Lēdmanes muiža (Ledmanshof, Ledemannshof)

                                            (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                     (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                 (1916.gada foto)

Liela daļa Lēdmanes muižas kompleksa ēku nojauktas vai sabrukušas 20. gs. 60., 70. gados un aizvāktas pavisam, kad būvēts ceļš.
Saglabājusies un īpašu ievērību pelna muižas moderes māja - klasicisma stila celtne ar savdabīgu un oriģinālu apjoma kompozīciju. Šīs divstāvu ēkas fasādes centru rotāja četrkolonnu portiks visā tās augstumā, kas tagad ir sabrucis. Pati ēka ir masīva, kubiskas formas. Tagad tur dzīvoklis un kūts.
Tās priekšā atrodas dīķis, blakus - mūra šķūņa paliekas. Bet aiz tās bijusi mūra klēts ar uzbrauktuvi 2. stāvā. No tās palikuši daži laukakmeņi.

Otrpus ceļam citas saimniecības ēkas paliekas un skaista, sena milzīgu ozolu un lapegļu aleja.

Lēdmanes muižas kungu māja bija gara mūra vienstāva celtne ar cokolstāvu. Priekšā lievenis ar četrām pāra kolonnām. No lieveņa veda plašas kāpnes lejā pie upmalas apstādījumiem. Pati ēka gāja bojā 1.pasaules kara laikā, bet pamati un sienu fragmenti likvidēti ceļa būvēšanas laikā 1970-os gados.

Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Tranzē –Rozeneku dzimta.

 

Adrese:  Lielvārdes novads, Lēdmanes pagasts

 

Zigfrīda Annas Meierovica bojā ejas vieta

                                              (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Šajā vietā, netālu no viņa ģimenes dzīves vietas, 1925. gada 22. augustā autoavārijā gāja bojā pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (dz. 1887. g. 5. februārī). 1927.gadā šeit atklāja tēlnieka A.Dzeņa darinātu bronzas bareljefu. Padomju laikā piemiņas vieta bija ieaugusi krūmos, bet piemineklis apgāzts. Piemiņas vietu atjaunoja 1989.gadā Tautas fronts aktīvisti un rūpes par tās kopšanu uzņēmās Milda Gosts.

Adrese: Tukuma novads, Sēmes pagasts, Brizule

 

Brizules muiža (Bresilgen)

 

                                              (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muižas sākumi meklējami 15. gadsimta vidū, kad to iegūst Štrombergu dzimta, kas tur valda apmēram 200 gadus. Līdz 18. gadsimta 70-iem gadiem īpašnieki mainās vairākkārt, kamēr 1774. gadā to manto Frīdrihs Gothards Brinkens (1714.-1802.). Viņš muižu pārvalda līdz savai nāvei. 1802. gadā muižu manto brālēns Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs - grāfs, Krievijas kājnieku ģenerālis, valsts domes loceklis, visu Krievijas cara un Prūsijas karaļa muižniecības ordeņu kavalieris. Pēc tam muižā valda brālis Leo (1884.-1916.). Pēdējais muižas īpašnieks ir Ralfs Lambsdorfs (1883.-1970.) Lambsdorfu dzimta pārvalda Brizuli gandrīz 130 gadus līdz tās atsavināšanai 1920. gadā. Muižas neatsavināmo daļu 1921.gadā piešķīra grāfienei Marijai Augustei von der Vengei Lambsdorfai (1880-1963). Bet 1940.gadā tur iekārtoja skolu, kur tā darbojās līdz 1992.gadam.

 1917.gada martā Brizulē vairākkārt esot viesojies ķeizariskās Vācijas princis Joahims, kurš tobrīd uzturējās Zentenes muižā, lai atveseļotos pēc slimības.

Šodienas muižas ēka celta ap 1710.gadu. Tā nav lepna un vairākkārt ir pārbūvēta.  Šobrīd tur notiek pārbūves un atjaunošanas darbi.

Brizulē atrodas arī Lambsdorfu dzimtas kapliča - http://manasvietas.blogspot.com/2015/06/lambsdorfu-dzimtas-kaplica-pie-brizules.html

Adrese: Tukuma novads, Sēmes pagasts, Brizule