Dzelzu muiža (Dzelžu muiža, Dzelzs muiža, Dselsen) Vecauces pagastā

 

                                             (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 Pusmuiža.

“Brīvā zeme” 1938.gadā raksta: “Nelielā Zvirgzdes upīte ar saviem līkumiem un stipru kritumu deva pietiekoši lielu dzinējspēku dzelzscepļa vajadzībām. Sākumā hercogs Jēkabs Vecmuižā gribēja nodibināt parastu čuguna lietuvi, bet kad 1654. gadā Zvirgzdes upi uzdambēja, ūdens appludināja vairāk kā piekto daļu Režu muižas tīrumu. To Butlars ziņoja hercogam un prasīja dambja noārdīšanu. Bet hercogs lietu saprata: viņš Butlaram piesolīja Dzelzs muižu Auces draudzē. Abi izlīga un hercogs Režos nodibināja plašu rūpniecības centru. Tur atradās ceplis ar čuguna lietuvi, enkuru kaltuvi, lielgabalu un zvanu lietuvi, šauteņu darbnīcu. Tagadējā pasta kantora tuvumā uzcēla naglu kaltuvi, bet blakus ceplim bija izrakta skanste un iekārtots lielgabalu šaušanas lauks. Jēkaba flotes kuģi 1654.—1658. g. saņēma no Vecmuižas ap 600 lielgabalu. Daudzi Kurzemes kuģi, braucot uz Holandi vai Dāniju pēc precēm, atstāja hercoga Jēkaba Kopenhāgenas aģenta noliktavā daļu sava apbruņojuma. Tādā ceļā tur ar laiku sakrājās vairāk kā 300 smagu lielgabalu. To ievēroja  arī Dānijas iestādes, un kad zviedru karalis Kārlis Gustavs 1658. gadā pēkšņi uzbruka Kopenhāgenai, daļu no šiem Kurzemes lielgabaliem izlietoja dāņu galvaspilsētas vaļņu apbruņojumam. Arī daudzi Kurzemes un Zemgales baznīcu zvani lieti Vecmuižā. Jau 10 gadu pēc hercoga nāves Vecmuižas smagā rūpniecība sāka nīkuļot. Uznākot lielajam Ziemeļu karam ceplis izbeidza darbus. Režu Zvirgsdes dambis vairs neizturēja ūdens spiedienu un 1711. gada pavasara plūdos tika iznīcināts.”

Adrese: Auces novads, Vecauces pagasts (tā kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 56.480873, 22.991112 )

Virbu pagastnams (Virbu pagasta valde)

 

                                           (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 
1920.-1940.gadu Latvijas kartē norādīts, ka šajā vietā atrodas Virbu pagastnams. Grūti tam atrast vēl kādu apstiprinošu versiju, jo internetā maz (faktiski nav) informācijas par konkrētu pagastnama atrašanās vietu. Bet 1937.gada oktobra “Pašvaldību dzīve” raksta: “Virbu pagastnams novecojies un neatbilst vairs savam uzdevumam, kādēļ Talsu apriņķa vecākais uzdevis pagasta valdei rūpēties par piemērotu telpu atrašanu pagasta valdei.”

Adrese: Talsu novads, Abavas pagasts (tā kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 57.096554, 22.596551 )

Sabiles sinagoga

 

                                             (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Sabiles sinagoga celta 1890. gadā, kad šajā laika periodā Sabilē ir bijusi liela ebreju tautas kopiena. Sinagoga tās paredzētajam mērķim tika izmantota līdz  2. pasaules karam. Padomju okupācijas gados sinagogā ir bijusi ierīkota sporta zāle, bet vēlāk ilgu laiku tā stāvējusi tukša.

90-to gadu sākumā tēlnieks O. Feldbergs un fonds „Abavas ieleja” sāka apsaimniekot šo ēku, restaurācijai nepieciešamos līdzekļus piesaistot no Zviedrijas Nacionālā kultūras mantojumu pārvaldes un Latvijas Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas. Ēkā tika ierīkots Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrs, kurā var rīkot izstādes un organizēt koncertus.

Adrese: Talsu novads, Sabile, Strautu iela 4

Rugājkalna muiža (Luisenhof) Kandavas pagastā

 

                                            (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Aizdzires muižas pusmuiža.

Adrese: Kandavas novads, Kandavas pagasts (tā kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 56.972234, 22.765655 ) 

Airītes stacija

 

                                                  (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Sākotnēji ar šādu nosaukumu būvēta stacija uz šaursliežu dzelzceļa līnijas Aizpute—Saldus (600 mm līnija uzcelta Pirmā pasaules kara laikā, slēgta līdz ar platsliežu posma Saldus—Skrunda uzbūvēšanu) un atradusies pie Mazskudru mājām, tagadējā Oskara Kalpaka muzeja. Airītes platsliežu stacijas pagaidu ēka celta Glūdas—Liepājas dzelzceļa būvniecības ietvaros 1928. gadā. Stacijas mūra ēka pabeigta1935. gada novembrī, pēc tipveida projekta, līdzīgi kā Jostas un Tadaiķu stacijas. Projekta autors, iespējams, ir inženieris un arhitekts Artūrs Tramdahs. 1947. gadā izdota pavēle demontēt 600 mm stacijas pievedceļu (tas veda no stacijas pāri Cieceres upei Zirņu ciema virzienā). Savulaik stacija kalpojusi par visai lielu tranzīta un tirdzniecības centru, padomju okupācijas laikos apkārtējās viensētas iznīcinātas, stacijas nozīme mazinājusies, līdz tā slēgta. Pēdējais vilciens te pieturējis 1993.gadā. Pašlaik norit stacijas atjaunošanas un vēstures apzināšanas darbi ar cerību reiz atvērt nelielu muzeju. Pasažieru dīzeļvilcieni nepietur kopš 2001.gada 15.augusta. Stacija iekļauta Valsts Aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar Nr. 8889.

Stāsts par Airītes staciju ir stāsts par stipriem cilvēkiem gan pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad staciju uzcēla, gan šodien, kad to Stumburu ģimene no grausta pārvērtusi par industriālā mantojuma objektu.

Nu šeit ir vieta, kur ne tikai iepazīt stacijas, dzelzceļa un ar to saistīto cilvēku vēsturi, bet baudīt dažādus noskaņas kultūras pasākumus, par kuriem apmeklētājiem nav jāmaksā, tikai jāatnāk un jābauda.

Adrese: Saldus novads, Zirņu pagasts, Airītes stacija (tā kā Blogspot savā jaunajā versijā kopš 2020.gada oktobra liegusi iespēju kartē atzīmēt precīzu objekta atrašanās vietu, publicēšu koordinātes šeit – 56.705775, 22.172492 )