(Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)
Īpašnieks 1930-os gados Jēkabs Sedlenieks.
Adrese: Limbažu novads, Staiceles pagasts (koordinātes - 57.893663, 24.888638 )
Īpašnieks 1930-os gados Jēkabs Sedlenieks.
Adrese: Limbažu novads, Staiceles pagasts (koordinātes - 57.893663, 24.888638 )
(2012.gada Google foto)
(Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)
Grašu pagastā bija divas ūdensdzirnavas – Grašu un Kujmuižas.
Par Grašu dzirnavām neesmu nekādu informāciju atradusi, tikai vien to, ka īpašnieks 1930-os gados bijis R.Skuja.
Toties par netālu esošajām Kujmuižas dzirnavām presē daudz rakstu, jo tās 1936.gada beigās tikušas nodedzinātas. Piemēram, 1938.gada 16.marta “Brīvā zeme” raksta: “Kārlim Šneiderim 1935.gadā Rīgā piederējusi Brīvības kafejnīca. Kad kafejnīca likvidēta, Šneideris uz 6 gadiem nonomājis no Jāņa un Albertīnes Celmiņiem Grašu pag. Kujmuižas dzirnavas. Sākot ar 1936. gada pavasari Šneideris vairs nemaksājis nolīgto nomu un Celmiņi viņu iesūdzējuši tiesā. Rīgas apgabaltiesas civilnodaļa nolēma Celmiņa un Šneidera līgumu anulēt un Šneideri izlikt no dzirnavām. 1936. gadā dzirnavas remontētas, Šneideris izteicies darbu vadītājam, ka, ja dzirnavas neiešot, viņš tās nodedzināšot un tad dzirnavu īpašnieki viņam lēti pārdošot zemi. Teicis arī, ka telpās novietošot vecus motorus, apdrošināšot tos pret uguni, aizdedzināšot un dabūšot īstās vērtības sumu. 1936.gada Ziemassvētku naktī Kujmuižas dzirnavas tiešām nodegušas. Šneideris pierunājis bijušo šoferi Lielmani, kas strādājis dzirnavās pie motoru uzstādīšanas, lai pieliekot uguni. Solījis arī maksāt par to. 26 g. v. Lielmanis kopā ar melderi Milleri aizdedzinājuši petroleju un latolu, kas atradies telpās. Tanī laikā dzirnavas nebija apdrošinātas, jo Šneideris nebija samaksājis apdrošināšanas naudu. Dzirnavas, kuru vērtība 30.000 Ls, nodegušas līdz pamatiem. Sadegusi arī šķetermašīna par 2000 Ls un izstrādāšanai nodotie materiāli — arī par 2000 Ls, kas apdrošināti ugunsapdrošināšanas sabiedrībā “Latvija ". Kujmuižas dzirnavās bijuši niecīgi apgrozījumi, jo Šneidera uzņēmumam cilvēki neuzticējušies. Viņš pats maz interesējies par dzirnavu darbu. Tiesa Lielmani sodīja ar 4 gadiem spaidu darbos, bet Šneideri ar 6 gadiem. Šneideris tiesu palātai iesniedzis apelācijas sūdzību.”
Adrese: Madonas novads, Cesvaines pagasts (koordinātes - 56.991321, 26.290296 )
(Fotografēts 2015.gadā, V.S. foto)
Vidsmuižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Kungu māja celta grāfu
Borhu dzimtai. Muižas kungu mājas priekšā atrodas regulāra plānojuma parks,
ierīkots franču dārzu stilā grāfa Mihaila Borha laikā (1751.-1811.). Pa
perimetru parku ietver koku alejas un rindas, bet tā vidusdaļā sausi grāvji
imitē bastiona nocietinājumus. Parkā aug 14 eksotisku koku un krūmu sugas. Šis
parks ir aizsargājams valsts nozīmes dabas objekts, kura platība - 5,9 ha.
Teritorija tiek pastāvīgi kopta, atjaunoti stādījumi. 2000.gadā atjaunota ozolu
aleja - iestādīti 40 koki, pasūtīts parka rekonstrukcijas projekts LLU Lauku
inženieru fakultātes studentiem kā diplomdarba temats.
13.gadsimtā zemes uz D no Lubānas ezera, t.sk. arī Galēnu apkārtne ietilpa Jersikas
karaļvalsts sastāvā. 14.gadsimta sākumā Galēni piederēja fon Eizenhauzenu
dzimtai. No 1450.gada muiža bija fon Tīzenhauzenu lēņu īpašums. 1472.-1483.gadā
par Livonijas ordeņa mestru kļuva Bernds fon Borhs, kurš 1483.gadā Tīzenhauzenu
īpašumus izlēņoja savam radiniekam Simonam Borham, par ko Tīzenhauzeni
iesūdzēja B. Borhu tiesā. Sakarā ar šo un vēl citām patvaļībām B. Borhu atcēla
no ordeņa mestra amata. 1561.gadā Tīzenhauzenu īpašumi jau likumīgā kārtā tika
nodoti grāfam Fabianam fon Borham. Galēni Borhu īpašumā atradās līdz
19.gadsimta vidum, muižas pēdējā īpašniece no 1893.gada līdz muižu
nacionalizācijai 1920.gadā bija Anna fon Engelharte.
Muižas kungu māja, iespējams, celta jau 18.gadsimtā un vēlāk vairākkārtīgi
pārbūvēta. Pašreizējais mezonīns un jumta logi izbūvēti 19.gadsimta 2. pusē.
Muižas kompleksā ir plaša saimniecības ēku apbūve - dzīvojamās ēkas, kūtis,
staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas. Tās grupējas ap saimniecības
pagalmu, uz kuru veda vārti mūra stabos. Vecākā un tipoloģiski interesantākā ir
mūra klēts ar stūra kontraforsiem un mansarda jumtu, kas celta 18.gadsimta 2.
pusē.
Novadpētnieks Žanis Skudra 1968.gada vasarā raksta: “Galēnos, vecajā Vidsmuižā, plašs centrs. Te vēl daudz vecu muižas ēku bieziem mūriem. Samērā labi saglabājusies arī pils, kurā pirms kara bija lopkopības skola. Parkā ir varenas liepas un liepu alejas, parka malā — luterāņu baznīca, kuras tornis noplēsts. Baznīcā tagad veikals. Te apgrozās ļaudis. Pie slitas piesieti vairāki pajūgi.”
Adrese: Preiļu novads, Galēnu pagasts, Galēni, Ošupes iela 5 (koordinātes - 56.479256, 26.839932 )