Grāvendāles muižas īpašnieks bija
Frīdrihs fon Klopmans (1825 - 1883.) Muižas dzīvojamā ēka celta 18.gadsimta
otrā pusē. Tā bijusi koka celtne uz mūrētiem pamatiem. Koka ārsienas vēlāk
apmestas un dekorētas ar pilastriem. Mājas zelmiņi veidoti pildrežģu
konstrukcijā. Jumts bija veidots mansarda formā, segts ar kārniņiem. 1859. gada
marta taksācijā novērtēta „kā veca, bet apdzīvojama”. Fon Klopmaņu dzimtai
Grāvendāles muiža piederēja no 1859. gada līdz pat zemes reformai. 1919. gadā
Grāvendāles muižas dzīvojamā ēka nodega un līdz mūsdienām nav saglabājušies pat
ēkas pamati.
“Latvijas kareivis” 1930.gada
26.septembrī raksta par kara laika atskaņu tiesu: “Kara tiesa
sāka iztiesāt lietu pret dažiem akt. dienesta un atv. karavīriem. Apsūdzībā
inkriminēts baronešu Augustes un Aleksandras von Vittenheim nošaušanā Bermonta
uzbrukuma laikā 1919. gadā novembrī Gravendāles muižā un arī citi varas darbi.
Lietā izaicināti 81 liecinieks un 3 eksperti. Prāva ilgs vairākas dienas un to
iztiesā slēgtā tiesas sēdē. Apsūdzētie viņiem inkriminētos noziegumos par vainīgiem
neatzīstas.”
Padomju okupācijas
laikos muižas teritorijā bija liellopu fermas.
Adrese: Rundāles novads, Viesturu pagasts, Grāvendāle
