01.03.22

Fridrihshofa (Fridriha muiža, Friedrichshof) Rendas pagastā

 


                                           (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Atrodama tikai kartēs, kuras vecākas par 1920.gadu. Pieņemu, ka tā bijusi kāda no Lielrendas muižas pusmuižām.

Adrese: Kuldīgas novads, Rendas pagasts (koordinātes - 57.091000, 22.309426 )


Grebnera parks un fabrika (Grēbnera parks) Jelgavā

 


                                                            (Parks un fabrika senāk)













                                                     (Parka atliekas 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)


                                             (Aizbūvētās parka daļas 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Saksijas pilsonis Maksis Grebners bija saņēmis patentu ražot vaskadrānu un 1881.gadā Jelgavā Grebnera vaskadrānu fabrikā tika uzsākta vaskadrānu ražošana. Fabrika atradās pilsētas nomalē starp Žagares ceļu un Kalves šoseju (Tērvetes un Lietuvas šoseja).  Tolaik tā bija vienīgā tāda fabrika visā Baltijā. Pēc gadiem ražošana tika paplašināta un bez vaskadrānām te ražoja arī cepures, eļļu un līmi.

Blakus uzņēmumam Grebners uzbūvēja dzīvojamo māju, zirgu staļļus, plašu dārzu un siltumnīcas. Teritorija sniedzās līdz pat dzelzceļam. Pāri ielai tika ierīkots arī plašs parks strādnieku atpūtai. Tam apkārt bija augsts dēļu žogs, jo parks bija slēgts pārējai pilsētas sabiedrībai. Parks bija 18 ha liels, tajā bija dažādi košumaugi, izveidoti ezeriņi, tenisa laukums un tas nosaukts īpašnieka Grebnera vārdā.

Pirmā pasaules kara laikā uzņēmums daudz cieta un pēc kara tas vairs nespēja atjaunoties iepriekšējā līmenī. Tam traucēja arī pasaules ekonomiskā krīze. 1931.gadā uzņēmums bankrotēja. Grebneram kā Vācijas pilsonim uzturēšanās atļauju nepagarināja, bet dzīvojamo māju un fabriku pārņēma Latvija hipotēku banka. Īpašums bija dārgs, tāpēc to sadalīja atsevišķās daļās un mēģināja izpārdot pa daļām, bet ar pārdošanu neveicās. Tikai 1936.gadā a/s “Latvijas sēklu eksports” nopirka fabrikas korpusus, pārbūvēja vecās ēkas, uzbūvēja jaunas un 2.decembrī tika atklāta a/s “Latvijas centrālais sēklu eksports” Jelgavas nodaļa.

Kamēr nebija skaidrības par Grebnera īpašumu likteni, Grebnera parks kļuva pieejams sabiedrībai.  Tajā rīkoja dažādus pasākumus, teātra izrādes, dziesmu svēkus. Otrā pasaules karā šeit notika smagas cīņas un pēc kara skaistais parks bija izrakņāts, cietuši koki un košumaugi, malu malās mētājās atlūzas, sašauti tanki utt. Pēc kara lielāka vērība tika veltīta pilsētas centra parku atjaunošanai, bet nomales parku savešana kārtībā tika atlikta. Tā arī parks palika neatjaunots, apkārt sāka būvēt privātmājas un parka teritorijā ganīja lopus. Par parka atjaunošanu tika spriest gan 1950-os, gan 1960-os gados, bet nekas netika realizēts. Tikmēr Grebnera fabrikas teritorija tika uzbūvēta Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca “Seļmaš”.  1974.gadā rīkotajā reidā pa Jelgavas parkiem konstatēja, ka parks ir nolaists un to par parku grūti nosaukt – lielā mitruma dēļ koki iet bojā, dīķīši aizauguši vai piedrazoti. Arī skaistā Grebenra dzīvojamā māja pazudusi no zemes virsas. 1990-os gados parka teritorija daļēji aizbūvēta, uzceļot skolu, bērnudārzu, degvielas uzpildes staciju un tirdzniecības namu “Kurši”. Vēl atlikušajā zaļajā zonā nav neviena celiņa, tikai dažas cilvēku iemītas takas.

Adrese: Jelgava, Rūpniecības iela 18a, 20b, 20c (koordinātes - 56.637840, 23.714676 )

 

 

 




Langervaldes parks (Langervaldes mežs) Jelgavā

 

                                                                  (Sens zīmējums)

                                                                                 (Ieeja parkā)
 


 




                                             (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Langervaldes parks 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bija jelgavnieku iecienīta atpūtas vieta. Turp varēja nokļūt ar tvaikoni «Huelva». Kuģa piestātne atradās apmēram četrus kilometrus augšpus pilsētas centra pie Langervaldes muižas spirta brūža – kilometra attālumā no parka.  Parkā darbojās bufete, bija šūpoles, karuselis, dziedāja kori, zaļumballēs spēlēja orķestri.  Parku apjoza dēļu žogs, bet ieejai bija plati un augsti vārti Pa labi no vārtiem atradās restorācija jeb restorāns,  bet pa kreisi – soli, galdi, lapenes.  Parks bija slavens ar savām ļoti garšīgajām krējuma kūkām un labo pienu, kurš pat spaiņiem iegādāts līdzņemšanai. 1905.–1907. gada revolūcijas laikā Langervalde bija mītiņu un sapulču vieta. Ir ziņas, ka 1920. gadā tur, atgriezies no trimdas, uzstājās arī dzejnieks un politiķis Rainis. 

Langervaldes meža parkā rīkoti arī dažādi sporta pasākumi. Piemēram, 1911.gadā Mītavas Palīdzības biedrība tur sarīkoja pirmos bērnu sporta svētkus ar sacensībām skriešanā un lēkšanā.

20. gados Latvijas valsts laikā Langervaldes parks tika paplašināts. 1928. gada jūlijā laikrakstā «Latvijas Kareivis» publicēta ziņa par lentes griešanu Jaunā Langervaldes parka oficiālajā atklāšanā. Laikraksts «Zemgales Balss» 1936. gada jūnijā raksta par diviem tūkstošiem līgotāju, kas straumēm plūda uz svētku vietu Jaunajā Langervaldes parkā, lai «Jāņu naktī justos līksmi un atpūstos pēc ikdienas darba». 

“Iekšlietu ministrijas vēstnesis” 1930.gadā raksta: “Jelgavā, pag. Svētdien,  metālrūpniecības strādnieku arodbiedrības Jelgavas nodaļa sarīkoja Vecā Langervaldes parka svētkus ar Jāņa Eglīša referātu, komunistiskā garā savārstītu izrādi «Politiskā Jāņu muca» un kora dziesmām. Tā kā izrādes skatos nepārprotami tika nonievāta pastāvošā valsta iekārta un Saeima, un izrādes laukumā bij uzlikti soli ar piedauzīgiem uzrakstiem, izrīkojumu policija  slēdza un sanākušos komunistu draugus izklīdināja.”

Padomju okupācijas laikā parks netika kopts, tas aizauga, pārvēršoties par necaurejamu mežu.  Mūsdienās  (ap 2017., 2018.gadu) mežs attīrīts, izveidoti celiņi, bet pēc paveiktajiem darbiem tā īsti tos atkal neviens nepieskata un celiņi sāk ieaugt. 

Adrese:  Jelgava, Rubeņu ceļa un Loka maģistrāles ielokā  (koordinātes - 56.654194, 23.776392 )