svinībās ieradās izglītības ministra biedrs J. Čamanis, Zemgales divīzijas komandieris ģen. Dūze, pašvaldību departamenta vicedirektors Caucis, vidusskolu direktors Kūlis, lauku nodaļas vadītājs Ziemanis un Daugavpils apriņķa vadošie darbinieki. Vicedirektors Caucis nodeva Višķu pašvaldībai un jaunajai skolai iekšlietu ministrijas dāvātās gleznas.”

Skola celta pēc inženiera Mākuļa projekta laika posmā no 1931. līdz 1937.gadam. Šķiet, ka skola slēgta 1999.gadā un 2022. gadā tā stāv pamesta un ieaugusi nezālēs. 

Adrese: Augšdaugavas novads, Višķu pagasts, Višķi, Krāslavas iela 28 (koordinātes - 56.051119, 26.784189 ) 


 

01.10.22

Višķu muiža (Mola muiža, Wyszki, Wyschi)

 

                                  (Višķu muižas pils 1927.gadā no grāmatas "Historisma pilis Latvijā")
                                                           (Fotografēts 2022.gadā, Paula Rudzīša foto)
















                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muižas apbūve veidojusies 19. gadsimta beigās. Muižas pils bija būvēta poļu muižnieku Molu dzimtai, tā tikusi izpostīta 1. pasaules kara laikā.  Kungu mājas fasādē bija izmantoti divi tuvu novietoti simetriski renesanses garā stilizēti torņi. Tādu izskatu pils ieguva 1878.gadā, atjaunojot celtni pēc ugunsgrēka, kas izcēlās poļu sacelšanās laikā 1863.gadā. Līdz mūsdienām saglabājušās atsevišķas saimniecības ēkas un daļēji regulāra un brīva plānojuma parks, kurā ir ap 75 koku un krūmu sugas.

Autors Dainis Bruģis grāmatā “Historisma pilis Latvijā” raksta: “Latvijas muižās atrodam arī piemēru, kur kungu mājas fasādē izmantoti divi tuvu novietoti simetriski torņi, Tā tas darīts, piemēram, Višķu pilī Latgalē, kur ēkas šaurāko fasādi rotāja divi augsti, renesanses garā stilizēti torņi. Šāda fasādes kompozīcija attāli asociējas ar 1538. gada celto Villa Trissino Krikoli, taču iespējams, ka šajā gadījumā vairāk kā konkrētais Itālijas prototips celtni varēja ietekmēt Latgalē populārās divtorņu katoļu baznīcas. Pēc Pieminekļu valdes darbinieku savāktajam ziņām, šādu izskatu Višķu pils ieguvusi 1878. gadā, atjaunojot celtni pēc nodedzināšanas 1863. gadā poļu sacelšanās laikā. Jaunuzceltā pils savukārt tika izpostīta pirmā pasaules kara laikā un līdz mūsu dienām nav saglabājusies.”

Molu dzimtas mauzolejs atrodas Višķu ciematā pussalā pie Dotkas ezera vecās koka baznīcas (1715) vietā. Tam līdzās ir baznīcas kapi. Molu (von der Mohl) dzimtas saknes rodamas Prūsijā 15.gadsimtā. Latvijā dzimtas pēcteči parādījās 17.gadsimtā. Par Andreja un Elizabetes Molu līdzekļiem 1621.gadā Višķos tika uzbūvēta pirmā katoļu baznīca, nākamā baznīca – 1715.gadā, bet 1908.-1925.g. – tapa jauns dievnams. Molu dzimta pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Polijā, Krievijā, Anglijā un Argentīnā.

1921.gadā pēc muižu zemju un nekustāmā īpašuma atsavināšanas neatkarīgās Latvijas Republikas valdība ierīkoja kungu dzīvojamā ēkā lauksaimniecības un pienotavas vadītāju kursus. 1926.gadā nodibināja mājturības skolu. 1920-to gadu otrajā pusē sākās mācību korpusa celtniecība, kuru pabeidza 1931.gadā. Šajā pašā gadā mājturības skolu pārveidoja par divgadīgo “Valsts Višķu dārzkopības un mājturības skolu”. Tās direktors bija E.Saliņš. 1940.gadā nodibināja dārzkopības vidusskolu. 1942.gadā vācieši mācību korpusā ierīkoja hospitāli, bet pirtī, kas uzcelta 1937.gadā blakus Mola klētij – morgu. Pēckara gados dārzkopības vidusskolu pārdēvēja par dārzkopības tehnikumu. 1953.gadā mācību iestādi pārdēvēja par lauksaimniecības tehnikumu un uzsāka agronomu – laukkopju sagatavošanu. Pēc direktora A.Kosjaka iniciatīvas 1962.gadā tika izveidots republikā pirmais sovhoztehnikums. Tehnikuma saimniecībai pievienoja O.Oškalna kolhozu. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatība bija 4499 hektāri. 2002.gadā tehnikums ieguva jaunu nosaukumu – Višķu profesionālā vidusskola.

2022.gadā redzamas tukšas ēkas, pie skolas ēkas izlikts plakāts, ka tai meklē īpašnieku. Dažu neapdzīvoto muižas namu logus no izdemolēšanas un nokrišņu ietekmes pasargā un arī iedzīvina neparasti un apgleznoti logu aizslietņi, kuru idejas autori ir mūzikas un mākslas skolas pedagogi un Višķu pagasta pārvaldnieks.

Adrese: Augšdaugavas novads, Višķu pagasts, Višķi (koordinātes - 56.064708, 26.765375 )

 

30.09.22

Jezufinovas muiža (Jezupinavas muiža, Ārdavas muiža, Jusefinowo)

 

                                                         (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)


 






                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                    (1936.gada foto)
 

Celta 1860. gadā un līdz 1922. gadam piederēja muižnieku Molu dzimtai. 1922. gadā muižas kungu mājā ierīkoja skolu, kura darbojās līdz 2002. gadam.
2019.gadā muiža tiek pārdota par 70 tūkstošiem eiro.

No muižas apbūves saglabājies arī stallis un dažas citas ēkas.

Adrese: Preiļu novads, Pelēču pagasts, Ārdava (koordinātes - 56.140477, 26.829118 )


 

Lietuva - Žeimju muiža (Žeimių dvaras)

 




                                                       (Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)

Muiža ir vēlā klasicisma arhitektūras piemineklis, kas atrodas Žeimju pilsētā, Jonavas novadā. 18. gadsimtā tika iestādīts parks, kurā ir ap 20 augu veidi un liepu aleja. Kompleksā ir arī muižas klēts, ledus pagrabs, stallis u.c. 1387. gadā muiža piederēja Skirgailiem. Vēlāk īpašums pārgāja Zavisu ģimenei. 17. gadsimtā par īpašniekiem kļuva Medekši. 1676.-1690.gados D. Medekša uzcēla muižas centrālo pili. 1780. gadā īpašums pārgāja Kosakovskiem. 1890. gadā pilī tika veikts remonts. 1940. gadā īpašumu nacionalizē. Pēc Otrā pasaules kara šeit iekārtoja dzīvokļus un bibliotēku. No 1959. līdz 1965.gadam muižā darbojās lauksaimniecības tehnikums, vēlāk tika ierīkota studentu kopmītne. Mūsdienās īpašums ir privatizēts. Muiža tiek atjaunota par privātajiem, kā arī par valsts līdzekļiem (ar ES un citu projektu palīdzību). Muižā un tās apkārtnē notiek izglītojoši un kultūras pasākumi.

Adrese: Draugystės gatvė 28, Žeimiai, Žeimių sen., Jonavos raj. sav., Lietuva (koordinātes - 55.183062, 24.230486 )

 

Lietuva - Šlapaberžu muiža (Šlapaberžės dvaras)

 


                                                      (Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)

Šlapaberžu muiža aizņem 6,78 ha lielu platību. Saglabājušās šādas muižas ēkas: pils, pagrabs, dzirnavas, kapliča, parks ar skaistu liepu aleju. Pils ir pamesta.

19. gadsimta sākumā muiža piederēja Gintautiem-Dziaveltovskiem. 1863.gada sadursmēs tika nopostīta ēkas dienvidu daļa. Vēlāk muiža piederēja Mikolam Kvintam (1886 - 1931). 1933.gadā muižu iegādājās lietuviešu būvinženieris Pranas Morkūnas, viens no dzelzbetona konstrukciju projektēšanas un būvniecības pionieriem Lietuvā. 1940. gadā viņš atteicās no šī nekustamā īpašuma, neiebilstot padomju varas iestādēm. Pēckara gados pilī darbojās profesionāli-tehniskā mehanizācijas skola, vēlāk tika ierīkoti dzīvokļi.

Adrese: Stoties gatvė 1A, Šlapaberžė, Dotnuvos sen., Kėdainių raj. sav., Lietuva (koordinātes - 55.420878, 23.924005 )

28.09.22

Lietuva - Bistrampoles muiža (Bistrampolio dvaras)

 

                                                        (Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)

Muiža pastāv kopš 15. gadsimta. No 17.gadsimta līdz 1940. gadam piederējusi Bistramu dzimtai. Bistramu dzimtas aizsācējs ir Jonas Kazimieras Bistrams - karaļa Vladislava IV galminieks. Viņa dēls Jons Ēvalds 1695.gadā mantojis Barklainiai muižu. 18. gadsimts otrajā pusē muižas nosaukums ir Bistrampole. 1850. gadā uzceltā pils ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pirmajā stāvā bija viesu istabas un liela zāle ēkas labajā pusē. Otrais stāvs bija paredzēts reprezentācijai. Tajā ir lielāki un mazāki saloni, ēdamzāle, kabinets, bibliotēka. Saimnieki bija ap 2000 grāmatu, bagātīgs dzimtas arhīvs un mākslas darbu kolekcija. Līdz mūsdienām saglabājušās vēl 10 citas muižas ansambļa ēkas, no kurām vecākās datētas ar 1820. gadu. Par Eiropas fonda līdzekļiem pārbūvētais Bistrampoles muižas ansamblis un parks aicina doties pastaigā pa 19.gadsimtā veidotu parku ar dīķiem un tiltiem, apskatīt zirgu un dambriežu ganības. Muižas viesnīca piedāvā naktsmītnes, ēdināšanu, skaistumkopšanas, konferenču un citus pakalpojumus. 

Adrese: Bistrampolio g. 1, Kučių k., LT-38240 Panevėžio r., Kučių k. 38240, Lietuva (koordinātes - 55.596890, 24.356431 )