Jurģu muiža (Jürgenshof ) Cēsīs

 

                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

 

Muižas nosaukums, domājams, cēlies no kāda Jurģa Brīfmaršalka (Briefmarschall), kurš te dzīvojis ap 1600.gadu.

Muižas vēsture sniedzas tālu pagātnē – līdz pat Livonijas ordeņa laikiem (1237–1562), kad šajā apkārtnē, domājams, atradās Svētā Jura jeb Jurģa hospitālis. Šeit kopti un aprūpēti slimie un ievainotie pils bruņinieki, kā arī vietējie iedzīvotāji. Laika gaitā hospitālis pārtapa par patversmi – Sv. Tonna jeb Dionīsija nabagmāju, kurā atrada patvērumu pilsētas nespējnieki un bez pajumtes palikušie.

Jurģu muiža gandrīz visā savā pastāvēšanas laikā piederēja Cēsu pilsētai un pildīja īpašu sociālo misiju – nodrošināja nabagmājas un “tautas” skolas darbību. 1561. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts šo īpašumu uzdāvināja Cēsīm, savukārt 1626. gada 2. februārī Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs īpašumtiesības pāratjaunoja, uzliekot par pienākumu muižu uzturēt pilsētas labā. Tomēr 17. gadsimtā, sarežģītas tiesvedības rezultātā ar mācītāju Dāvidu Lotihiju, pilsēta muižu zaudēja, nespējot segt tiesāšanās izdevumus – 3543 dālderus.

Jurģu muižas šaurās zemes ietilpa Cēsu patrimoniālajā apgabalā. Šaurākais gals iesākās aiz Rīgas vārtiem, bet platākais stiepās starp Skaļupi un Kārļu muižas zemēm. Šeit darbojās 9–11 saimniecības ar kolorītiem nosaukumiem: Dāvji, Muižnieki, Vaivodi, Mālnieki, Pelles, Kāķis, Kreiļi, Vaišnieki, Joste, Mešingi, Rīze, Tīrels, kā arī Skaļupes krogs.

Īpaši ievērojams muižas rentnieks bija Jakobs fon Trompovskis – ķirurgs, Cēsu rātskungs un vēlāk birģermeistars, kurš nomāja muižu veselus 28 gadus (1773–1801). Tieši viņa vadībā Cēsis atguva pilsētas privilēģijas un piedzīvoja saimniecisku uzplaukumu. Pateicoties darbam pilsētas labā, Trompovskim tika piešķirtas lietošanā gan Jurģu, gan Meijera muiža, lai gan nomas noteikumus viņš ne vienmēr ievēroja, dzimtcilvēkus pārvaldīdams pēc saviem ieskatiem.

Vēstures paradokss – vietā, kur kādreiz ārstēja un aprūpēja cilvēkus, vēlāk tika ierīkotas pilsētas karātavas (17. gadsimtā). 1853. gadā uz muižas zemes tika uzceltas pirmās ēkas sapieru kazarmām, kas 20. gadsimta sākumā pārtapa par cietumu, bet vēlāk – par Cēsu audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem.

Jurģu muižas zemē izveidotajā cietumā 1910. un 1911.gadā sešus mēnešus pavadīja dzejnieks E.Treimanis-Zvārgulis, kur šeit gūtos pārdzīvojumus vēlāk izteica dzejoļu krājumā “Cietuma rozes”.

 

Adrese: Cēsis,  Līgatnes iela 10

Pušas katoļu baznīca

 

                                                                   (2013.gada foto)

 

Baznīcu cēlis poļu izcelsmes muižnieks Jānis (Jans) Antons (Antonijs) Šadurskis par saviem līdzekļiem. Tā iesvētīta 1778.gadā. Ēka celta pēc tā laika ēku būvniecības metodēm – guļbūves celtne cirsta tikai ar cirvi. Virs baznīcas ieejas neliels tornītis. Baznīca atrodas skaistā uzkalnā, lapu koku ietvarā. Baznīcas dārza labajā pusē atrodas 19. gadsimtā tapis liels zvanu tornis (aptuveni 10m augsts) ar diviem zvaniem - viens no 1743.gada, otrs no 1881.gada. Baznīcā ir latviešu ērģeļbūvētāja Jāņa Gremzes būvētās ērģeles.

Uzreiz pēc uzbūvēšanas baznīcu nodeva jezuītu aprūpē, kuri šeit izveidoja jezuītu misiju  Šī misija pastāvēja no 1743. līdz 1820. gadam. 1820. gadā jezuīti tika izraidīti no Pušas, un līdz ar to izbeidzās arī misiju punkta pastāvēšana Pušā.

 

Adrese: Rēzeknes novads, Pušas pagasts, Puša (koordinātes - 56.234397, 27.230968 )

 

Pušas muiža (Pusza, Puschen)

 

                                                            (1797.gada Broces zīmējums)

                                                             (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Livonijas ordeņa laikā Puša bija Henrika Korfa Šmīsinga lēnis. Ap 1569.gadu muiža bija Rīgas namnieka Henrika Cimmermaņa īpašums. Vēlāk 17.gadsimtā Pušas muiža piederēja Šadursku dzimtai. Muižas ēka tajā laikā raksturota kā labas arhitektūra, uz mūra pamatiem, pie tās regulārs dārzs ar ābelēm, bumbierēm, ķiršiem, jāņogu, ērkšķogu un upeņu krūmiem un zemenēm. Jānis Šadurskis Pušas muižā jezuītu ordeņa vajadzībām 1743. gadā uzcēla koka baznīcu. 1778. gadā iesvētīja tagadējo Pušas baznīcu, 1811. gadā uz Pušu pārcēla Daugavpils jezuītu kolēģiju, kas 1820. gadā pēc ķeizara Aleksandra I pavēles tika slēgta. Netālu atrodas Šadursku dzimtas kapsēta.

Muižas īpašnieku Šadursku izveidotais terasveida Pušas muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet 18. gadsimta beigās būvētā Pušas muižas kapela ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

 

Adrese: Rēzeknes novads, Pušas pagasts, Puša (koordinātes - 56.242193, 27.211563 )