30.05.15

Rindas mācītājmuiža

                                              (Fotografēts 2014. gadā ; Līgas Landsbergas foto)




Tā ir viena no vecākajām ēkām Ances pagastā. Barons  Bērs licis uzcelt to 1854.gadā mācītāja un viņa ģimenes vajadzībām. Jādomā, ka pirms šīs mūra ēkas bijusi vēl kāda, jo pastorāts dibināts jau 1647.gadā. Pēdējais mācītājs, kurš apdzīvojis ,,Mācītājmuižu”, bija Kārlis Eglītis. 1945.gadā Eglīša ģimene pārcēlās uz Ventspili, bet ēkā ievācās padomju armijas karaspēka daļa. Ēka bija ļoti nolaista.
Pēdējos gados draudze atjaunojusi gan tās ārējo fasādi, gan iekšpusi, sakārtojusi apkārtni.

Adrese: Ventspils novads, Ances pagasts, Rinda

Nītaures muiža (Nitau , Nitow)

(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                               (Fotografēts 2013. gadā, Līgas Landsbergas foto)

Nītaures muižas ansamblis veidots 18. gadsimta otrajā pusē tiešā muižas īpašnieka Vilhemla fon Fermora uzraudzībā. Viņa estētisko gaumi un ieceres lielā mērā ietekmējuši Krievijā, sevišķi Sanktpēterburgā uzkrātie iespaidi. Nītaures muižas kungu māja sākotnēji bijusi divstāvu ēka ar pusnošļauptu kārniņu jumtu. Vēlāk tā tika papildināta. Kompleksā ietilpst kungu māja un 18 ēkas. 1905. g. revolūcijā tā tika nodedzināta, pēc tam ilgi netika atjaunota. Sāka atjaunot tikai 1928. gadā. Būvdarbus pabeidza 1936. gadā. Pilī sāka darboties Nītaures pamatskola, kopš  1987. g. - vidusskola.
Muižas pils līdz agrārreformai piederēja Štenboku-fermoru dzimtai. Grāfa V.K.Štenboka-Fermora dēls Aleksandrs (1902-1972) dzimis Nītaurē. Viņa biogrāfija ir neparasta. 1918.gadā viņš cīnījies landesvēra rindās pret padomju Latviju. Turpmākajos gados strādājis Nacionālajā operā un Leļļu teātrī. Vācijā nonācis opozīcijā Hitleram un arestēts. Pēc Otrā pasaules kara sarakstījis autobiogrāfiju “Alexander Stenbook-Fermor. Der rote Graf.” (Berlin, 1976) (izmantota A.Plauža grāmata “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)
 

Adrese: Amatas novads, Nītaures pagasts


Mārtiņa baznīcas mācītāja māja un draudzes nams Rīgā

                                               (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

Viena no izteiksmīgākajām mācītājmuižiņām Rīgā ir ap 1852. - 1853.gadu celtā Sv.Mārtiņa baznīcas latviešu luterāņu draudzes mācītājmāja. Nelielai 19.gadsimta lauku muižiņai līdzīgais nams Rīgas pilsētā izskatās neparasti.
Ēku cēla mūrniekmeistars Krīgers (Krüger) - tolaik šeit vēl bija skrajš, ainavisks priežu mežs. Zemi un naudu mācītājmājas celtniecībai draudzei dāvināja netālās Hāgena muižas (Švarcmuižas) īpašnieks S. Švarcs, pie kam Švarcs vēlējās, lai jaunajā ēkā būtu arī skola - Mārtiņa baznīcas brīvskola. Skola bija paredzēta apkaimes nabadzīgajiem bērniem, skolotājs (ja tas vēl nebija precējies) varēja dzīvot nama otrajā stāvā, vienā no trim istabām. Skolai bija atvēlētas telpas kreisajā spārnā, kamēr mācītājs dzīvoja labajā spārnā.
Mācītājmuižiņa tika celta reizē ar pašu Mārtiņa baznīcu, visdrīzāk tika pabeigta neilgi pēc baznīcas celtniecības. Pirmais jaunās baznīcas mācītājs bija Ādams Roberts Starks, kas arī apmetās uz dzīvi jaunajā mācītājmājā. Viņš šajā baznīcā kalpoja līdz 1881.gadam. 1902.gadā tika uzcelts vācu draudzes mācītājnams Baložu ielā 27 un Mārtiņa ielā uz dzīvi palika tieši latviešu draudzes mācītājs. 20.gadsimta sākumā nams tika kapitāli remontēts, no jauna uzcelta koka veranda. Mūsdienās namā ir Sv. Mārtiņa baznīcas draudzes kanceleja.

Adrese: Rīga, Mārtiņa iela 3