12.01.21

Piemineklis angļu karavīriem un jūrniekiem Jelgavas Meža kapos

 

                                            (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                                (1930-to gadu foto)

Piemineklis Jelgavas Meža (Nikolaja) kapos angļu karavīriem un jūrniekiem, kas krituši vai miruši Latvijas teritorijā laikā no 1916.gada līdz 1919. gadam. Tas ir 4 metrus augsts, izveidots no betona angļu kara krusta formā, atklāts 1924. gada 9. novembrī. Tas izdzīvojis padomju okupācijas laikus un pēc tiem, ievērojot agrāko gadu tradīcijas, to novembrī turpina apmeklēt Lielbritānijas vēstniecības pārstāvji, lai noliktu pie tā ziedus.

“Latvijas kareivis” 1938.gada 12.novembrī raksta: “1924.gadā savāca un Jelgavas Nikolaja kapos apglabāja 36 pasaules kara laikā vācu gūstā Zemgalē un Kurzemē mirušos Lielbritānijas karavīrus un iesvētīja viņiem pieminekli. Pasaules kara pamiera noslēgšanas dienā — 11. novembrī ik gadus Jelgavā no Rīgas ierodas Lielbritāni jas sūtnis un Latviešu-britu biedrības un kluba vadība, lai noliktu vainagus pie an gļu karavīru pieminekļa un arī pie Jelgavas atbrīvošanas cīņās kritušo latviešu karavīru brāļu kapu pieminekļa tanī pašā kapsētā. Vakar kritušo karavīru godināšana bi ja ļoti svinīga. Jelgavā ieradās Lielbritā nijas sūtnis C h. W. Orde, militārais atašejs pulkv. Krokstons S. Wels, Latviešu-britu biedrības priekšnieks N. Malta, Latviešu-britu kluba priekšnieks V. Merfijs, Britu kluba priekšnieks K. Millers u. c. Kapsētā bija nostājusies 3. Jelgavas kājnieku pulka goda sardze ar orķestri. Pie abu tautu brāļu kapu krustiem un piemiņas plāksnēm dega sveces un pieminekļi bija rotāti baltiem rudens ziediem. Īsus dievvārdus noturēja Rīgas anglikāņu draudzes mācītājs P. Lintons un Jelgavas Nikolaja draudzes mācītājs O. Krauls. Pie abiem — angļu un latviešu karavīru pieminekļiem vainagus nolika sūtnis Ch. W. Orde, 3. Jelgavas kājnie ku pulka komandieris pulkv. Apsītis, Latviešu-britu biedrības un abu klubu priekšnieki un Latviešu-britu biedrības Jelgavas nodaļas priekšniece I. Geikina.”

Adrese: Jelgava, Meža kapi (koordinātes -  56.626020, 23.753627 )


10.01.21

Vecpiebalgas ūdensdzirnavas (Inešu ūdensdzirnavas)

 




                                                    (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)


                                                           (Sludinājums 1938.gada "Brīvā zemē")

Vecpiebalgas dzirnavas ir vienas no vecākajām literatūrā minētajām Vidzemes dzirnavām. Izsekojot datiem literatūrā, redzams, ka dzirnavas darbojušās jau pirms 1600. gada, jo citādi tās nebūtu minētas kā nopostītas 1601. gada sarakstā. Dzirnavas ir uzceltas uz 1,2 kilometrus garās Orizāres upītes, kas iztek no Ineša ezera un ietek Ogres pietekā Sustalā. Upītes dabiskais kritums ir apmēram 10 m, tāpēc dzirnavu dambis ir ļoti augsts. Sākotnēji dzirnavas ūdeni saņēmušas no Ineša ezera, iespējams, arī no Tauna. Viena no Pīlēm (Pīļupēm), kas savieno Ineša un Tauna ezeru, varētu būt veidojusies dabiski, bet pārējās divas ir izraktas kā taisni grāvji, lai palielinātu ūdens padevi dzirnavām. Tagad tās ir aizsērējušas un jaunākās kartēs vairs nav atzīmētas, bet dabā vēl izsekojamas.

1930-os gados īpašnieks Eduards Kalniņš.

1948.gada “Cīņa” raksta: “Vecpiebalgā tuvākā laikā paredzēts uzcelt elektrisko spēkstaciju. To cels pie Vecpiebalgas dzirnavām, kur saplūst lielas neizmantotas ūdens bagātības. Jau tagad dzirnavas dod elektrību tuvākai apkārtnei. Izstrādā spēkstacijas projektu un maksas aprēķinu. Spēkstacija dos elektrību pagastam un apkārtnei.”

Mūsdienās – viesu nams.

Adrese: Vecpiebalgas novads, Inešu pagasts (koordinātes - 57.016657, 25.831136 )


Amatas ūdenskritums pie Smīdēm

 


                                                                       (V.S. foto)

20 m plats ūdenskritums, zems - tikai 0,4 m. Ūdenskritums izveidojies uz neliela dolomīta slāņa.

Adrese:  Amatas novads, Drabešu pagasts (koordinātes -57.215997, 25.251970 )