1930-os gados šīs un Janūžu ūdensdzirnavas piederēja M. Magaziņam.
1925.gada izdevums “Ugunsdzēsējs” raksta: “Lejasciemā 24.decembrī 1924. gadā pl. 2 izcēlās ugunsgrēks Lejas pag. Lejas dzirnavās, kuru nodzēsa Lejasciema ugunsdzēsēju b-bas komanda. Ēkas un materiāli apdrošināti par 800.000 r. Zaudējumi lieli.”
2001.gadā reģistrēts kā “Lejas dzirnavu HES”.
Adrese: Gulbenes novads, Lejasciema pagasts (koordinātes - 57.286790, 26.620030 )
1930-os gados īpašnieks M. Magaziņš.
Adrese: Gulbenes novads, Lejasciema pagasts (koordinātes - 57.285850, 26.643366 )
Jāņparka stacijas ēka ir viens no objektiem, kas pilsētā atgādina par kādreizējo šaursliežu dzelzceļa līniju “Smiltene – Valmiera – Ainaži”. Sarkanā ķieģeļu būve uzcelta pirms 105 gadiem – 1911.gada septembrī.
Ēka celta līdz ar pašu dzelzceļa līniju, tā bija tipveida projekta ēka, kāda redzama arī Ainažu stacijā. Nams kopā ar līniju piederējis Valmieras šaursliežu pievedceļa akciju sabiedrībai. Jāņparka stacijas ēkā dzīvojis stacijas priekšnieks ar savu sievu, abi nu jau viņsaulē. Zināms, ka viņu meita Vera Ozera savulaik bijusi pirmā sieviete-lidskolniece Valmieras aeroklubā.
Ēkai garām nav gājusi arī kino industrija. Kā 1962.gada tūrisma ceļvedī raksta P.Kampars un L.Liepnieks, te 1957.gadā daļēji uzņemta latviešu mākslas filma “Uz jauno krastu”.
1939.gadā Kārļa Ulmaņa valdība līniju atpirkusi, un tā kļuvusi par valsts īpašumu. Tagad Jāņparka stacijas ēka pārveidota par dzīvojamo māju ar pieciem dzīvokļiem, no kuriem trīs ir privatizēti. Līdz ar to stacijas ēka, tai piesaistītais zemes gabals un palīgēka ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.
Pēdējais vilciena sastāvs no Smiltenes uz Valmieru kursēja 1971.gada aprīlī. Valmierā par šo dzelzceļa līniju vēl atgādina stacijas ēka Jāņparkā, kas kopā ar Dzelzs tiltu pār Gauju un stacijas ēku Ainažos atzīti par līnijas tehnikas pieminekļiem.
Adrese: Valmiera, Upes iela 9 (koordinātes - 57.534595, 25.397330 )