Mīlestības aleja Jelgavā

                                                (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

Jelgavā, Dobeles šosejas malā atrodas bērzu aleja, kas nosaukta par Mīlestības aleju. Ar šo vietu saistās leģenda par diviem 18.gs. dzīvojušiem draugiem, Kurzemes-Zemgales hercoga padomniekiem Teču un Švanderu, kam šī bijusi iecienīta pastaigu vieta. Abiem vīriem sanācis iemīlēties vienā meitenē, taču draudzības vārdā viņi atteikušies no šīm jūtām un palikuši vecpuišos, bet meitene apprecējusi citu.
Pirmais mira K.Tečs un viņu apglabāja pastaigu alejas vienā galā un tur uzcēla šo pieminekli ar iekaltu viņa uzvārdu. Pēc Švandera nāves viņu apglabāja alejas otrā galā un arī viņam uzcēla pieminekli, taču tas līdz mūsu dienām nav saglabājies.
Alejā pirmos kokus iedēstījis abu draugs Livens, pārējos — pateicīgie jelgavnieku jaunie pāri.

Ar šo vietu saistās vēl kāds interesants notikums. 1793.gadā jelgavnieks Kristaps Tečs dāvināja pilsētas valdei 17,5 pūrvietas lielu zemes gabalu pie Dobeles šosejas ar noteikumu, ka gadskārtējie ienākumi no zemes gabala izmantošanas izmaksājami kā pūra nauda tai Jelgavas amata meistara meitai, kas tanī gadā pirmā iedodas laulībā. Lai šo pūru iegūtu, laulības parasti pasteidzās slēgt naktī uz Jaunu gadu.

1927.gada izdevums "Jaunā Nedēļa" publicē rakstu par šo aleju un pāris simtus gadu vecajiem notikumiem.

Adrese: Jelgava, blakus Dobeles šosejai, apmēram starp Pūra ceļu un Kūliņu ceļu

Rīga, Katrīnas skola (Katharinenschule)

                                                (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                     (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Latviešu skolas radās pēc reformācijas un par tām rūpējās luteriskā baznīca. Domājams, ka pirmā latviešu skola Rīgā bija Sv. Jēkaba baznīcas skola (dib. 16.gs. 2.pusē), kas no 16.gs. beigām darbojās Sv. Jāņa baznīcas pārziņā. Zviedrijas karalis Kārlis XI 1675.gadā Rīgā nodibināja Kārļa liceju, vēlāk Rīgas Ķeizariskais licejs. 17.gs. beigās Rīgā darbojās 8 latviešu skolas (mācības notika vācu valodā), 18.gs. beigās Rīgas rātes pārziņā bijušas 12 mācību iestādes. 1789.gadā Rīgā tika nodibināta galvenā tautskola jeb Katrīnas skola (pirmā skola ar krievu mācībvalodu) un Navigācijas skola.

Koka ēka celta 1820.gadā kā Katrīnas skola (Katharinenschule) jeb Rīgas III apriņķa skola, kas dibināta 1789.gadā kā pirmā skola Rīgā ar krievu mācības valodu, nosaukta par godu Krievijas ķeizarienei Katrīnai II. Šeit 1919.gadā Latvijas Izglītības ministrija izveidoja Skolu valdes Rokdarbu darbnīcas; 1928.gadā - Mākslas amatniecības darbnīcas; 1931.gadā - Mākslas amatniecības kursi; 1933.gadā - Rīgas Valsts Mākslas amatniecības skola; 1939.gadā - Valsts Daiļamatniecības skola; 1954.gadā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola; 1993.gadā - Rīgas Lietišķās mākslas koledža un kopš 2002.gada šeit darbojas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vairākas nodaļas. Katrīnas skolā mācījušies daudzi pazīstami latviešu censoni - Andrejs Jurjans, ģenerālis Eduards Kalniņš un citi. Lietišķās mākslas skolā mācījušies daudzi pazīstami mākslinieki. Pagalmā neogotisks koka paviljons, 2001.gadā pārvests no Elizabetes ielas. Pagalmā namiņš, kurā dzīvojuši skolas darbinieki, skolotāji. Mūsdienās ēka restaurēta un tajā atrodas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola.

Adrese: Rīga, Lāčplēša iela 55

Piemiņas vieta pie Vīķu kroga

                                                            (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kaujas vieta pie bijušā Vīķu kroga saistīta ar Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu - Latvijas Atbrīvošanas karu, kam bija būtiska loma Latvijas valstiskuma veidošanās procesā.
1919.gada 3.novembrī Vīķu kroga apkārtnē norisinājās kauja starp Latvijas armijas Latgales divīzijas 8.Daugavpils kājnieku pulku un Bermonta - Avalova Dzelzsdivīziju, kuras laikā krita 9 Latvijas armijas virsnieki un 25 kareivji, bet 109 kareivji tika ievainoti. Kaujas sekmīgais rezultāts ļāva turpināt Latvijas armijas uzbrukumu Pārdaugavas virzienā un 11.novembrī nobeigt Rīgas atbrīvošanas operāciju.
Vīķu kroga apkārtne pirmās Latvijas Republikas laikā tika noteikta par vēsturisku kaujas vietu. 1938.gada 21.aprīlī pie Vīķu kroga tika ierīkota piemiņas vieta - iestādīta piemiņas birzs (31 bērzs un 109 egles) un ielikts piemiņas zīmes pamatakmens. Latvijas valsts vēstures arhīvā ir saglabājies pieminekļa projekts, kuru nepaguva realizēt. Mūsdienās saglabājusies daļa no 1938.g. stādītajiem bērziem, piemiņas vietas terases ar 2 kāpņu posmiem un uz augšējās terases apaļa zemes uzbēruma centrā novietota pieminekļa pamatne. Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas vietas pie bij. Vīķu kroga saglabāšanā un uzturēšanā savu ieinteresētību ir izrādījusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. 2009.gada 5.septembrī izsludinātās talkas ietvaros Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji veica teritorijas sakopšanas darbus piemiņas vietā.

Adrese: 

56° 59' 21.08" N  23° 59' 13.11" E