Cēsis, Brāļu kapi Lejas kapsētā

                                                                     (1927.gada foto)

                                                                            (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

Viena no nozīmīgākajām Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara piemiņas vietām Cēsīs ir Brāļu kapi Lejas kapos.
Kapos atrodas 1927.gadā atklātais Cēsu mākslinieka un domnieka Augusta Jullas (1872-1958) veidotais Brāļu kapu pieminekli, kas veltīts no 1915.gada līdz 1920.gadam Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem. Uz pieminekļa uzraksts: “Mums dzīvība – Dzimtenei veltījums, Miers Latvijas klēpī – dārgs ieguvums. Latvijas neatkarības cīnītājiem 1915 – 1920”.  Pieminekli atklāja Valsts prezidents Gustavs Zemgals.

Cēsu Lejas kapsētas Brāļu kapos  apbedīti ap 200 karavīru.

Pēc Otrā pasaules kara viena pēc otras pazuda reljefā darinātās bronzas figūras. Mūsdienās piemineklis atjaunots.

 

Adrese: Cēsis, Lenču iela 15 (koordinātes -  57.318070, 25.266625 ) 

Gudenieku mācītājmuiža

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Prāvesta Mārtiņa Venclava laikā (kalpošanas laiks 1929-1934) uzcelta jaunā plebānija jeb mācītājmuiža, jo agrāk prāvests dzīvoja īrētās telpās.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Gudenieku pagasts (koordinātes - 56.882007, 21.601113 ) 

 

Gudenieku katoļu baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Par atdalīšanos no Alsungas draudzes Gudeniekos runāja jau 1912.gadā, bet baznīcas celšanas plānus izjauca Pirmais pasaules karš. 1920. gadā Gudenieku draudze atdalījās no Alsungas draudzes un uzcēla koka baznīcu. 1938.-1947. gadā uzcēla jaunu mūra baznīcu, bet iekšdarbi tika pabeigti vēlāk. 1948.gadā celtnē sāka noturēt dievkalpojumus.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Gudenieku pagasts (koordinātes - 56.882456, 21.601098) 

 

Cēsis, grāfa Karla Gustava fon Zīversa krūšutēls

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Dzimis 1772. gadā Vecates muižā Kārļa Eberharda fon Zīversa (1745–1821) un Martas Juliānas, dzimušas fon Mengdenas (1748-1837) ģimenē. Mācījās Krievijas Impērijas II artilērijas kadetu korpusā (1785-1789), no 1792. gada dienēja Rostovas karabinieru pulkā, piedalījās poļu-krievu karā un Koscjuško sacelšanās apspiešanā. 1799. gada viņu paaugstināja par pulkvedi.

1821. gadā pēc tēva nāves Kārlis Gustavs fon Zīverss saņēma mantojumā Cēsu pils muižu, 1823. gadā viņš iegādājās Dukuru muižu. Ap 1825. gadu viņš sāka veidot Cēsu pils parku. Miris 1856. gadā Maskavā.

Cēsu pils parka Kārļa kalna virsotnē atrodas Grāfa Karla Gustava fon Zīversa krūšutēls, kuru 1908. gadā uzstādīja grāfa dēls Emanuels fon Zīverss. Piemineklis zudis Pirmā pasaules kara laikā. To atjaunoja un vēsturiskajā vietā atkal uzstādīja 2011. gada rudenī. Pieminekļa atjaunošanu veica tēlnieks Sandris Skribnovskis, atjaunotā  krūšutēla autore tēlniece Dzintra Regīna Jansone.

 

Adrese: Cēsis, Palasta iela (koordinātes - 57.314844, 25.269203 )