Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas

(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

(Foto no 1941.gada laikraksta "Tēvija")

Tikko aizbirušas smiltis un vēl nav novītušas puķes uz centrālcietumā, Baltezerā, Babītē izrakto latviešu patriotu kapenēm, kad latviešu tautai atkal sāpēs un sērās jāstāv pie jaunām kapenēm. Vakar valsts drošības policijas uzdevumā uz Katlakalnu izbrauca speciāla komisija ar prokuroru Zuti, izmeklēšanas tiesnesi Grantskalnu, tiesu kandidātiem N. Šiliņu, J. Šiliņu un D. Jansonu, tāpat arī Rīgas apr. priekšnieks Veide un viņa palīgs Krūze, lai izraktu Katlakalnā atrastos upurus. Katlakalnā 10. kilometrā no Rīgas t. s. šaujamā laukumā atrada 5 bedres. Patriotu nošaušanas vieta atrodas dažus desmit metrus no ceļa kādā uzkalniņā, kas noaudzis ar egļu un priežu mežiņu. Piecās bedrēs atrada 39 upurus. Starp upuriem bija arī kāda sieviete. Pie vairākiem izraktiem atrada Baltijas atsevišķā kara apgabala tribunāla „spriedumus". Redzams, ka patrioti tiesāti š. g. februārī un martā.
Izmeklēšanas komisijai pēc atrastiem dokumentiem izdevās noskaidrot šādus nogalināto vārdus: nošauts: 1) Jānis Steps, Kārļa d.; 2) Kārlis Brūvelis, Kārļa d.; 3) Ķeviešans, Jāņa d. (vārds nesalasāms), dzim. 190... g.; pie viņa atrastā spriedumā redzams jau izdzisis ieraksts... komandieris ...; 4) Nikolajs Roznieks, Jēkaba d., dzim. 1901. g.; 5) Antons Zandovskis, Roberta d., dzim. 1915. g., elektrotehniķis; 6) Oto-Eduards Kondrats, Augusta d., dzim. 1889. g. Valkas apr.; 7) Kārlis Alksnis, Indriķa d., zemkopis; 8) Antons Janiškans, Aleksandra d., dzim. 1894. g., Ludzas apr., Pasienas pag., zemkopis-aizsargs; 9) Jāzeps Kondovskis, Ādama d.; 10) Žanis Vesiņš, Friča d.; 11) Pēteris Dobe, Antona d., dzim. 1890. g., Rīgas apr., bij. Latvijas armijas virsserž. un Jaunākais leitnants 295. strēlnieku pulkā (cik zināms, viņu apcietināja pag. gada augustā Valmierā, Kaugurmuižā); 12) Salmans Linde, Antona d., dzim. Atašienas pag., viņš bija Abrenes apr. Balvos policijas iecirkņa priekšnieks; 13) Jānis Streipa, Jēkaba d., pulkvedis, Armijas štāba organizācijas - mobilizācijas daļas priekšnieks, dzim. 1892. g., viņam nāves „spriedums" piespriests 1941. gada janvārī; 14) Stepans Posevins, Stepana d., vecums ap 60 gadu; 15) Jūlijs Iršeins, Jāņa d., dzim. 1886. g., Valkas apr., dzīvojis Rīgā, m. Matīsa ielā 3., dz. 8 (? dz. 6); 16) Aleksejs Kartuzovs, Mihaila d., dzim. 1916. g. Abrenes apr., Purvmalas pag., dzīv. Cēsu apr., Dzērbenes pag., kreisā roka amputēta; 17) L. k. o. k. Jānis Anšmits, Teņa d., dzim. 1892. g. Valmieras apr. Alojas pag. Smilgu m., spriedums datēts 1941. gada 21. februārī. Jānis Anšmits Latvijas armijā bija kapteinis, savā laikā administratīvā departamenta direktors un vēlāk taupības kurators; 18) Miervaldis Ķēniņš, dzim. 1911. g. Rīgā; 19) Andrejs Krūmiņš, Jēkaba d., dzim. 1902. g. Daugavpils apr., Ungurmuižas pag. Melderos; 20) Eduards Mauriņš, Kārļa d., strādnieks; cik spriedumā salasāms, viņš dzīvojis (pilsētas nosaukums nesalasāms), Dzelzceļa ielā 21); 21) Semjons Drazdeckis, Ignata d.; 22) Valfrīds (Volframs) Aleksans ; 23) Kārlis Zariņš (pie viņa atrasta centrālcietumā š. g. 27. janvārī izdota kvīte un gredzens ar ierakstu „Zelma 23. VI."); 24) Nikolajs Zakorko, Andreja d., dzim. 1916. g.; 25) Oskars Orovers, Eduarda dēls, dzim. 1901. g., Cēsu apr., Piebalgā; 26) Jēkabs Vasiļjevs, Jāņa d., dzim. 1918. g. Rēzeknē, kurpnieka dēls, šoferis.
Sarunā ar Rīgas apriņķa ārstu Ciemiņu un universitātes tiesu medicīnas asistentu Ēķi, kas vadīja līķu izrakšanu, pēdējie konstatējuši, ka upuri nošauti aprīļa beigās vai maija sākumā. Visiem nošautiem rokas bijušas sasietas. Siešana izdarīta nežēlīgi, jo striķi dziļi iegriezušies rokās. Šauts ar vidējā kalibra pistoli. Pa lielākai daļai atraktie nogalināti ar šāvienu pakausī. Cik var spriest, tad Balvu policijas iecirkņa priekšnieks Salmans Linde vēl pēdējā brīdī mēģinājis bēgt. Viņš nošauts ar šāvienu no muguras un diviem šāvieniem kaklā. Linde atrasts atsevišķā bedrē kopā ar kādu citu nošauto. Ārsti konstatējuši, ka čekisti savus upurus bedrēs iemetuši pusdzīvus un tādus tos aprakuši. Jāaizrāda, ka arī Baltezerā liels skaits patriotu aprakti pusdzīvi. Līķu stāvoklis un izskats bedrēs liecina, ka nelaimīgie kapenēs noslāpuši. Dažiem Katlakalna upuriem redzamas arī sitiena pazīmes pierē.
Vietējie Katlakalna iedzīvotāji zina stāstīt, ka š. g. maija mēnesī vakarā ap plkst. 11 no Rīgas puses mežiņā iebrauca kāda vieglā automašīna un „Lielā Berta" . Nošauto bedres atrodas t. s. Dreiliņu šaujamā laukuma teritorijā. Dienā šeit šaušanā vingrinājās boļševiku kareivji. Visiem iedzīvotājiem bija stingri noliegts staigāt pa mežu. Jūnija sākumā gan daži mazpulka dalībnieki bija slepeni ielīduši mežā un sākuši atrakt atrastās bedres. Tie 1,5 metru dziļumā atraduši pirmos upurus. Viņi bedres atkal aizrakuši Par atrasto tie ziņojuši aizsargam Kārlim Dimdam. Kad ienāca Lielvācijas karaspēks, pēdējais par kapenēm ziņoja attiecīgām iestādēm. Noslepkavoto patriotu upuru izrakšanas komisija izsaka pateicību Katlakalna pagasta vecākā vietniekiem Jānim Jirgensonam, Voldemāram Avotniekam, zemkopim Jānim Apiņam, Artūram Miķelsonam un pārējiem iedzīvotājiem, kas pašaizliedzīgi piedalījušies upuru atrakšanā un gādājuši, lai patrioti varētu atdusēties atbrīvotās dzimtenes smiltīs.
Šodien pīkst. 6 vakarā visus atrastos upurus apbedīs jaunos Brāļu kapos, Katlakalna Kapsilu kapsētā. Pie katras kapu kopas būs atsevišķs dēlītis ar nogalinātā vārdu un uzvārdu. Pēc dažām dienām, kad sakārtos atrastos aprakstus un protokolus, piederīgie sīkākas ziņas par nogalinātiem varēs dabūt Sarkanā krustā, Rīgā, Skolas ielā 1. (“Tēvija”, 30.07.1941)

Adrese: Rīga, Taču iela 1

Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas

Lapas

24.03.19

Piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem Kapsila kapos

Čekistu 1941.gadā noslepkavoto latviešu patriotu kaps Kapsila kapos

Igauņu karavīru brāļu kapi Salaspilī