Berķenes skola (Mežmuižas-Berķenes pamatskola, Mūrmuižas-Berķenes pamatskola)

 

                                                                 (2020.gada foto)

                                             (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1933.gada laikraksts “Mūsu nākotne” raksta, ka šajā gadā Mežmuižas Berķenes 1.pakāpes pamatskola svin 50 gadu jubileju. Skolu cēluši Mežmuižas un Berķenes pagasti.

Grāmatā “Zeme starp Rundāli un Tērveti” (2006) autors raksta: “Bijusī Berķenes skola celta 1876. gadā. To cēluši trīs pagasti — Berķenes, Vilces un Mežmuižas. Tās simtgades jubilejai par godu 1975. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Nosvinēja jubileju un skolu nolikvidēja, kaut pēdējā darbības gadā (1978) te mācījās 60 skolēnu. Te mācību gaitas uzsāka vēlākais dramaturgs Mārtiņš Zīverts. Par skolotāju bijis cits slavenība, tiesa gan, vēlākos gados - inženieris, radiotehnikas pamatlicējs Latvijā Jānis Linters (1879-1963), kurš pensijā aizgāja 1954. gadā. Viņš bija precējies ar pazīstamā Vecmīlgrāvja rūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska meitu Katrīnu.  Inženierzinātņu doktora Jāzepa Ločmeļa vērtējumā — ja nebūtu Lintera, mums nebūtu VEF, nebūtu modernu telegrāfa sakaru, ar kuriem pirmskaru laikā Latvija apsteidza pat Franciju.

Pie Berķenes skolas ēkas saglabājusies cirptu liepu aleja, visai teritorijai pa perimetru apkārt arī liepu stādījumi. Liepu aleja uz Sniedzēm tika iestādīta 1958. gadā. Egļu dzīvžogs skolas ziemeļu pusē iestādīts 1957. gada Meža dienās. Blakus skolai vienlaikus ar to celta kūtiņa, vēlākā noliktavas ēka, ar pusšļauptu jumtgali, kurai otrajā stāvā pildrežģis. Galvenajā sarkano ķieģeļu ēkā uz plēstu laukakmeņu pamatiem, kur iecerēta tūrisma centra izveidošana, otrajā stāvā bijušās skolotāju istabas telpās saglabājusies plata neglazēto podiņu krāsns. Te tiek veidota viesnīca ar konferenču zāli.”

2013.gada 27.septembrī “Jūrmalas vārds” kukuļdošanā apsūdzētā Raimonda Munkevica tiesas sakarā raksta arī sekojošo: “Rīta pusē tiesa izskatīja R. Munkevica dzīvesbiedres Inetas Munkevicas lūgumu noņemt arestu no viņai piederošās nekustamo īpašumu domājamās daļas – īpašumiem Jūrmalā, Lapu ielā un Berķenes skolas Vilces pagasta Jelgavas novadā.”

Adrese: Jelgavas novads, Vilces pagasts, Berķenes skola  (koordinātes - 56.418502, 23.481802 )

Kalnciema ķieģelis

 

                                             (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kalnciemā ķieģeļu ražošana uzsākta ap 1880.gadu.                     

Krievu izcelsmes rūpnieks Ņesterovs Kalnciemā izveidoja ķieģeļu rūpnīcu, kuru pēc viņa nāves saņēma viņa mantinieki, bet neprotot atjaunot karā izpostīto ražošanu, rūpnīca un Ņesterova manta nonāca izsolē. To ieguva uzņēmīgs latviešu uzņēmējs A.Jūrmalietis.

1928.gada “Zemkopis” raksta: “Viņš ir viens no tiem daudziem, kas pēc kara stājās pie darba tukšām rokām, bet enerģijas, darba mīlestības un izturības pilns, cīnīdamies ar grūtībām, viņš gājis soli pa solim uz priekšu, kā daudzi, un viņa neatlaidībai bijuši panākumi viņa jaunajā uzņēmumā Kalnciema Baložos, bijušās Ņesterova kaļķakmens lauztuvēs un jaunajā kalķu ceplī. Ņesterova mantinieki, kas to saņēma, neprata atjaunot te darbus un visus pēckara gadus šā lielā uzņēmuma vietā rēgojas tikai drupas. Šīs drupas līdz ar kalķakmeņa slāņiem, resp. zemi, pērn ieguva A. Jūrmalietis savā īpašumā, un tūliņ tur sākās rosīga darbība, tiesa, savienota ar lielām grūtībām, jo uzņēmuma atjaunošana prasīja lielus līdzekļus, bet Latvijas banka vairākkārtīgos prasījumus pēc kredīta sistemātiski noraidīja, kaut gan tanī pašā laikā atrada iespējamu kredītu dot ne vien cittautiešiem, bet pat kreditēt Krieviju. Neraugoties uz visu to, darbam bijuši panākumi  un tie patīkami pārsteidz vietā, kur pirms gada vēl bija tikai gruvešu kaudzes. Tagad tur paceļas ap 60 pēdu augsts moderns kaļķa ceplis, izbūvēts pēc visjaunakām tehnikas prasībām, spēj uzņemt uzreiz līdz 10 kub. asu kalķakmeņa un ražot mēnesī līdz 25.000 pudu kaļķa. Ražošana noritēs nepārtraukti: apakšā nāks ārā gatavs kaļķis, augšā pastāvīgi iepildīs akmeni. 15.septembrī ceplis bija gandrīz līdz pašai augšai jau piepildīts un to iekurināja. Blakus ceplim kaļķakmeņu lauztuve, mazā bedre, no kuras pagaidām ņem  akmeņus gan dedzināšanai, gan arī aizsūtīšanai nededzinātus. Tālāk atrodas lielās lauztuves. Tās pieplūdušas ar ūdeni. Nākošā pavasarī  tās izpumpēs un uzsāks to izmantošanu.
Baložu kalķakmenis jau pirms kara bija atzīts par labāko Latvijā un no tā ražotais kaļķis tāpat. Tas pierādījies, izdarot vairākas analīzes. Šogad, kad Rīgai vajadzēja kaļķakmeni, pieteicās kādi 10 piegādātāji, bet, pēc iepazīšanās ar paraugiem, Baložu kaļķakmeni atzina par labāko un pasūtījumu nodeva A. Jūrmalietim. Arī Slokas celulozes fabrika ņem no šejienes kaļķakmeni, kaut gan tāds dabūjams arī pie Slokas, bet ne tik labs. Pirms kara še strādāja ap 450 strādnieki.
Piegādāšana no šejienes arī ērta un parocīga: no lauztuvēm ar vagonetēm līdz upei un tālāk liellaivās.
Uzkopta arī Baložu dzīvojamā ēka un stallis. Viss liecina, ka vērtības, kas līdz šim te gulēja novārtā, beidzot atradušas īstu saimnieku, kas tās cels dienas gaismā.”

Man nav izdevies atrast kartē, kurā vietā ir bijušas Baložu mājas Kalnciemā, bet fotogrāfijā redzamo ēku vietējie sauc par  Ņestrova māju. Tā kā Kalnciemā ķieģeļnīcas bijušas daudzas un viena otrai blakus, pašlaik grūti pateikt, kur tieši kura atradusies. Gandrīz blakus šim Ņesterova namam atradusies vēl kāda ķieģeļu ražotne “Purmaļi”, kura arī piederējusi Ņesteroviem. Par to raksta building.lv: “Kalnciema ķieģeļi sastopami burtiski visās bez izņēmuma būvēs Rīgā, kas tapušas 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā: tos piegādāja ne tikai rūpnīca "Purmaļi" (tās pastāvēšana beidzās pēc ugunsgrēka tikai 1960. gadā), kura piederēja slavenā krievu rūpnieka Ņesterova ģimenei, bet arī latviešu ražotāju Krišjāņa Ķergalvja un Radziņa uzņēmumi. Tomēr Kalnciema komersanti neaprobežojās tikai ar Rīgu: piemēram, Valgundes pareizticīgā baznīca Lielupes otrajā krastā iepretī Kalnciemam uzcelta no 40 000 Ņesterova dāvātajiem ķieģeļiem.”

Adrese: Jelgavas novads, Kalnciema pagasts, Kalnciems (attēlā redzamās ēkas koordinātes - 56.792510, 23.623528 )

Leimaņu vējdzirnavas Jēkabpils novadā

 

                                                                                (2012.gada foto)

                                                            (Dzirnavu ēkas senāk)

Tās ir P.Baloža 1880-os gados celtas un J.Bigestāna 1920-os gados atjaunotas dzirnavas Leimaņos. Celtas kā vējdzirnavas, vēlāk pārbūvētas par tvaika dzirnavām. Mūsdienās palicis tikai skurstenis.

Adrese: Jēkabpils novads, Leimaņu pagasts, Leimaņi (koordinātes - 56.307515, 25.922731 )