14.06.15

Bērvircavas muiža (Behrs-Wuerzau)

                                            (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

2002. gadā atklāts, ka tā ir Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā vecākā koka konstrukcijas muižas kungu dzīvojamo māja. Dzīvojamā ēka, pēc pētnieku domām, celta XVII gadsimta beigās. Līdz mūsdienām saglabājušies pirmā stāva griestu siju gleznojumi.
Vēl gadu atpakaļ Bērvircavas muižas kungu māju gribēja nojaukt. Nolaists vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis visiem likās kā apgrūtinājums. Bet pateicoties darboņiem, kas ēku izmantoja kā materiālu un malkas ieguves vietu, atsedzās konstrukcijas un apdare. Pēc tām spriežot, lielajā celtnē ir “noslēpusies” ēka, kas pēc vēl nepārbaudītām ziņām varētu būt vecākā koka kungu māja Latvijā un iespējams pat Baltijas republikās. Brīžiem tomēr vajadzētu apstāties un pārvērtēt, ko mēs iznīcinām. Bērvircavas muižas kungu mājai paveicās… Par to, ka ēkai paveicies, rakstīja pirms dažiem gadiem. Nu gan atkal spriež par tās nojaukšanu, jo laikam jau nevienam nav intereses ieguldīt naudu, lai šo unikālo būvi saglabātu. Šajā sakarā tapis raksts 2015.gada 26.februāra “Zemgales ziņās” - http://news.lv/Zemgales_Zinas/2015/02/26/ieilgst-rinka-dancis-ap-bervircavas-kungu-maju
Blakus ir arī parks ar dīķiem. Tur gan viss aizaudzis un nekopts. Iepretim muižai aug varens ozols - augstums 19 m, stumbra apkārtmērs 4,7 m.
 
Adrese: Jelgavas novads, Sesavas pagasts, Bērvircava

Aumeisteru muiža (Serbigal, Hofmeistershof)


                                                           (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vēstures dokumentos Serbigales pagasts pirmoreiz minēts 1533.gadā. 17.gadsimtā vairākkārt mainījās muižas ipašnieki. Pēc Ziemeļu kara postījumiem atjaunoto muižu 1737.gadā nopirka majors Johans fon Vulfs, kura dzimta tur saimniekoja līdz pat agrārreformai. Vulfi bija labi muižnieki. Par viņu līdzekļiem tika celts skolas nams zemnieku bērniem, kas līdz mūsdienām nav saglabājies. Muižas kompleksā ietilpa arī dzirnavas, kas ražoja elektrību, bet zirgaudzētavā audzēja Pēterburgas galmā vispieprasītākos zirgus.
No muižas pils kāpnes ar terasi ved parka un no turienes pāri dīķiem paveras skaista ainava.

Ievērojamākais no fon Vulfu dzimtas Heinrihs Adolfs fon Vulfs ir dzimis 1843. gada 9. novembrī Aumeisteros. Viņa vārds saistīts ar Aumeisteru muižas lielāko ekonomisko uzplaukumu un varenību. Pateicīgie pēcnācēji Heinriham Adolfam muižas parkā uzstāda no smilšakmens darinātu piemiņas zīmi. Ievērojams Heinriha Adolfa iesāktā darba turpinātājs ir Emīls von Vulfs (1840.-1910.). Viņš ir pēdējais pārstāvis, kas apglabāts dzimtas kapličā.

Pēc agrārreformas kungu mītnē mitinājās zemnieki, bet vēlāk tur atradās pagasta valde un pagasta tiesa.

Laika gaitā Vulfu mantojums piedzīvoja nesaudzīgu apiešanos. Baronu dzimtas kapus izlaupīja mantrači. Bet muižas dzīvojamās telpās pēc padomju okupācijas visu izdemolēja, sasita.

Šobrīd pils ēka pamesta, nekopta, bet pārvaldnieka māja skaisti atjaunota un tajā ir viesu nams. Kopš 1998.gada muižas saimniece ir SIA “Aumeisteru muiža”.

Adrese: Smiltenes novads, Grundzāles pagasts, Aumeisteri