02.12.18

Zigfrīda Annas Meierovica piemineklis Tukumā






                                      (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Brizules muiža un Rideļi Tukuma apkaimē – tieši tur meklējamas mūsu pirmā ārlietu ministra saknes. Meierovica bērnība pagājusi Durbē, Pūrē un Cērkstē, pirmā izglītība iegūta Kabilē un Tukuma pilsētas skolā. Arī visu turpmāko mūžu valstsvīrs bijis biežs viesis Tukuma pusē. Sava pēdējā brauciena laikā uz Brizules Druķu mājām Z. A. Meierovics gāja bojā.
Z. A. Meierovica piemineklim izraudzītā vieta ir simboliska. Tā atrodas pašā Tukuma sirdī, vecpilsētā, netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījies izcilais valstsvīrs – skvērā, kas atrodas pie Lielās un Jaunās ielas krustojuma. Pieminekļa izveides iecere saistās ar visa laukuma rekonstrukciju un labiekārtošanu, un tas tiks atklāts 2018. gada novembrī. Nākotnē šī vieta varētu kalpot ne tikai par izcilas, nozīmīgas personības piemiņas vietu, tā kļūs par valstiskās piederības stiprināšanas vietu, kur Tukuma novada iedzīvotājiem pulcēties Valsts svētku svinībām.
Lai Z. A. Meierovica piemineklis iegūtu laikmetīgu, izteiksmīgu un saturiski ietilpīgu veidolu, tika rīkots metu konkurss. Rezultātā īstenošanai izvēlēta iecere, kuras autori ir tēlnieki Zane Elerte, Matīss Kalniņš un arhitekte Liene Līce.
Laukuma malas rotā metāla plāksnes. Uz vienas no tām ir informācija par pašu Meierovicu, bet uz otras  ir Meierovica citāts: "Lai visi apvienojamies ražīgā darbā par kopējiem mērķiem tēvijas labā un, atskatoties atpakaļ uz noieto ceļu, lai smeļamies jaunus spēkus nākotnes uzdevumiem."  Šie vārdi teikti 1921.gadā 18.novembra sakarā.
  

Adrese: Tukums, Lielā iela 4

22.11.18

Artūra Kornēlija Blosfelda kaps Strupdeguņu kapos


                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Platones pagasta Strupdeguņu kapos atrodama izzudusi un nekopta dzejnieka un skolotāja Artūra Kornēlija Blosfelda (1894-1928) kapa vieta. Faktiski paša kapa vairs nav, ir tikai neliela ieplaisājusi plāksnīte. Vai Platonei jeb Jelgavai nebūtu jāparūpējas par šīs kapa vietas sakārtošanu?
Par šo personību un viņa laikabiedriem atceras literāte Leonija Ozolkalne, kuras atmiņas publicētas laikrakstā “Latvija Amerikā” 1977.gada 26.februārī. Cita starpā tajā raksta: “Jelgavā divdesmito gadu sākumā saradies paprāvs lokālo dzejnieku pulciņš. Vispirms tur ir ģimnāzijas skolotājs Arturs Blosfelds. Savus dzejoļus, kas krietni pārsniedz provinciālo līmeni un ir starp Jelgavas autoriem gatavākais, viņš paraksta ar segvārdu Arturs Korneliuss. Viņš raksta arī labus feļetonus Zemgalietim ar segvārdu Amicus sen. Ar parakstu Amicus jun. feļetonus raksta viņa draugs skolotājs A. Veisbergs. A. Blosfelds savā dzīvoklī vakaros sāk organizēt Jelgavas dzejnieku sanāksmes. Tur aicina visus, kas ir kaut ko publicējuši. Pie glāzes tējas diskutē literārus jautājumus. Daži nolasa savus darbus, ko kopīgi apspriež. Visvecākais un arī omulīgākais šais sanāksmēs bija Ed. Roze - Šlipens. Viņš bija pasta ierēdnis, staigāja lielā bebrādas kažokā ar cienīgām sirmām ūsām. Dzejoļus rakstīja apmēram Lapas Mārtiņa garā. Divdesmito gadu beigās viņa dzeja iznāca grāmatā ar nosaukumu Melns un Balts. Recenzijas par grāmatu bija arī Rīgas avīzēs. Pie dzejnieku pulciņa vēl piederēja un sanāksmēs piedalījās skolotājs V. Fridrihsons. Viņš bija studējis Šveicē un uz Latviju atveda Šveices filozofa prof. Dr. Šteinera antropozofijas mācību, ar kuras daudzināšanu nodarbojās līdzās dzejas rakstīšanai. Ar labu lirisko dzirksti apdāvināts šai grupā bija Arvīds Stīga (īstā vārdā Hercogs), bet viņš maizes darba dēļ drīz aizbrauca uz Auci par miertiesas sekretāru un tur apsīka. Pieminams arī Vitolds Žībelis, kuram vēlāk iznākuši daži romāni un dzejoļu grāmatas. Viņa vārds atrodams dažās enciklopēdijās. Grupā vēlāk sāka piedalīties arī jaunā dzejniece Marija Urnežus, kuras dzeja Latvijā jau tika līdz Rīgas periodikai. Viņa vēlāk apprecējās ar zv. advokātu Lambergu, kas Vācijā bija laikraksta Latvija redaktors. Latvijas apgāds Vācijā izdeva arī M. Urnežus dzejoļu grāmatu Torņi liesmās. Vairāk rakstīt gribētājs nekā varētājs, bet cītīgs šīs grupas saietu apmeklētājs bija Rūdolfs Vilnis. Tā ir vide, kurā augusi un veidojusies Leonijas Ozolkalnes literārā personība. Viņa šīs grupas saietos mācījās rakstītā vārda formas izveidošanu un paškritiku. Grupas organizētājs un saietu dvēsele Arturs Korneliuss drīz no Jelgavas šķīrās. Viņš atstāja Jelgavā skolotāja vietu un aizgāja uz laukiem par kādas pamatskolas vadītāju. Iemesls - viņam nebija stabila veselība. Bez tam, viņa dzīvesvietas un veida maiņu ietekmēja arī kāds grūti izprotams iekšējs lūzums. To paveicināja arī kāds ārējs, bet ne visai nopietns apstāklis. A. Blosfelds — Korneliuss pēc tam drīz mira. Pēc viņa aiziešanas dzejnieku saieti Jelgavā vēl notika, bet ne vairs tik intensīvi un ne tik saturīgi.”

Adrese: Jelgavas novads, Platones pagasts, Poķi, Strupdeguņu kapi
 


Oskara fon Bleskes kaps Poķu kapos


                                      (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                          (teksts no Rigasche Stadtblatter 19.08.1854)

Oskars fon Bleske (Oscar von Bleske) bija huzāru pulka majors. Miris 40 gadu vecumā 1854.gada 5.jūnijā. Apbedīts 7.jūnijā Vircavas pagasta Poķu kapos. Viņa tēvs bija ārlietu padomnieks Kristofors Olaus fon Bleske (Christophor Olaus von Bleske). Uzraksts uz kapakmens krievu valodā, to uzstādījuši draugi un biedri.

Adrese: Jelgavas novads, Vircavas pagasts, Poķi kapi