Māteru skola (Māteru pamatskola)

 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Ugāles pagasta Māteru pamatskola darbojas tikai nedaudz gadu. Telpas tai bija stipri neparocīgas, neērtas, pārāk mazas. Tādēļ arī radās gaišā doma celt jaunu, vairāk piemērotu skolas namu. Pagastam bija viena daļa naudas, kas bija radusies no budžeta atlikumiem, vienu daļu varēja sabiedrība sastrādāt, varēja arī cerēt uz valdības palīdzību. Ķērās tādēļ pie darba. Būvprojektu sastādīja Ventspils apriņķa būvinspektors inženieris J. Lukins. Tas apstiprināts 1930. g. pavasarī. Pēc šī projekta būvei vajadzēja izmaksāt Ls 58.223.17. Pamatakmens šai celtnei tika likts 1933. g. 12. jūnijā, un drīz pēc tam uzsāka arī būvdarbus. Izsolē šie darbi bija izdoti būvuzņēmējam J.Mitenbergam. Līdz pagājušā gada rudenim viņš veica to, ko bija apņēmies - uzcēla skolas nama stāvu un uzlika jumtu. Ēkas iekšējās izbūves darbus uzņēmās būvuzņēmējs F. Kronbergs, kas pie šiem darbiem ķērās š. g. pavasarī un strādāja tik sekmīgi, ka jaunceltni š. g. 14. oktobrī varēja jau iesvētīt. Skolas nama būve izmaksājusi skaidrā naudā Ls 24.046.97. Šīs summas segšanai saņemts no valdības aizdevums Ls 10.000. un pabalsts Ls 2.400. Apmēram tikpat daudz ir sedzis pagasts no saviem līdzekļiem. Ēkas celšanā piedalījušies Ugāles lauksaimnieki ar 1273 strādnieku un 1936 zirgu dienām, vērtībā Ls 9627. Jaunais skolas nams izmaksā Ls 33.673,97.
Uz jaunā skolas nama iesvētīšanu bija ieradušies bez apkārtējās sabiedrības arī viesi no tālākiem apvidiem, arī tauskolu vicedirektors J. Pumpītis, tautskolu inspektors J. Ansabergs, apriņķa priekšnieks D. Šmitmanis, apriņķa vecākais J. Dzenis. Pie uzceltajiem goda vārtiem viesus apsveica pagasta padomes priekšsēdētājs A. Kajaks un uzaicināja iet telpās, kuras šim gadījumam par godu bija glīti dekorētas, pušķotas rudens puķēm un sārtām lapām. Audzēkņu koris skolotāja J. Ķirsteina vadībā nodziedāja Līcītes «Skolai". Garīgo aktu vadīja mācītāja amata kandidāts A. Oliņš no Rīgas. Laicīgajā aktā runāja tautskolu vicedirektors J. Pumpītis. Apriņķa vecākais J. Dzenis paziņoja, ka piešķir no viņa rīcībā esošām summām Ls 200. šīs skolas mācības līdzekļu iegādāšanai. Pēc tam viesi tika lūgti pie mielasta.
Skolas nams ir divstāvu ēka, kleķu cementa būve, ar telpām 4 klasēm, virtuvei, skolēnu ēdam- un guļamistabām, dzīvokļiem skolas pārzinei un skolotājam. Ja būs vajadzība, iespējams divus dzīvokļus izbūvēt arī jumta stāvā. (Izglītības ministrijas mēnešraksts, 1934)

Adrese: Ventspils novads, Ugāles pagasts, Māteri (koordinātes - 57.240629, 21.949471 )

 

Modes muiža (Mohden)

 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Šī vieta minēta rakstos jau 1253.gadā. Te bijusi agro viduslaiku apmetne. Puses muižas pusmuiža. Pirms Pirmā pasaules kara muižas staļmesitars bija Jānis Oļukalns.

Adrese: Ventspils novads, Ugāles pagasts, Modes (koordinātes - 57.269949, 21.964794 )

 

Ugāles baronu kapi un Ugāles pilskalns

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                             (2023.gada foto)
 

Ugāle ir Bēru dzimtas īpašums no 1579. gada. Baronu jeb kungu kapi ierīkoti 1851. gadā bijušajā pilskalnā, jo pāragri mirušajai baronesei Matildei Konstancei Leontīnei (1831 - 1851) tā bijusi iemīļota pastaigu vieta. Blakus sievai guldīts barons Dītrihs Johans fon Bērs (1827 - 1886). Pēc Matildes nāves barons Dītrihs Johans fon Bērs precējies vēl divas reizes. Trešajā laulībā ar grāfieni Vangenu - Lambsdorfu baronu ģimenē dzimuši trīs dēli: Johans, Nikolass un Georgs Johans. Vidējais dēls Nikolass fon Bērs (1883 - 1911) miris no duelī gūta ievainojuma un apglabāts Ugāles baronu kapos. Duelis noticis kādā Beļģijas kūrortā starp diviem sāncenšiem skaistas meitenes dēļ.

Uz kapiem ved daļēji labiekārtota taka ar soliņiem tās malā, pirms kapiem bijis akmens arkas tiltiņš. Saglabājušies arī vārtu stabi. Ceļš uz kapiem vedis pa egļu aleju, kas likvidēta 2.pasaules kara laikā. Kapi vairākkārt tikuši izlaupīti. Paši kapi mūsdienās pilnīgi nekopti, lai gan uz kapakmeņiem ir plastmasas glāzītes. Kāds laikam bija atnesis kādu ziedu un trauciņi palikuši.

Uz kapakmeņiem izlasāmie vārdi:

Diedrich von Behr (02.03.1827 – 13.07.1886)

Mathilde von Behr, geb. Von Grote (00.11.1831 – 00.07.1851)

Nicolas von Behr (04.08.1883 – 31.05.1911)

Teika stāsta, ka vietā, kur kapu nomalē atrodas uzkalniņš, senāk bijis caurums. Tajā iemesta zoss vēlāk atrasta Puzes ezerā. Savukārt, kad barons licis rakt kapu savai sievai Matildei, no kapvietas izlēcis buks un piekodinājis, lai nevienam par redzēto nestāstot.

Adrese: Ventspils novads, Ugāles pagasts (koordinātes +/- 57.281311, 22.037121 )

 

Ugāles Kalnu skola (Ugāles Kalna skola)

 

                                                                 (Fotografēts 2021.gadā)

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Skola celta 1830.-1840.gados, 1876. gadā izbūvēts otrais stāvs. Par Ugāles Kalna skolu pārdēvēta 1939.gadā. Pirms tam tā bijusi Ugāles 6-klasīgā pamatskola.

1939.gada „Brīvā zeme” raksta: „Ventspils apriņķa skolu valde pieņēmusi Ugāles Kalna skolas pārbūves projektu. Pie līdzšinēiās skolas ēkas paredzēts celt jaunu namu skolotāij dzīvokļiem un skolēnu nakts mitekli. Jaunās ēkas izmaksa aprēķināta 128.000 ls un to sāks celt tuvākā laikā.”

1945./46. mācību gadā Kalna skolā mācījusies rakstniece Vizma Belševica.

Adrese: Ventspils novads, Ugāles pagasts, Ugāle (koordinātes -  57.252545, 22.043848 )

 

Ugāles mācītājmuiža

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Ugāles mācītājmuižas vecajā stallī kopš 1992.gada ir ierīkota ērģeļbūves darbnīca, kur iespēja apskatīt, kā top ērgeles. Pārsvarā tās tiek būvētas baroka stilā un paredzētas dažādām Eiropas baznīcām, bet lielākā daļa ceļo uz Zviedriju.

Mācītājmuižā un darbnīcā saimnieko bijušais mācītājs Jānis Kalniņš ar sievu Silviju un septiņiem bērniem un audžudēlu. Kad ēkas nekoptas un neremontētas gājušas uz galu, te iemitināti parādnieki un dzērāji. Jauniem laikiem sākoties, Ugāles draudze atguvusi muižu savā īpašumā un pārdevusi mācītājam. 

Adrese: Ventspils novads, Ugāles pagasts, Ugāle (koordinātes - 57.252995, 22.051708 )

 

Ugāles krogs (Ugāles tautas nams)

 

                                                  (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

                                                 (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Tautas namam "Gaisma" ir sena vēsture. Tas izbūvēts bijušajā krogā un atvērts 1930. gada 26. janvārī. Par ēkas celtniecību gādāja pagasta pašvaldība, darbi izmaksāja 11 540 latu, savukārt inventārs - 1000 latu. Stadulu izbūvēja par zāli, kurā iekārtoja ērtu skatuvi un aktieru telpas, balkons bija paredzēts 80 personām. Zālē bija 400 sēdvietu, bet kopā ar stāvvietām telpā varēja pulcēties 700 apmeklētāju.

2022.gadā ap ēku notiek remontdarbi.

Adrese: Ventspils novads, Ugāles pagasts, Ugāle (koordinātes - 57.269890, 22.046343 )

 

Puzes muiža (Pussen)

 

                                                 (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                            (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Puzes pils - ap 1770. gadu celta vienstāva koka dzīvojamā ēka ar 2 šķērskorpusiem abos galos, mezonīnu un mansarda jumtu. Ēkā bijusi Zaļā zāle, ko rotājuši zaļi krāsoti koka paneļi.
Kolhoza laikā ēka pakāpeniski pārvērsta par noliktavu, līdz tā tika nojaukta 1978. gadā. Zaļās zāles paneļi, parkets un griestu veidojumi pārvesti uz Rundāles pils muzeju 1964. gadā.

Līdz mūsdienām saglabājušies staļļi un citas saimniecības ēkas, kas tagad ir privātīpašums.

1991.gada laikraksts “Laiks” raksta: “Taisnību sakot... visus šos gadus Puzē vecās ēkas laistas galīgā postā un zudībā. Puzes muižas lielā ēka ar parketa grīdām, daudzām lielām istabām un kāpnēm kalpoja tik ilgi, kamēr jumts turējās. Tagad lepnā celtne ar buldozera piepalīdzību pārvērsta par kārtīgi sastumtu gruvešu grēdu. … Vēl pērn atbrauca muižas īpašnieka mazdēls no Vāczemes, Fon Grothusa kungs. Satraukums par šo vizīti un visdažādākie nostāsti vēl joprojām nav pužiņos rimušies. Kā nu ne — tavu blamieri, ciemiņš uzkrīt kā sniegs uz galvas, bet muiža... ak, labāk nerunāsim! Kā mēs varējām zināt, ka kāds vēl to sasodīto muižu gribēs redzēt! Nu labi, ka Grothusa kungam pēckara krievu lēģeru rūdījums — piecus gadus sabijis gūstā, citādi, kas zin, ciemiņu vēl nopļautu infarkts, insults vai vēl kāda cita smaga indeve... Pirmais, par ko viņš esot brīnījies — kur tad palikuši skaistie muižas dīķi? Ak tu velns, kad kompartija lika meliorēt, nomeliorējām. Tiesa, apsēt aizmirsām, nu nezāles aug griezdamās. Sakām ciemiņam: ūdens vairs neturējās dīķos, un viss. Šis gan brīnās — kā ūdens varot neturēties, ja vectēva laikā vienmēr turējies? Nu, kad viņš redzēja sagruvušās klētis, saimniecības ēkas, kolhoza būvbrigādes saķēzīto muižas ēku, saka, ka ciemiņš ilgi taustījis pakrūti un tikai, radīdams uz kādreiz skaistajā muižas dārzā iepretim balkonam un parādes kāpnēm iebūvētajām būdelēm un kūtenēm, ļoti pieklājīgi jautājis: kāds arhitekts, sakiet, projektējis šīs celtnes? Bet, lai nosauktu šīs butkas par celtnēm, jābūt ļoti rimtam un izmeklēti pieklājīgam cilvēkam... Vēl stāsta, ka ciemiņš ar baltu rožu klēpi devies uz dzimtas kapiem muižas parkā. Bet tur, atvainojiet, vienugad krievu ģeologi neslēpdamies meklējuši zeltu. Un mūsu pašu pužiņu puikas arī, jo skolā māca, ka kopjami vienīgi krievu zaldātu kapi. Katrugad tur kuplo nātres un ciemiņam skaistais rožu klēpis izšļucis no rokām un iekritis nezālēs.”

Adrese:  Ventspils novads, Puzes pagasts, Puzes muiža (koordinātes - 57.327469, 22.014498 )