23.03.19

Māja "Vidus Rojas" Sātos, kas okupācijas gados no brīnišķīgas lauku mājas pārvērsta par nekam nederīgu spoku un pamesta


                                       (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                    (Foto no "Irlavas grāmatas, Vidus Rojas pirs otrā pasaules kara)





Sātos netālu no baznīcas atrodas īpatnēja ēka, kurai grūti pabraukt garām. Var redzēt, ka tā bijusi kādreiz kapitāla lauku māja no laukakmeņiem, bet vēlāk tai laikam katrs, kam nav bijis slinkums, kaut ko licis klāt vai ņēmis nost, kamēr tā ieguvusi patreizējo “māja uz vistas kājas” izskatu. Tagad stāv izvarota un pamesta. Laikā līdz Pirmajam pasaules karam tur saimniekoja Oto Kleinhofa dzimta, no 1924.gadā kā īpašnieki minēti Erdmaņi. Padomju okupācijas laikā tur atradās Grenču pagasta, vēlāk - Abavas ciema izpildkomiteja, no 1946.gada - veterinārais iecirknis. Pirms Otrā pasaules kara ēka ir ar vismaz diviem tornīšiem, no kuriem viens nogāzts 1985.gadā.  Līdz kliņķim nodzīvota padomju okupācijas laikā, kā jau lielākā daļa arī citu ēku. Šis tikai viens piemērs par “brīnišķīgo” okupācijas gadu saimniekošanu. (skat. Māras Mendes “Irlavas grāmata”)

Kāda vietējā iedzīvotāja stāsta: “1977 gadā māja bija ļoti labā stāvoklī un verandas logos stiklu vietā skaistas vitrāžas. Pēc nostāstiem tur dzīvojis vetārsts. Sovhoza laikā māju nopirka kāda krieviete. Lūk, kā var pārvērst māju ar kamīnzāli un citām skaistām lietām, ja rokas un galva aug nepareizā vietā. Piebūvētā balkona nebija ar atšķirīgo jumtu. Dažreiz jūtu fiziskas sāpes, kad ļoti interesantu arhitektūru var sačakarēt piecās minūtēs un vēl interesantāk, kurš muļķis deva atļauju šim cilvēkam māju pirkt. Visi vietējie viens otru pazina un zināja labi, kas tas par cilvēku, kam pārdod. Pati īpašniece aizmuka uz Baltkrieviju, jo netika galā ar saimniecību, bet māja izdemolēta stāv vientuļa, par brīnumu cilvēkiem.”

Sākotnēji Vidus Roju saimnieki bija Oto Kleinhofs ar kundzi Amāliju. Viņu dzimtas turpinātāji bija trīs dēli – Nikolajs, Aleksis un Fricis. Fricim bijuši pieci bērni.  Aleksis mira 30 gadu vecumā, atstādams divus dēlus – Aleksi un Albertu. 1906.gadā dzimušais Alberts apprecēja savu masīcu Mirdzu – Friča meitu. Ulmaņa laikā Alberts Kleinhofs bija Darba kameras ģenerāldirektors, bet vecumdienas bez pēcnācējiem vadīja ASV. Vidus Rojas mantoja Kleinhofu vecākais dēls Nikolajs (1882-1970), kurš ar lauksaimniecību nekad nav nodarbojies, bet sākumā strādājis muižā, pēc tam par grāmatvedi Vagonu rūpnīcā. Precējies ar Mariju Klāru Blumbergu. Viņiem bija meita Olga. Vecāki izšķirās, kad meita kļuva patstavīga. Mantotās Vidus Rojas tikušas iznomātas un 19.gadsimta beigās nomnieks bija Ansis Berklavs, bet Pirmā pasaules kara laikā – Grenču pagasta pašvaldības deputāts Fricis Pūpe. Pēc tam dokumentos atrodams, ka māju saimnieki ir Indriķis Erdmanis, vēlāk Mārtiņš Erdmanis. Mārtiņa Erdmaņa laikā Vidus Rojas uzplaukušas, sabūvētas vairākas ēkas, iegādāts inventārs. Arī ēkas interjēri bijuši vērā ņemami – baltas podiņu krāsnis, divkrāsu akmens flīzēm klāta koridora grīda, greznas griestu karnīzes, sveču lustra pie griestiem. Mājas āriene līdzinājusies Jūrmalas vasarnīcām. Mārtiņa sieva bijusi baltvāciete Elvīra, dzim. Alberta. Mārtiņa dzīve beigusies traģiski turpat Vidus Rojās, jūdzot zirgu. Pēc tam Vidus Rojas atkal tika izrentētas – Arnoldam un Paulīnei Vītiņiem. Pēdējā Otrā pasaules kara gadā ēkā apmetās vācu virsnieki, tur vakaros skanēja klavieres, notikuši mājas koncerti. Kara beigās Elvīra Erdmane ar meitu Zigrīdu (dz. 1925.g.) devās uz Vāciju. Zigrīda pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bijusi atbraukusi uz Latviju apskatīt bērnības vietas. Otrā pasaules kara laikā Vidus Rojas nesagrāva, cieta tikai saimniecības ēkas. 1945.gadā te ērti iekārtojās Grenču izpildkomiteja. Priekšsēdētājs bijis rakstītnepratējs Ignats Švalkovskis. Visas ēkas greznās iekārtas tika nacionalizētas un aizvestas uz Tukumu, šo to atstājot arī Grenču izpildkomitejai. Kad izpildkomiteju pārcēla uz Vecsātiem, Vidus Rojās iekārtoja veterināro iecirkni un veterinārārsta Alberta Zacmaņa dzīvokli. Tā kā izpildkomiteja visas gleznas aizvedusi līdzi, bet A.Zacmanim paticis gleznot savam priekam, viņš esot apgleznojis Vidus Roju istabu sienas. Pēc Zacmaņa veterinārārsti bijuši Akmentiņš un Godunovs. Pēc tam par ēkām neviens vairs nav rūpējies. Aukstajās ziemās kurināšanai esot izzāģētas sausās jumta latas. (izmantota  Māras Mendes “Irlavas grāmata”)
 

Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts, Sāti, "Vidus  Rojas"