Mujānu muiža (Mojahn)

                                           (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                        (Foto no 1997.gada "Literatūra un māksla")

                                                   (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

                                                         (Mujānu muižas kungu nams senāk)

Mujānu muižas apbūve veidojusies 18.gadsimtā. Pēdējais īpašnieks bija Georgs fon Mengdens. Pirms tam te saimniekojuši  Patkuli, Lēvevoldes.

Kungu māja celta 18.gadsimta beigās un bija vienstāva koka garenbūve. Tā  gājusi bojā 20.gadsimta 70.- 80. gados.

Mujānu Izglītības biedrības nams ir reģionam unikāls Pirmās Latvijas Republikas sabiedriskās mūra – koka arhitektūras paraugs, kas saglabājis savu autentiskumu, fasāžu un iekštelpu apdari, kā arī vērtīgus interjera etnogrāfiskus būvgaldniecības elementus. Sākotnēji ēka celta 19.gadsimtā kā Mujānu muižas vešūzis. Ēka atrodas uz reljefa un tai ir sarežģīts dažādu augstumu būvapjoms. Iekštelpās nav veiktas pārbūves, labi saglabājusies lielās zāles apdare ar sienu panelējumu un skatuve ar etnogrāfiskiem apdares elementiem, iekštelpu durvis un platie grīdas dēļi.
Dzīve Mujānu muižā daudz aprakstīta Zigfrīda fon Fēgezaka tetraloģijā "Baltiešu gredzens", jo tā cieši bijusi saistīta ar autora dzimtu un viņš pats tur daudz viesojies un pavadījis laiku.
Iespējams, ka krāsainajā fotogrāfijā redzamā ēka bijusi sasitīta ar Mujānu muižas dzirnavām, kuras atradušās blakus pilij. 

1997.gada jūlija “Literatūra un māksla” raksta: “Vēl pirms 20 gadiem šajā vietā atradās Mujānu muižas kungu māja. 1980.gada ziemā unikālā koka ēka pārtop dūmos - to nodedzina toreizējā Ļeņina kolhoza fermās, tādējādi nedaudz atdzīvinot stingstošos lopiņus, kas savukārt vēl pēc kāda gada dažādoja kolhoza ļaužu ēdienkarti. Pēc ēkas izdemolēšanas atklājās, ka šeit atrodamas, piemēram, podiņu krāsnis, kurām līdzīgas saglabājušās vēl tikai divās vietās Latvijā. Lauskas ar tām pienākošos cieņu no Mujāniem aizceļoja uz Rundāli. Kad kultūras piemineklis tika pārvērsts pelnos, parādījās arī zināma cieņa pret to. Mujānu muiža izraisīja arī interesi kā vieta, kur darbojušies Kauguru nemieru idejiskie vadoņi Bušs un Johansons. Pie atlikušās muižas ēkas (klēts) pēc gada parādījās plāksnīte ar uzrakstu divās valodās: LPSR arhitektūras piemineklis, atrodas valsts aizsardzībā. Ēkas likteni gan tā nekādi neiespaidoja. Septiņus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēka kopā ar tai piestiprināto (to pašu) plāksnīti turpina savu ceļu pretim iznīcībai.
 

Adrese: Valmieras apriņķis, Mujānu pagasts, Mujāni

Mujānu pils (Muyan, Moyan, Maian, Mojahn)

                                           (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pils bija uzcelta pie tilta pār Jumaras upi senā Limbažu-Valmieras ceļa malā nelielā pakalnā pie dzirnavu ezera. Tās sienas veidoja četrstūri, ziemeļu pusē bija divi apaļi torņi, bet dienvidaustrumu pusē bija galvenā ieeja ar četrkantīgu sargtorni pie tās. Mūsdienās saglabājies vienīgi ziemeļrietumu (Baltais) tornis ar 3 m biezām sienām pie pamatnes un atliekas no ziemeļaustrumu stūrī esošā apaļā torņa. Starp torņiem ir redzami 1,2 m biezās pils ziemeļu sienas fragmenti. Uz tirdzniecības ceļa pie Livonijas ordeņa robežas Rīgas arhibīskapa vasalim Johanam fon Rozenam iznomātā muiža pie Mujāniem pirmo reizi pieminēta jau 1390. gadā. 15. gadsimta beigās tā piederēja Ēvaldam Patkulam, bet 1494. gadā Hansam no Ikšķiles. 15. gadsimta beigās tās īpašnieki pakalnā pie dzirnavām uzcēla mūra nocietinājumu. Mujānu pils kā Rīgas arhibīskapijas nocietinājums pirmo reizi rakstos pieminēts 1503. gadā, kad Hanss Ikšķils dzirnavas un pili pārdeva Johanam Patkulam, kas to atkal pārdeva Hansam Rozenam. 1555. gadā Livonijas piļu sarakstā Mujānu pils nosaukta par arhibīskapa vasaļu Rozenu mantojumu.
Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā 1601. gada pavasarī Mujānu pili ieņēma zviedri, jūlijā to atkaroja poļi, bet 1606. gadā zviedri pili nespēja ieņemt. Zviedru Vidzemes laikā 1622. gadā Mujāni piešķirti karaļa Gustava II Ādolfa valsts kancleram Akselam Oksenšernam, kura dzimtas valdījumā tie atradās līdz pat muižu redukcijai. 1633. gadā bija plānots pili nostiprināt, bet Lielā Ziemeļu kara laikā to sagrāva un vairs neatjaunoja.

Adrese: Valmieras apriņķis, Kocēnu pagasts, Mujāni

Mazmežotnes muiža (Klein Mesoten, Klein Mesothen)

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2018.gadā, V.S. foto)
 

Tā atrodas Lielupes senlejas krastā Mazmežotnē, Rundāles pagastā, Rundāles novadā.

Muižas vēsture saistīta ar muižkungu Līvenu dzimtu. Šodien muiža piedāvā atpūtu viesiem Kungu mājā un pastaigas pa dabas taku. Apkārtne ļoti sakopta, dažas ēkas tiek joprojām atjaunotas vai pārbūvētas. Diemžēl senatnīgumu te nesajutu.
Firsta Anatola Līvena vārds ir ciešā saistībā ar Latvijas atbrīvošanas cīņām un ar Mazmežotnes muižu. Viņa vārdu vēsture glabā saistībā ar laiku, kad gandrīz visa Latvijas teritorija bija lielinieku okupēta un izšķīrās jautājums – būt vai nebūt Latvijai. Anatols Līvens bija dedzīgs cīnītājs un Pirmā pasaules kara laikā iestājas aktīvajā armijā, bet 1917.gadā atvaļinās. Viņu apcietina lielinieki, un viņš ar ģimeni izglābjas tikai tāpēc, ka tiek izdots vāciešiem.
Krievijas impērijai sabrūkot, caram uzticīgais firsts Līvens bija saformējis brīvprātīgo pulku apmēram 3500 vīru, galvenokārt no vāciešiem un bijušās cara armijas krieviem. Viņa vienībā karo arī latvieši un pat igauņi. 1919.gada 15.janvārī viņš izdeva pavēli par Liepājas Brīvprātīgo strēlnieku vienības veidošanu. Pēc pāris nedēļām līvenieši jau devās kaujās pret sarkanajiem. Ar kaujām viņi izstaigā pusi Kurzemes, maijā J.Baloža komandētās Latviešu brigādes sastāvā ienāk Rīgā. Viens viņa bataljons pildīja sardžu dienestu Rīgā un divi bataljoni – Liepājā. Kaujā pie Mazā Baltezera Līvens tiek smagi ievainots. 1920.gadā viņš atgriežas Mežotnē un pēc agrārās reformas atgūst tikai daļu no savas dzimtas īpašuma – Mazmežotnes muižu. Skaistajā Mežotnes pilī tiek ierīkota valsts izmēģinājumu stacija un 30.gados uz turieni pārcēla Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu, dodot skolai Mežotnes nosaukumu. Visus krievu okupācijas gadus un arī vēlāk tur darbojas cukurbiešu selekcijas stacija.
Mazmežotnes muižā tiek ierīkota paraugsaimniecība un audzētas cukurbietes. Anatols Līvens darba nav baidījies, tāpēc pats iesaistījies daudzos ar lauksaimniecību saistītos darbos. Dārzā ierīko sēklu izmēģinājumaudzētavu. Tā ir firsta paša veidota. Anatolam Līvenam pieder arī ķieģeļrūpniecība. Te gan vairāk saimnieko pārvaldnieks. Apkārtējie lauksaimnieki cildinoši atsaucas par firstu Līvenu. Kā, piemēram, īsi pirms kara, latvju baznīcas būvei firsts Līvens ziedojis 300000 ķieģeļus.
Anatols Līvens esot bijis priecīgs, ka varot strādāt darbu, kurš devis gandarījumu. Par Mežotnes pils zaudējumu arī nav ļoti skumis, jo arī Mazmežotne deva prieku un jumtu virs galvas. Anatols Līvens nomira 1937.gada aprīlī. Firstu apglabā dzimtas kapos pie Mežotnes baznīcas. Apbedīšana notiek ar lielu godu, jo viņš bija ļoti iecienīts nacionālo latviešu aprindās. Viņa bērēs kā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pārstāvji piedalījās armijas komandieris ģenerālis K.Berķis un armijas štāba priekšnieks ģenerālis M.Hartmanis.
Anatola Līvena ģimenē paliek atraitne Elizabete, dēli Pauls, Kārlis Johans un meita Dina.
Dēls Kārlis Johans bija labs palīgs tēva saimniecībā. Pabeidzis Bauskas pamatskolu un Rīgas komercskolu, jaunais princis dodas uz Berlīnes universitāti, bet to pēc gada atstāj un nāk palīgā tēvam vadīt priekšzīmīgo saimniecību un lielo ķieģeļu cepli Mazmežotnē. Pēc obligātā karadienesta Latvijas armijā Kārlis Johans ir rosīgs aizsargs Mežotnes jātnieku nodaļā. 1935.gadā viņš aprecas ar baronesi fon Kleistu.
Sākoties vāciešu repatriācijai, uz Vāciju aizbrauca Kārļa Johana sieva ar meitiņu Kseniju. Līvens kopā ar māti palika Mazmežotnē, jo bija latviskojušies un ticēja valdības solījumiem, ka mūsu tautai briesmas nedraud.1940.gada rudenī Līveni izceļo uz Zviedriju. Kādu laiku Līvens dzīvo Zviedrijā, tad Kubā un beidzot nonāk Kanādā, kur darbojas kā ārzemju firmu pārstāvis.
Dažus gadus vēlāk, 1944.gada septembrī Mazmežotnes muiža cieta Otrajā pasaules karā.
Kārlis Johans ļoti mīlēja savu dzimteni Latviju, gribēja vēl uz turieni aizbraukt, bet slimība visu izjauca un 1996.gada 12.decembrī Toronto nomira vienas no Baltijas visvecākās – Līvenu – dzimtas galva, princis Kārlis Johans Līvens. Aizgājējs sērās atstāja laulāto draudzeni princesi Luīzi un meitu Kseniju fon Rozenu.

Netālu esošā Mežotnes baznīca dibināta ar hercoga Gotharda 1567. gada 28. februāra rīkojumu par 70 jaunu dievnamu būvi Zemgalē un Kurzemē. Celšanas gads īsti nav zināms, bet dažas norādes ļauj secināt, ka baznīca celta ap 17. gadsimta otro gadu desmitu. Tikai 1817. gadā par grāfienes Šarlotes Līvenas līdzekļiem uzbūvēts jauns zvanu tornis. Pārbūvēta 1820.–1821. gadā. 1915. gadā kauju laikā sašauta. Sagrauta torņa smaile, izpostīta iekšiene. 1930. gadā 20. jūnijā pēc atjaunošanas iesvētīta. 2. pasaules kara laikā pāri gājusi frontes līnija. Sašauts baznīcas tornis, nodedzis jumts. Iecerēto atjaunošanu izjaukušas 1949. gada deportācijas.
60-os gados padomju kolhoza laikā baznīcas mūri izmantoti minerālmēslu glabāšanai. To kaudzes sniegušās līdz pat palodzēm, bojājot senos mūrus. Ikreiz, kad uz laukiem bijis jākaisa minerālmēslus, tiem pakaļ iekšā pa dievnama ieeju braukts ar traktoru.
Lai netraucētu, izlauztas baznīcas kolonnas, nojauktas velves.

Pie baznīcas šobrīd mētājas kapakmeņu kaudze, diemžēl arī Līvenu kapa vietas stāv nolaistas un nekoptas.

Adrese: Rundāles novads, Rundāles pagasts, Mazmežotne

Litenes muiža (Lettihn, Lettin)

                                            (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                     (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 

                                                                            (Muižas pils senāk)
 

Muižu dibinājis pirmais Alūksnes stārasts Penkoslavskis, kas poļu laikos šeit cēla noliktavas. 1763. gadā ķeizariene Katrīna II Liteni kopā ar Vecgulbeni uzdāvināja grāfam Miniham, bet tā dēli jau 1789. gadā tās abas pārdeva fon Fītinghofam. 1820. gadā par muižas īpašnieku kļuva fon Volfu dzimta, kuras saimniekošanas laikā notika galveno muižas ēku celtniecība un parka iekārtošana. Pils celta 19. gadsimta pirmajā pusē, analoģiski Volfu dzimtas mājai Jaunlaicenē. 1905.gadā muižas pili nodedzināja. To atjaunoja pēc 1909.gada. Tā ir klasicisma stila ēka ar rizalītu un trijstūra frontonu centrālajā daļā, kas vēlākajos gados pārbūvēta. Kopš 1920-tajiem gadiem pilī ierīkota skola. Pededzes stāvajā krastā esošo pili ieskauj ainavu stila parks ar izteiksmīgu liepu aleju. Tuvākajā apkārtnē vairākas muižas apbūves ēkas – kalpu mājas, vešūzis (tagad - sporta zāle), klēts (tagad - kultūras nams), stallis, šķūnis u.c.

Adrese: Gulbenes novads, Litenes pagasts, Litene